Administratīvā apgabaltiesa 17.augustā rakstveida procesā atkārtoti vērtēs pieteikumu par Ķekavas novada domes lēmuma, ar kuru apstiprināta maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, atcelšanu daļā un grozīšanu daļā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Latvijā 66% iedzīvotāju uzskata, ka sievietēm ir sarežģītāk veidot karjeru, informē pārtikas ražošanas un vairumtirdzniecības uzņēmuma "Mars Latvia" pārstāvji, balsoties uz uzņēmuma īstenoto aptauju.
Pierīgā, netālu no Olaines novada Medemciema, kur nedēļas sākumā jau tika dzēsts meža ugunsgrēks 3,5 hektāru (ha) platībā, piektdien izcēlies vēl viens meža ugunsgrēks, kas šoreiz ir ievērojami plašāks, aģentūra LETA uzzināja Valsts meža dienestā (VMD).
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (57%) pēdējā mēneša laikā saskārušies ar interneta darbības traucējumiem, kas ietekmējuši darba pienākumu veikšanu vai arī plānoto izklaidi mājās, noskaidrots Tet veiktajā sabiedrības aptaujā. Biežākās problēmas darba vidē, kas saistītas ar interneta pieslēgumu, rada tā nepietiekamā jauda un ātrums, savukārt mājās cilvēki visbiežāk interneta traucējumus izjūt, skatoties seriālus.
Sestdien, 27.maijā, Ādažos norisināsies tradicionālie Gaujas svētki, piedāvājot plašu kultūras, izklaides un sporta programmu, turklāt uz svētku viesi uz ekrāna varēs vērot arī Latvijas hokeja izlases pusfināla spēli pasaules čempionātā pret Kanādas izlasi – pasākuma norises teritorijā būs uzstādīts ekrāns. Spēles sākums plkst.14.20.
Piektdien būvgružu šķirošanas un pārstrādes centra “Nomales” nešķiroto būvgružu laukumā Stopiņu pagasta Rumbulā novērsta gruzdēšana. Pārstrādes centra darbību plānots atjaunot sestdien, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Ugorenko.
Ar gaidāmajām reformām skolu tīklā tiks mēģināts stimulēt, lai vairāk skolotāju skolās strādātu pilnu slodzi.
“Rīgas Apriņķa Avīzes” redakcijas rīcībā ir nonākusi informācija par savdabīgu izvairīšanos no naudas parāda atdošanas vairāku gadu garumā. Savdabīgu, jo parādniece, spriežot pēc nodarbošanās un ieņemtajiem amatiem, nebūtu pieskaitāma trūcīgo cilvēku kategorijai, kam varētu rasties grūtības atdot aizņemto naudu. Savdabīgi, jo 2019. gadā žurnāls “Forbes Latvija” parādnieci bija iekļāvis 50 veiksmīgāko biznesa sieviešu Latvijā sarakstā. Runa ir par Ilutu Kalniņu, uzņēmuma “BBH Investments” valdes priekšsēdētāju. Šai kompānijai pieder viesnīca “Baltic Beach Hotel”, un uzņēmums 2019. gadā strādājis ar 12,4 miljonu eiro apgrozījumu.
Šī gada aprīlī ar dažādos veidos gūtām traumām Bērnu klīniskā universitātes slimnīcā (BKUS) vērsušies 2460 bērni, kas ir par 1000 bērniem vairāk nekā gada sākumā, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) rīkotajā konferencē piektdien informēja BKUS bērnu ķirurgs Timurs Zurmutaī.
Lai ierobežotu nelegālo imigrāciju, Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere aicinājusi palielināt policistu skaitu uz robežas ar Poliju un Čehiju.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) joprojām nepārliecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sniegtie aprēķini par to, vai ar valdības piešķirto finansējumu pietiks pedagogu streika prasību izpildei, tāpēc arodbiedrība lūgs līdz 1.jūnijam IZM aprēķinos veikt korekcijas, aģentūru LETA informēja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Gadījumā, ja arī pēc 1.jūnija uzrādītajos aprēķinos tiks konstatētas neprecizitātes, arodbiedrības padome prasīs izglītības ministres Andas Čakšas (JV) demisiju. Ja Čakša neatkāpsies, LIZDA padome lems par nākamā, 2023./2024.mācību gada neuzsākšanu.
