Parlamentā diskusijas rada regulējums par augstskolās ieviešamajām padomēm

Deputāte Evija Papule norādīja, ka šobrīd padomes sastāvā nekāda ietekme nav studentu padomei, tomēr, viņasprāt, par augstskolai nepieciešamo studenti ir tiesīgi runāt, jo uz viņiem attieksies viss, ko lems padome.

Papule skaidroja, ka komisijā bija diskusijas par šo, un Saeimas Izglītības komisijas sēdē, skatot šos grozījumus, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) esot piekritis, ka debates par šo varētu turpināties.

Deputāte minēja, ka studenti lūdz veto tiesības, ja tiek pieņems kāds nepieņemams lēmums, vai vismaz studentu pašpāraldei būtu jāpiešķir konsultatīvas tiesības.

Savukārt Jānis Vucāns (ZZS) minēja, ka priekšlikuma redakcija paredz, ka universitāšu padomēs vienu, ar augstskolas darbību nesaistītu, izcilu akadēmiskās vides pārstāvi, izvirzīs Valsts Prezidents, tomēr, viņaprāt, racionālāk būtu, ja to darītu Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents.

Vienlaikus parlamentārietis Vjačeslavs Dombrovskis pauda viedokli, ka padome ir visas augstākās izglītības reformas centrālais elements.

Dombrovskis teica, ka pirmā lasījuma piedāvājumā IZM bija definējusi, ka galvenā problēma, kāpēc augstākās izglītības sistēmā ir tik lielas problēmas un tām nepietiek konkurētspēja ir tāpēc, ka "augstskolu padomēs nav valdības deleģētu pārstāvju".

Znotiņš, atbildot uz Dombrovska teikto, uzsvēra, ka "joks, ko politiķis teica" nav patiess, un IZM nekad nav teikusi, ka vienīgā problēma ir tā, ka valdības pārstāvji nav augstskolu padomē. Vienlaikus deputāts norādīja, ka padomes veido pārvaldes uzlabošanai, uzsverot, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā (ES), kurā vēl aizvien nav ieviestas padomes vai tai līdzīgas struktūras augstskolās.

Viņaprāt, tas ļoti iespējams saistīts ar politisko ietekmi, kas bijusi līdz šim, un kādēl dažas politiskās partijas "mēģināja iekārtot savus cilvēkus augstskolas rektora amatos".

Papule piebilda, ka fakts, ka tikai Latvijā augstskolās nav ieviestas padomes, nav arguments. Savukārt Valainis uzsvēra, ka jautājums ir par padomes pilnvarām, un, viņaprāt, tās pārlieku iejaucas universitātes autonomijā.

Savukārt komentējot politisko ietekmi augstskolās, Valainis norādīja, ka tikai Jaunā konservatīvā partija Latvijas Universitātē ielika sev nepieciešamo rektoru, un tad "kauņpilnā veidā zaudēja tiesvedībā".

"Tas bija vienīgais gadījums pēc kura radās ideja par padomi un tās pilnvarām ietekmēt rektoru iecelšanu. Tā ir personiska attiecību kārtošana, nevis sistemātisks piedāvājums sakārtot sistēmu," teica politiķis.

Komentējot iepriekš izskanējušo, Saeimas Izglītības komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) norādīja, ka studentu tiesības ir nostiprinātas augstskolas Senātā un Satversmes sapulcē. Tāpat viņš nepiekrita augstskolu autonomijas zudumam, sakot, ka šie grozījumi būtiski palielina augstskolas autonomiju.

Vēl viņš skaidroja, ka padome nav ārējs, bet iekšējs institūts, un tajā būs gan augstskolu, gan sabiedrības pārstāvji, kam jāuzlabo augstskolu darbu.

Jau vēstīts, ka šodien Saeima turpina otrajā lasījumā skatīs grozījumus Augstskolu likumā.