Menu
 

Aptauja: Latvijas sabiedrība augstu vērtē skolotājus un viņu darbu, taču kļūt par skolotāju būtu gatavi tikai 6%

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Jaunā skolotāju izglītības projekta “Mācītspēks” veiktās aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa Latvijas sabiedrības skolotāja profesiju vērtē augstu un uzskata, ka skolotājiem ir būtiska loma jaunatnes un nākotnes sabiedrības personību un vērtību veidošanā (93%). Lai gan 91% Latvijas iedzīvotāju augstu vērtē skolotāja kā profesijas lomu un pienesumu sabiedrībai, tomēr kļūt par skolotāju būtu gatavi tikai 6% respondentu. Savukārt savai atvasei skolotāja profesiju vēlētos vien 2%.

Lai gan retais iedzīvotājs apgalvo, ka izvēlētos skolotāja profesiju, pirmajā skolotāju izglītības projekta “Mācītspēks” gadā ir ievērojams konkurss uz skolotāja amatu – seši speciālisti uz vienu vietu. Tie iedzīvotāji, kas būtu gatavi kļūt par skolotājiem, kā svarīgāko iemeslu minēja, ka tā ir profesija, kurā nepieciešams pastāvīgi mācīties pašam un apgūt jaunas iemaņas, zināšanas (57%) – šis bija svarīgākais iemesls, ko norādīja cilvēki no dažādām vecuma, dzīvesvietas, ikmēneša ienākumu un izglītības grupām. Tāpat tika uzsvērti tādi iemesli kā “patīk darbs ar bērniem” (43%) un vēlme sniegt ieguldījumu sabiedrībā (42%). Katrs trešais (32%) kā pozitīvu iemeslu norādīja arī vasaras brīvlaiku.

Lai gan tikai katrs piektais iedzīvotājs (21%) uzskata, ka šai profesijai ir garantēts darbs, tomēr katru gadu 1. septembris atnāk ar vairākiem simtiem pedagogu vakanču. Piemēram, projektam “Mācītspēks” vien ir pieteikušās teju 200 skolas ar vairāk nekā 400 skolotāju vakancēm.

Puse iedzīvotāju, kas nebūtu gatavi kļūt par skolotājiem, kā būtiskāko šķērsli minēja emocionāli grūto darbu (49%), nedaudz retāk tika minēta arī necieņas izrādīšana skolotājam no bērnu un vecāku puses (42%) un tas, ka skolotāja profesija vienkārši nesaista (33%). Jau iepriekš publiskajā telpā ir izskanējis viedoklis, ka skolotāja darbs nav ne emocionāli, ne fiziski viegls un tam jābūt teju kā misijai, lai to veiktu. Zemu atalgojumu kā šķērsli minēja vien 25% iedzīvotāju.

Vaicāti, kādām īpašībām jāpiemīt 21. gadsimta skolotājam, visbiežāk iedzīvotāji minēja profesionalitāti (88%), autoritāti bērnu acīs (75%) un orientēšanos jaunākajās mācību metodēs (72%). Nedaudz retāk tika minēta arī prasme mācību procesā integrēt digitālos mācību rīkus un nebeidzama zinātkāre. Savukārt visretāk tika izcelta pakļāvība bērnu un vecāku vēlmēm (7%) un piekāpība (2%).

“Šie rezultāti skaidri iezīmē, ka katram skolotājam jābūt līderības prasmēm, degsmei pret savu darbu un misiju un nemitīgi jāattīsta savas prasmes un zināšanas,” rezumē nodibinājuma “Iespējamā misija” direktors un fizikas skolotājs Kārlis Kravis.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.