Vanaga atzīmēja, ka ministrijas aprēķini "esot kļuvuši labāki", vienlaikus tajos joprojām uzrādās neprecizitātes, kas radot jautājumus, vai ar piešķirto finansējumu tiešām pietiks streika prasību izpildei.
Ministrijas veiktie aprēķini esot balstīti Valsts izglītības informācijas sistēmā ievietotajos datos uz šī gada 1.janvāri par visiem pedagogiem visās izglītības pakāpēs, bet, kā skaidro IZM, faktiskais finansējuma sadalījums pašvaldībā tiks veikts atbilstoši katras pašvaldības finansējuma sadales kārtībai un esošajai situācijai izglītības iestādēs.
IZM ir aicinājusi izglītības iestādes korekti ievadīt datus VIIS, kā arī pašvaldības un izglītības iestādes piešķirto finansējumu sadalīt, ņemot vērā labas pārvaldības principus un efektīvu valsts finanšu līdzekļu izmantošanu.
Valdība 21.aprīlī apstiprināja IZM iesniegtos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka no šī gada 1.septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.
Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākā darba algas likme no 1.septembra plānota 1240 eiro jeb par 15,8% vairāk nekā pagājušajā mācību gadā. Pedagogu algas palielināšanas grafiks paredz nevienlīdzības mazināšanu starp pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, kas radusies atšķirīgo slodžu dēļ - pirmsskolas izglītības pedagogu slodze ir 40 darba stundas nedēļā, savukārt pārējiem pedagogiem no 1.septembra noteiktā darba slodze ir 36 darba stundas nedēļā.
Lai nodrošinātu zemākās stundas likmes palielināšanu, tika nolemts piešķirt šogad 9 039 833 eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Neskatoties uz šo valdības lēmumu, LIZDA 24.aprīlī sāka trīs dienu streiku, pārmetot, ka valdība nav izpildījusi visas streika prasības un gala lēmumu pieņēmusi vēlāk nekā bija solījusi. LIZDA pirms streika pamatā prasīja palielināt pedagogu algas un mainīt slodžu sadalījumu.
Sākoties streikam, LIZDA un IZM bija atšķirīgi viedokļi, vai valsts ir izpildījusi pedagogu streika prasības - IZM uzstāja, ka prasības ir izpildītas, jo paredzēts prasītais finansējums zemāko algas likmju celšanai, savukārt LIZDA uzstāja, ka pielikums nepieciešams arī tiem pedagogiem, kas jau tagad saņem lielākas algas.
LIZDA draudēja pagarināt streiku, uzstājot, ka valdība neesot izpildījusi visas streika prasības. Šādos apstākļos puses turpināja sarunas.
Valdība 26.aprīlī lēma papildus piešķirt 4 168 067 eiro mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu atalgojuma palielināšanai, lai tādējādi izpildītu pēdējās pedagogu streika prasības.
Lai nodrošinātu atalgojuma palielināšanu arī tiem pedagogiem, kuru algas likme šobrīd ir lielāka par minimālo, IZM aplēsusi, ka nepieciešams palielināt par 3,38% viena izglītojamā izmaksas. Grozījumi noteikumos paredz, ka 1.-6.klases skolēnu vidējās izmaksas tiks palielinātas no 105,09 eiro uz 108,64 eiro, 7.-9.klases skolēnu vidējās izmaksas - no 135,41 eiro uz 139,99 eiro, savukārt 10.-12.klases skolēniem - no 145,51 eiro uz 150,43 eiro.
Čakšas padomnieks analītiskajos jautājumos Jānis Salmiņš ir pārliecināts - valdība piešķīrusi par 1 976 776 eiro vairāk, nekā būtu nepieciešams streika prasību izpildei. To apliecinot ministrijas veiktie aprēķini.
Ar piešķirto finansējumu, pēc IZM pārstāvju teiktā, pietikšot arī jauno pedagogu atalgojumam, jo aprēķinos tika ņemtas vērā arī vakantās pedagogu vietas.
