Beļģu puisis Kierans Ikšķilē ieguvis vēl vienu ģimeni ^{Apriņķis.lv}

Droši vien tikai retais nebūs neko dzirdējis, ka mūsu jauniešiem jau vidusskolas vecumā ir iespēja braukt uz citām valstīm, lai kādu gadu pamācītos tur. Tieši tāpat jaunieši ne tikai no Eiropas, bet pat no visas pasaules brauc pie mums uz Latviju un mācās te. Šajā intervijā var uzzināt par beļģu puiša Kierana pieredzi Latvijā un to, kā viņš Pierīgas pilsētā Ikšķilē ieguva vēl otru ģimeni un uzreiz arī trīs jaunākos brāļus.

Japānas vietā nokļūst Latvijā

Kā sarunas sākumā pastāstīja Rikarda, jaunieši, kuri piedalās apmaiņas programmā, dodoties mācīties uz citām valstīm, parasti tur ierodas vēl pirms jaunā mācību gada sākuma – augusta beigās. Kierans un vēl divi pusaudži nepaspēja savās jaunajās skolās ierasties 1. septembrī, jo sākotnēji bija izvēlējušies pavisam citas valstis. Beļģu puiša mērķis bija tik tāla valsts kā Japāna, bet šis viņa sapnis nepiepildījās. Tad nu viņiem tika piedāvātas citas valstis, tostarp arī Latvija, ko viņi arī izvēlējās. Jautāts, kāpēc sākotnēji puisis bija gribējis doties tieši uz eksotisko Japānu, Kierans paskaidroja, ka viņu interesē šīs zemes kultūra, tradīcijas, valoda, cilvēki un viss pārējais, kas ar to saistīts. Gatavojoties ceļojumam uz šo Āzijas valsti, pusaudzis pat bija sācis mācīties japāņu valodu. Tagad, kad gandrīz viss mācību gads tika pavadīts Latvijā, beļģu jauneklis samērā daudz saprot latviski, var arī kaut ko pateikt, bet brīvi nerunā, tāpēc mūsu saruna notika gan latviešu, gan angļu valodā. Jautāts, kura valoda ir vieglāk apgūstama – japāņu vai latviešu –, Kierans ne mirkli nedomājot atbildēja, ka, protams, japāņu.

Pirms došanās pie mums puisis par Latviju neko daudz neesot zinājis, tikai to, ka tā ir valsts Austrumeiropā ar galvaspilsētu Rīgu. Kierana lidmašīna Latvijā ieradās diennakts gaišajā laikā, tāpēc viņa pirmo iespaidu radīja mūsu galvaspilsēta. Kierans neslēpj, ka Rīgā viņš paspējis ieraudzīt vairākas nolaistas un pat pamestas ēkas, tad viņš esot nedaudz saskumis. Jau pirmajā dienā viņam izrādīta arī Ikšķile, to viņš apskatīja, braucot ar velosipēdu.

Pirmais mācību mēnesis – attālināti

Rikarda pastāstīja, ka Ikšķiles vidusskolā katru gadu mācās pat vairāki ārzemju jaunieši. Kad rudenī kļuva zināms, ka tur ieradīsies trīs puiši, programmas organizētāji ar steigu meklēja viesģimenes. Sprunču ģimene pāris dienu laikā izlēma, ka varētu uzņemt pie sevis vienu no jauniešiem, un pieteicās. Viņu pieteikums tika atbalstīts.

Kierans Latvijā ieradās 8. oktobrī, bet tā iznāca, ka ar savu viesģimeni viņš satikās tikai pēc kādas nedēļas. Tam par iemeslu bija ar Covid-19 saistītā karantīna, kurā beļģa ierašanās dienā negaidīti nonāca visa Sprunču ģimene. Jāpiebilst, ka turpmāk šis nepatīkamais vīruss ne īpaši apgrūtināja Rikardu un viņas kuplo saimi. Visa mācību gada laikā ar to gadījās izslimot tikai vienam no viņas dēliem, bet pārējie, Kieranu ieskaitot, no Covid-19 veiksmīgi izvairījās.

Kamēr Sprunči atradās karantīnā, beļģu jaunietis padzīvoja citā ikšķiliešu viesģimenē, kas jau iepriekš bija uzņēmusi viesstudentus. Arī savus jaunos klasesbiedrus Kierans klātienē sastapa ne uzreiz, jo tā sagadījās, ka tieši tobrīd Covid-19 karantīna bija izsludināta visā Ikšķiles vidusskolā, tāpēc vēl kādu mēnesi pusaudzim bija jāpamācās attālināti. Lai Kieranam vieglāk būtu iejusties, ar vienu klasesbiedru – Maiklu no ASV – viņš tika iepazīstināts klātienē. Maikls Ikšķilē bija ieradies augustā, tāpēc jau daudz ko zināja un varēja Kieranam palīdzēt.

