Menu
 

Aptauja: Vecvecāki ir gatavi parūpēties par mazbērnu finanšu drošību nākotnē

  • Autors:  LETA
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Divi no trīs aptaujātajiem vecvecākiem ir gatavi veikt regulārus ikmēneša ieguldījumus mazbērnu finanšu drošībai nākotnē, liecina apdrošināšanas sabiedrības "Ergo" jaunākā aptauja.

Kā iemesls tam tiek minēts, ka vecākā paaudze ir norūpējusies par mazbērnu iespējām iegūt augstāko izglītību vai uzsākt finansiāli patstāvīgu dzīvi.

"Mūsdienu aktīvie vecvecāki ir tā paaudze, kas pārdzīvoja sarežģītos aizvadītā gadsimta deviņdesmitos gadus un finanšu jomā, tautas valodā runājot, "uzsita daudzus punus". Viņi vēlas bērnus un arī mazbērnus pasargāt no pašu piedzīvotajām grūtībām, tādēļ ir gatavi ieguldīt līdzekļus iespējamu nākotnes problēmu risināšanā. Tas var būt uzkrājums, piemēram, augstākajai izglītībai vai arī mērķuzkrājums mazbērna pilngadībai," skaidro "Ergo Life Insurance" Latvijas filiāles Dzīvības un veselības apdrošināšanas departamenta direktors Gints Konrads.

Viņš norāda, ka liela daļa mūsdienu vecvecāku ir sociāli un ekonomiski aktīvi un neatbilst stereotipiem par omītēm un opīšiem - viņi ceļo, apgūst jaunus hobijus vai pat sāk jaunus biznesus, ir aktīvi digitālo mediju un viedierīču lietotāji, kā arī labi pārzina un ikdienā izmanto dažādus finanšu instrumentus. Savukārt uzkrātā dzīves pieredze liek viņiem gādāt par atbalsta sniegšanu bērniem un mazbērniem.

Šo tendenci apstiprina arī "Ergo" veiktā tiešsaistes aptauja, kurā atklājās, ka vecvecāki, kuriem ir mazbērni līdz astoņu gadu vecumam, aizvien biežāk veido vai plāno veidot uzkrājumus kā dāvanu mazbērnu pilngadībā. Domājot par jaunās paaudzes nākotni, visvairāk raižu viņiem sagādā mazbērnu iespēja iegūt augstāko izglītību un tas, kā viņi spēs sevi finansiāli nodrošināt patstāvīgas dzīves sākumā.

Interesanti, ka tieši augstākā izglītība tiek uzskatīta par svarīgāku priekšnoteikumu veiksmīgai dzīvei nekā, piemēram, labas darba vietas atrašana vai privātbiznesa uzsākšana. Tādēļ vairāk nekā puse jeb 63% šī brīža vecvecāku ir gatavi parūpēties par mazbērnu iespējām nākotnē iegūt augstāko izglītību, katru mēnesi šim mērķim investējot līdz 30 eiro (šādi atbild 42%) vai 30 un vairāk eiro (ceturtā daļa jeb 25% no aptaujātajiem). Pretēji stereotipiem par senioru maksātspēju, tikai trešā daļa atzīst, ka nevar atļauties katru mēnesi papildināt mazbērna krājkontu.

Aptaujas rezultāti liecina, ka vecvecāki kopumā ir visnotaļ labi informēti par Latvijas augstskolu aktuālajām mācību maksām. Gandrīz puse jeb 44% uzskata, ka bakalaura studiju programmas pilna apguve izmaksā no 4000 līdz 7000 eiro, kas atbilst šī brīža vidējām izmaksām Latvijas augstkolās. Tomēr daļa vecvecāku vēl aizvien ir pārliecināta, ka augstākā izglītība ir valsts apmaksāta - tā atbildēja katrs astotais aptaujātais.

Pētījumu pēc "Ergo" pasūtījuma īstenoja "Norstat Latvija", aptaujājot 405 respondentus vecumā no 40 līdz 69 gadiem. Pētījums tiešsaistes aptaujas formātā tika veikts no 2021.gada 16. līdz 20.septembrim.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.