Aptauja: Latvijā 32% iedzīvotāju priekšnoteikums ģimenes pieaugumam ir lielāka mājokļa iegāde

Vienlaikus aptaujā noskaidrots, ka visbiežāk ģimenes ar vienu bērnu vēlētos ģimenes pieaugumu, ja varētu iegādāties savu mājokli. Savukārt puse no ģimenēm, kuriem ir divi bērni, lemtu par trešo atvasi, ja varētu iegūt savā īpašumā lielāku mājokli.

Aptaujā noskaidrots, ka vismaz trīs bērnus Latvijā vēlētos 55% iedzīvotāju, tostarp trīs bērnus vēlētos 37%, četrus - 10%, bet vairāk nekā piecus bērnus - 8% iedzīvotāju. Divus bērnus ģimenē vēlētos 35%, savukārt vienu bērnu 5% aptaujāto.

Aptaujā noskaidrots, ka Rīga un Latgalē biežāk vēlētos divus bērnus. Trīs bērnus visbiežāk vēlētos Pierīgā, Kurzemē un Zemgalē. Četrus un vairāk bērnus Vidzemē vēlētos ievērojami biežāk nekā citos reģionos. Savukārt trīs bērnus visbiežāk gribētu iedzīvotāji ar augstāko izglītību.

Vienlaikus aptaujas dati liecina - jo lielāki personīgie ienākumi, jo lielāku ģimeni respondenti vēlētos.

Aptaujā secināts, ka hipotekārā kredīta ņēmēja portrets ir iedzīvotājs vecumā no 28 līdz 45 gadi, kuram ir viens vai divi bērni, gribētu mājokli Rīgas vai Pierīgas jaunākajos projektos ar platību vidēji 80 kvadrātmetri un cenā līdz 120 000 eiro.

Visbiežākie šķēršļi hipotekārā kredīta saņemšanai ir regulāri, caurspīdīgi, pietiekami ienākumi, pirmā iemaksa, esošā kredītsaistības (arī galvojuma saistības) un līdzšinējā kredītvēsture.

Kā secināts pētījumā, mājokļu pieejamība ģimenēm ir valstiski būtisks jautājums. Tāpat nākotnē ir jādomā par dzīvojamā fonda izveidi renovēšanai, kā arī nepieciešamo kompleksi risinājumi, kas sniedz atbalstu ģimenēm gan pirmā, gan lielāka un piemērotāka nākamā nekustamā īpašuma iegādei.

Savukārt reģioniem būtu nepieciešami atbalsta instrumenti, lai attīstītu nekustamā īpašuma tirgu un palīdzētu iegādāties īpašumus.

"Citadele" Privātpersonu direkcijas apkalpošanas vadītāja Baltijā Anna Fišere-Kaļķe atzīmēja, ka patlaban jaunās ģimenes ir nogaidīšanas pozīcijā. Tātad pieprasījums iegādāties jaunu mājokli ir, taču Covid-19 nenoteiktības dēļ nogaida.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) atklāja, ka pats izmanto "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") programmu. Atbalstu no valsts saņēma, kad bija viena meita, bet līdz ar īpašuma iegādi ģimenē ir trīs meitas. Runājot par valsts pusi, viņš uzsvēra, ka budžetā ir jāparedz finansējums "Altum", lai turpinātu nodrošināt atbalstu jaunajām ģimenēm.

"Atbalsts ir labs signāls, kas palīdz veidot ģimenes," viņš sacīja, piebilstot, ka lielākā problēma ir tā, ka 30 gados, kopš neatkarības atgūšanu, ir izbūvēti 4% jauno projektu. Lielākā daļa projektu ir Rīgā, savukārt reģionos projektu attīstība mājokļiem ir stipri zema.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (JV) sacīja, ka jaunie projekti ir izaicinājums Cēsīs. Pieprasījums pārsniedz piedāvājumu par septiņām reizēm īres tirgū. Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, ka pavisam nesen sniedza atbalstu, nodrošinot papildu finansējumu, kas ļauj ģimenēm iegūt lielāku atbalstu mājokļa iegādei. Taču tam sekoja nākamā problēma - nav mājokļu, ko jaunās ģimenes gribētu iegādāties.

Viņš stāstīja, ka mūsdienu ģimenes ar bērniem nesamierinās ar divistabu dzīvokļiem, kā to, piemēram, darīja ģimenes Padomju Savienības laikos.

Aptauja veikta internetā jūlija beigās, un tajā piedalījās 1012 respondenti visā Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem.