Menu
 

Otrdiena, 22 Februāris 2022

"Lielā Kristapa" ietvaros notiks diskusija par pēdējiem trīsdesmit gadiem Latvijas kino

Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" pārstāvji sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Nacionālo filmu skolu un portālu "Kino raksti" 23.februārī rīkos diskusiju "Latvijas kino. Jaunie laiki", kurā tiks aplūkoti pēdējie trīsdesmit gadi Latvijas kinomākslā. Diskusija būs skatāma tiešraidē portālā "LSM.lv" (www.lsm.lv), kā arī "Lielā Kristapa" "Facebook" lapā.

Lasīt vairāk...

Aptauja Ropažos. Vai jūs uztrauc bezdarba līmeņa pieaugums?

Bezdarba līmenis Latvijā janvārī ir paaugstinājies par 0,1 procentu. Faktiskā bezdarba līmenis bija 7,6 procenti, līdz ar to šā gada janvārī Latvijā bija 70,5 tūkstoši bezdarbnieku (32,5 tūkstoši sieviešu un 38 tūkstoši vīriešu), kas ir par 1,3 tūkstošiem bezdarbnieku vairāk nekā decembrī, bet par 4,2 tūkstošiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Vīriešu bezdarbnieku skaits mēneša laikā ir pieaudzis par tūkstoti, sieviešu – par 0,3 tūkstošiem.

Lasīt vairāk...

Tiesībsargs aicina pašvaldības novērst birokrātisku un formālu attieksmi pret cilvēkiem ar invaliditāti

Tiesībsargs Juris Jansons visām Latvijas pašvaldībām nosūtījis aicinājumu, atgādinot par pienākumu nodrošināt cilvēku ar invaliditāti tiesības. Tiesībsargs ir saņēmis satraucošu informāciju no invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” par vairāku pašvaldību neieinteresētu, birokrātisku un formālu attieksmi sadarbībai, lai nodrošinātu iedzīvotājiem ar invaliditāti pieejamību, piemēram, iespējai iekļūt vai izkļūt no mājokļa, informē Tiesībsarga birojā.

Lasīt vairāk...

Edvards Ratnieks: Varas dalīšanas princips

Saeima pagājušajā nedēļā noraidīja lēmumprojektu par Satversmes tiesas bijušās priekšsēdētājas Sanitas Osipovas apstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā. Par Osipovas iecelšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā nobalsoja 40 deputāti, pārsvarā no “Jaunās Vienotības”, “Attīstībai/Par!” un Jaunās Konservatīvās partijas Saeimas frakcijas, pret bija 29 deputāti – lielākoties no Zaļo un Zemnieku savienības, “neatkarīgo” un Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas. Balsojumā atturējās sešpadsmit deputāti no “Saskaņas” Saeimas frakcijas, līdz ar to Osipovas apstiprināšanai amatā balsu pietrūka.

Deputāti, kas atturējās vai balsoja pret, savu pozīciju pamatoja ar to, ka Osipova, esot Satversmes tiesas tiesnese, nākusi klajā ar politiskiem paziņojumiem, kas liecināja par vienpusējām politiskām simpātijām, turklāt nereti esot rīkojusies likumdevēja vietā un vārdā. Šāds viedoklis daļai tautas priekšstāvju esot radies pēc tam, kad Osipovas vadībā tapis bēdīgi slavenais Satversmes tiesas spriedums par “tēva” pabalsta piešķiršanu mātes partnerei. Priekšstāvji uzskatīja, ka šajā nolēmumā Satversmes tiesa pārkāpusi savas kompetences robežas un pārdefinējusi ģimenes jēdzienu mūsu valstī.

Šobrīd, kad notiek šūmēšanās par tiesneša kandidāta neapstiprināšanu Saeimā, jāpiekrīt dižgariem, ka tas ir normāls un demokrātisks process, lai kādas būtu simpātijas vai antipātijas par konkrēto personību. Tikmēr daži tiesību eksperti aicina mainīt tiesnešu apstiprināšanas procesu, lai Saeimai nebūtu vairs jālemj par tiesnešu nonākšanu amatos.

Saprotams, ka ikviena nozare Latvijā vēlas, lai neviens cits nejauktos tās dienaskārtībā, jo pastāv iekšēja struktūra. Taču, kā nosaka Satversme, Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Sabiedrībai ir tiesības sekot līdzi un vērtēt notiekošo jebkurā nozarē.

Skaidrs, ka no tiesiskā viedokļa pastāvīgais likumdevējs un no politikas teorijas sabiedrības spogulis ir valsts parlaments, kas ievēlēts demokrātiskā un tiesiskā ceļā, paužot suverēna (tautas) gribu un pauž šo gribu tālāk savos pieņemtajos lēmumos, lai kādi tie kādreiz būtu. Var patikt vai nepatikt sastāvs, bet tādu mēs paši esam ievēlējuši ar piedalīšanos vai nepiedalīšanos iepriekšējās vēlēšanās.

Mēģinājumus sašaurināt vai nomainīt lēmējus par tiesnešu apstiprināšanu vērtēju kā vēlmi šaurai, elitārai tiesību ekspertu grupai vēl vairāk koncentrēt ietekmi savās rokās, nevis atstāt to tautas vēlētam parlamentam. Šo uzskatu par bīstamu parādību.

Tiesu vara ir neatkarīga jau šobrīd, taču nekļūdīšos, ja teikšu, ka parlaments nav bijis pietiekami aktīvs arī veselīgā parlamentārās kontroles veikšanā pār to. Nav jau arī daudz tādu instrumentu, taču nedrīkst notikt arī pilnīga tiesu varas pašplūsma bez jebkādas ārējas kontroles.

Valsts varas dalīšanas princips nozīmē, ka visas varas pastāv līdzās un cita citu kontrolē, lai nenotiktu atsevišķa varas atzara pašplūsma.

Ko darīt pašreizējā situācijā?

Atstāt tiesnešu apstiprināšanu parlamenta ziņā, lai būtu ievērots varu savstarpējais līdzsvara un atsvara princips. Jā, arī šādas reizes, kad kāds tiesneša kandidāts netiek apstiprināts, ir joprojām demokrātisks un tiesiskai valstij piederošs process, citādi Satversmes tēvi nebūtu Satversmē ierakstījuši šādas tiesības parlamentam apstiprināt vai noraidīt tiesnešus. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, un no šī principa izriet ne tikai tiesnešu tiesības, bet arī tiesnešu pienākumi pret suverēnu (tautu).

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.