Petraviča: Institūcijās esošiem pusaudžiem adopcija uz ārvalstīm ir vienīgā iespēja pārrakstīt savu dzīvi

Viņa skaidroja, ka pērn Latvijā netika adoptēts neviens bērns deviņu līdz desmit gadu vecumā, bet vecumā no desmit līdz 18 gadu vecumam – tika adoptēti trīs bērni. Latvijā biežāk izvēlas adoptēt bērnus līdz sešu gadu vecumam un bez būtiskiem veselības aprūpes traucējumiem.

Turklāt pēc ministres teiktā arī Latvijas audžuģimenes neizvēlas uzņemt pusaudžus, jo viņiem nereti ir gan atkarības problēmas, gan citas veselības problēmas. Tāpat esot maz gadījumu, kad audžuģimenes uzņem bērnus ar funkcionāliem traucējumiem. Lai gan ir izveidotas aptuveni desmit specializētās audžuģimenes bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, ministre atzina, ka vairums ir vienkārši pārkvalificējušās un tajās jau iepriekš bijuši šādi bērni, savukārt jaunu bērnu paņēmusi viena ģimene.

Tikmēr uz ārvalstīm biežāk tiek adoptēti bērni pusaudžu vecumā un ar veselības traucējumiem. Ministre uzsvēra, ka jau tagad ārvalstu iedzīvotāji var adoptēt tikai institūcijās esošus bērnus, bērnus līdz deviņu gadu vecumam, trīs vai vairākus vienas ģimenes bērnus uzreiz vai bērnus ar būtiskiem veselības traucējumiem bez vecuma ierobežojuma.

Uz ārvalstīm 2017. gadā adoptēti 69 bērni, 2018. gadā – 50 bērni, bet pērn 2019. gadā – 42 bērni. No tiem 40 bērni ir ar invaliditāti vai smagām saslimšanām, piemēram, centrālās nervu sistēmas bojājumiem. 

Petraviča atzina, ka ir jādara viss iespējamais, lai Latvijas bērni paliktu savā valstī un Latvijas adoptētājam vienmēr būs priekšroka. Viņa informēja, ka patlaban adopciju gaida 1150 bērni un ir adoptētāji, kuri "gaida to vienu ideālo bērniņu attiecīgajā vecuma grupā un gaida līdz pat četriem gadiem". No minētajiem 1150 bērniem nepilni 300 ir adoptējami uz ārvalstīm.

Ministre piekrita, ka, iespējams, varētu pagarināt pēcadopcijas uzraudzības laiku, kas patlaban ir divi gadi, bet kopumā viņa uzskata, ka adopcijai uz ārvalstīm jau ir diezgan stingri ierobežojumi. Ministre arī pauda bažas, ka, apturot adopciju uz ārvalstīm līdz jauna regulējuma izstrādāšanai, šis aizliegums varētu ievilkties gadiem.

Kā ziņots, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vairākums trešdien konceptuāli atbalstīja aizlieguma jeb moratorija noteikšanu ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu adopcijai uz ārvalstīm līdz jauna regulējuma izstrādei. Atbildīgajām institūcijām jāsagatavo attiecīgie grozījumi, kuri vēl būs jāizskata Saeimā.

Komisijas sēdē iezīmējās iespēja izstrādāt stingrāku pastāvīgo regulējumu adopcijai uz ārzemēm, kas vai nu paredzētu pilnīgu aizliegumu vai arī ļoti striktu procedūru izņēmuma gadījumiem. Diskusijās iezīmējās, ka par šādiem izņēmumiem varētu lemt Ministru kabinets vai valdības līmenī izveidota komisija.

Bērnu aprūpes organizāciju vairākas pārstāves vērsa uzmanību, ka adopcija, tajā skaitā uz ārzemēm, nav vienīgais aprūpes veids, jo pastāv arī aizbildņi un audžuģimenes. Tika akcentēts, ka pietiekami netiek runāts par aizbildņiem, kas ir lielākā aprūpes forma Latvijā. 

Pašreizējie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka bērnu no aizbildņa ģimenes vai audžuģimenes uz ārzemēm atļauts adoptēt tikai bērna radiniekiem. Savukārt bērnu, kurš atrodas bērnu aprūpes iestādē, var adoptēt uz ārvalstīm, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt viņa pienācīgu audzināšanu un aprūpi ģimenē.