Sekmes labas, latviešu valodā – "8"

Kad mācības atsākās klātienē, beļģu pusaudzim nebija problēmu iejusties savas jaunās klases kolektīvā. Arī mācību procesā veicies ļoti labi, lai gan Kierans atzīst, ka viņam nebija jāpilda tie paši uzdevumi, kas klasesbiedriem. Atzīmes puisim bijušas atzīstamas, latviešu valodā pat astotnieks. Klasesbiedri bijuši tiešām atsaucīgi un vienmēr centušies viņam palīdzēt, tulkojot visu angliski, jo šo valodu Kierans pārvalda ļoti labi. Arī skolotāji runājuši ar viņu angļu valodā, lielu atbalstu pusaudzis saņēmis no klases audzinātājas Solvitas Zirnes.

Dzīvošana citā valstī nereti nozīmē arī citu virtuvi, nepierastākus ēdienus. Puisis uzskata, ka frī kartupeļi viņa dzimtenē garšo labāk nekā pie mums. Arī beļģu šokolāde esot daudz garšīgāka nekā «Laimas» ražotā. Beļģu jaunietis dzīvi Latvijā, ja salīdzina ar viņa dzimteni, uzskata par ļoti lētu. Piemēram, Beļģijā puisis nekad nebrauc ar vilcienu, jo tur esot ļoti dārgas biļetes. Meitenes gan tieši Latvijā esot ļoti simpātiskas. Neviena tāda nopietna draudzene Kieranam gan te neesot parādījusies.

Viesskolnieks izrādās talantīgs futbolists

Kierans pēc padzīvošanas Latvijā kā lielu ieguvumu uzskata to, ka tagad viņam ir daudz draugu gan Ikšķiles vidusskolā, gan vietējā jauniešu futbola klubā. Kā pastāstīja Rikarda, beļģu puisis ir talantīgs futbolists, viņš ar šo sporta spēli gribējis nodarboties arī Ikšķilē. Piemērotākais, protams, bija vietējais klubs "FC Real Pro Ikšķile", bet, lai varētu sākt spēlēt, Kieranam, kā jau ārzemniekam, bija jāiziet sarežģīta birokrātiskā procedūra – jānokārto starptautiskā pāreja un jāiegūst futbolista licence. Ar šo Latvijā aizvadīto futbola sezonu puisis ir ļoti apmierināts. Viņa treneris bija Andrejs Prohorenkovs, kura vārds mūsu sporta pazinējiem papildu komentārus neprasa, bet Kierans savā jauniešu komandā kļuva par vienu no rezultatīvākajiem uzbrucējiem. Tagad gan jaunajam futbolistam būs jākārto vēl viena starptautiskā pāreja – atpakaļ uz Beļģiju.

Runājot par saviem nākotnes plāniem, beļģu jaunietis neslēpa, ka viņš gribētu iegūt augstāko izglītību farmācijas vai medicīnas nozarē. Tiesa, pilnīgi drošs par šo savu izvēli viņš vēl nav. Laika, lai kārtīgi izdomātu, Kieranam vēl pietiek, jo tikai martā tepat Latvijā viņš nosvinēja savu septiņpadsmito dzimšanas dienu. Vienu gan jaunietis jau zina – viņa izvēlētā augstskola nebūs kāda no Latvijas universitātēm.

Par karu Ukrainā zina, bet Latviju uzskata par drošu valsti

Ar Kieranu nedaudz parunājām arī par politiku. Kā nu bez tā, ja tieši laikā, kamēr viņš uzturējās Latvijā, salīdzinoši netālu no mūsu robežām sākās nopietns militārs konflikts – Krievijas Federācijas armija uzbruka Ukrainai. Neko daudz par šo karu Kierans nezināja teikt, bet viņš nenoliedza, ka tas varētu kļūt par nopietnu globālu problēmu. Uzreiz pēc kara sākuma ar puisi sazinājās viņa vecāki, kuri bija diezgan uztraukušies. Viņi jautāja dēlam, vai Latvijā viss ir droši, aicināja viņu, ja kaut kas nebūtu īsti labi, nekavējoties doties mājup. Kierans gan uzskata, ka vismaz pagaidām pie mums ir droši, tāpēc palika Latvijā.

