Vidusskolas padziļināti vēlas piedāvāt apgūt angļu valodu, bioloģiju un matemātiku ^{Apriņķis.lv}

Kā pirmdien žurnālistus informēja "Skola2030" mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa, 2020.gada februārī IZM un "Skola2030" veica aptauju par padziļināto kursu piedāvājumu skolēniem. Kopumā aptaujā piedalījās 264 vidusskolas, no kurām teju 90% skolu nākamajā mācību gadā plāno piedāvāt padziļināti apgūt angļu valodu, 70% - bioloģiju, bet 65% - matemātiku.

Ap 60% aptaujāto atklāja, ka padziļināti piedāvās apgūt arī sociālās zinības, kā arī latviešu valodu un literatūru, nedaudz virs 50% skolu plāno piedāvāt pamatīgāk apgūt fiziku un ķīmiju, bet gandrīz 40% skolu paredz piedāvāt padziļinātai apguvei vēsturi, programmēšanu, dizainu un tehnoloģijas.

Lielākoties skolas apsver kombinēt priekšmetus, kur vienā grupā apkopota vēsture, svešvaloda, latviešu valoda un literatūra, bet citā bioloģija un ķīmija. Ļoti populāras kombinācijas ir arī matemātika, programmēšana un svešvaloda, kā arī fizika, ķīmija un matemātika.

Oliņa pavēstīja, ka priekšmetu izvēlē būtiska loma ir tam, cik liela ir konkrētā izglītības iestāde. Proti, jo mazāka esot skola, jo lielāka iespēja, ka padziļinātai apguvei tiks piedāvāta priekšmetu kombinācija - vēsture, svešvaloda, latviešu valoda un literatūra. Savukārt, jo skola lielāka, jo drīzāk skolēniem piedāvās dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomu padziļinātos kursus.

Tāpat, jo skola mazāka un mazāk vidusskolēnu plāno uzņemt, jo mazāk padziļinātos kursus tā plāno piedāvāt, turpretī, jo vairāk skolēnus izglītības iestāde plāno uzņemt, jo vairāk padziļinātos kursus tā plāno piedāvāt - līdz pat 8 no 15 iespējamiem.

Pēc Oliņas domām, pašvaldībām ir svarīgi pārliecināties par sabalansētu, starp skolām saskaņotu izglītības programmu piedāvājumu savā administratīvajā teritorijā, lai nodrošinātu jauniešiem daudzveidīgu piedāvājumu.

Kā atklāj "Edurio" veiktā skolēnu aptauja, lielākoties skolēni padziļināti grib apgūt angļu valodu. "Edurio" pārstāvis Gatis Narvaišs pirmdien preses konferencē informēja, ka aptaujā tika iegūts vairāk nekā 4400 skolēnu viedoklis, no kuriem 77% padziļināti gribētu apgūt angļu valodu.

41% atzīmēja, ka gribētu padziļināti apgūt matemātiku, 35% - dizainu un tehnoloģijas, 29% - latviešu valodu un literatūru, 28% - programmēšanu, 27% - krievu valodu, bet 26% - bioloģiju. Pārējie priekšmeti aptaujā ieguva mazāk nekā 25% atbalstu.

Tāpat aptaujā atklājies, ka aptuveni 20% jau ir izlēmuši par vienu kursu komplektu, ko noteikti gribētu mācīties, savukārt aptuveni 80% apsver vairākus kursu komplektus. Turpretī viens procents aptaujāto atzinušo, ka viņi nav izvēlējušies pilnīgi nevienu kursu komplektu.

Oliņa pavēstīja, ka tiek plānots izveidot datu bāzi, kurā tiks apkopotas katras skolas piedāvātās izvēles. Tas būšot iespējams, kad visas skolas būs pieņēmušas lēmumu par gala piedāvājumu.

Kā ziņots, valdība pērn septembrī pieņēma IZM izstrādāto jauno vispārējās vidējās izglītības standartu, kurā skolām jau no nākamā gada būs jāveido savs piedāvājums ar padziļināto kursu komplektiem.

Vidējās izglītības sistēmas modeļa un satura izmaiņas, kas pilnībā stāsies spēkā 2022.gadā skars vidusskolēnus, pedagogus un izglītības iestādes. Tas ir turpinājums jau iesāktajai pakāpeniskajai pārejai uz kompetenču pieejā balstīto izglītību, ko šajā mācību gadā sāka īstenot pirmsskolās.

Skolām būs jāpiedāvā padziļināto kursu komplekti un jāizveido savs piedāvājums. Katrai no vidusskolām būs jāpiedāvā vismaz divi izvēļu komplekti ar četriem padziļinātiem kursiem, no kuriem skolēns izvēlēsies trīs. Katru kursu komplektu veidos trīs padziļinātie kursi ar vismaz vienu atšķirīgu padziļināto kursu.

Ministrijā norādīja, ka, piemēram, matemātikā skolēnam būs iespēja kārtot valsts pārbaudes darbu divos līmeņos - optimālajā vai augstākajā. Tas ļaus izglītības iestādei piedāvāt skolēna prasmēm un apgūstamo mācību stundu skaitam atbilstošāko valsts pārbaudes darbu kārtošanas līmeni.

Pilnveidoto mācību saturu un pieeju skolās ieviesīs pakāpeniski. Šajā mācību gadā izmaiņas skar pirmsskolu, savukārt nākamajā mācību gadā izmaiņas skars pirmsskolu, pirmās klases skolēnus, kā arī ceturtās, septītās, un desmitās klases skolēnus. 2021.gadā izmaiņas būs arī otrās, piektās, astotās, un vienpadsmitās klases skolēniem, bet 2022.gadā izmaiņas būs ieviestas pilnībā. Tad arī tiks ieviests jaunais centralizēto eksāmenu modelis, kuru kārtos devīto un divpadsmito klašu skolēni.