Nav nekāds noslēpums, ka mūsdienās jaunieši politiskajām norisēm īpaši neseko. Tā ir ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Iejautājos, vai Kierans kaut ko ir dzirdējis par konfliktu starp Latviju un Beļģiju par to, ka beļģi Zedelgemas pilsētā patvaļīgi demontējuši pieminekli, kas tur tikai pirms dažiem gadiem bija uzstādīts latviešu leģionāriem? Nekāda pārsteiguma, bet puisim tā bija pirmā dzirdēšana.

Latvijā iegūst trīs jaunākos brāļus

Noteikti viens no lielākajiem Kierana ieguvumiem Latvijā ir draudzīgās saites ar Sprunču ģimeni. Ginta un Rikardas trīs dēli tā saraduši ar beļģu puisi, ka jau saucot viņu par savu vecāko brāli. Beļģim tāda uzruna un tas, ka viņam uzradušies trīs jaunākie brāļi, ļoti pat patika. Ikdienā komunicējot ar Kieranu, puikas Ivars, Horens un Ārons ļoti labi apguvuši angļu valodu. Protams, trīs tādi žiperi, kuriem grūti uz vietas nosēdēt, reizēm var būt arī samērā apnicīgi pusaudzim, kurš par viņiem ir vairākus gadus vecāks. Viesmamma Rikarda sarunas laikā uzsvēra, ka ļoti labi bija tas, ka viņi varēja Kieranam nodrošināt pašam savu istabu, savu privātās dzīves telpu. Kopumā no šīs programmas ieguvēji ir gan Kierans, gan viņa viesģimene. Kierans jau zina, ka noteikti vēl atbrauks uz Latviju. Savukārt ikšķiliešu ģimene jau uzaicināta ciemos uz Beļģiju. Rikarda teica, ka ielūgums pieņemts. Šī vasara Sprunčiem esot jau saplānota, bet rudenī gan viņi visi kopā aizbraukšot pie Kierana.

Starpkultūru programma – tā var būt arī jūsu iespēja!

Šī intervija tapa, pateicoties Vinetai Līdumai, kura ir AFS Latvijas starpkultūru programmas atbalsta koordinatore. Ja vienā teikumā, tad AFS ir iekļaujoša pasaules pilsoņu kopiena: skolēni, ģimenes un brīvprātīgie ar vēlmi veidot tiltus starp kultūrām. Katru mācību gadu Latvijā viesojas apmēram 30 pusaudžu vecuma jauniešu no visas pasaules. Tikpat daudziem mūsu bērniem šī programma ir iespēja doties uz kādu citu valsti, reizēm pat ļoti eksotisku, lai iepazītu tās kultūru, tradīcijas un cilvēkus, mācītos svešvalodas un iegūtu jaunus draugus.

Tām ģimenēm, kas pēc šīs intervijas izlasīšanas iedomāsies, ka arī varētu pie sevis izmitināt kādu skolēnu no ārzemēm, papildu iedvesmai noderēs informācija, ka ārvalstu skolēna uzņemšana savās mājās ir lielisks veids, kā iepazīt citu kultūru un dalīties ar savu kultūru un vērtībām. Bērniem bieži vien patīk uzņemties starpkultūru vēstnieku lomu, iepazīstinot savus jaunos brāļus vai māsas ar vietējām paražām, tradīcijām un valsts svētkiem. Visdažādākās nodarbes – no ēst gatavošanas līdz ievērojamu vietu apskatīšanai – sniedz iespēju atklāt un novērtēt kā kultūras, tā arī citas atšķirības.

Potenciālo viesģimeņu pieteikšanās nākamajam mācību gadam notiek jau kopš aprīļa, bet dažas vakances vēl esot. Lai iegūtu vairāk informācijas, var uzrakstīt vēstuli Vinetai Līdumai uz elektroniskā pasta adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.. Vinetai var arī zvanīt uz tālruņa numuru 67280646.

Protams, ja ir pusaudža vecuma bērni, var pieteikties šai starpkultūru programmai, lai kļūtu par viesskolēnu kādā citā valstī. Šī apmaiņas programma dod iespēju dzīvot jaunā ģimenē citā valstī, izbaudīt dažādas tradīcijas. Tā iespējams saprast, novērtēt un padziļināt savu izpratni par citu viedokļiem, kultūrām, reliģijām un svarīgām problēmām visā pasaulē. Viesskolēnu priekšrocība ir tā, ka viņiem vieglāk atvērt prātu jaunam veidam, kā uztvert pasauli, un palīdzēt citiem ieraudzīt pasauli tā, kā to spēj tikai viņi. Tā var savienot kultūras, veidojot draudzības, kas ilgs visu mūžu. Vairāk informācijas interneta vietnē www.afs.lv.