Koalīcija konceptuāli pauž atbalstu augstskolu reformai

Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka šodien koalīcijas pārstāvji skatīja divus būtiskus jautājumus - grozījumus Augstskolu likumā un 200 miljonu eiro apmērā vērtie ieguldījumi infrastruktūrā.

No Ministru prezidents teiktā izriet,- ja izdosies īstenot abas reformas [augstskolu reformu un administratīvi teritoriālo reformu] - tad gan intelektuālā, gan organizatoriskajā ziņā izdosies celt izglītības kvalitāti tādā līmenī, kādā Latvijai pienākas.

Kariņš arī pavēstīja, ka šodien izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) piedāvāja, kā "noapaļot šo procesu Saeimā", vienlaikus piebilstot, ka par šo reformu vēl gaidāmas diskusijas, tomēr viņš paredz, ka šo "ļoti gaidīto reformu" izdosies realizēt līdz galam.

Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka augstākās izglītības reforma, viņaprāt, bija visilgāk nākusī un varbūt līdz šim nepietiekami izprasta. "Katru reizi, kad kāds no izglītības ministriem mēģināja sākt augstākās izglītības reformu, šis ministrs vai nu apstādināja reformas, vai krita," teica politiķis, piebilstot, ka šīs valdības gadījumā jūtams stingrs atbalsts reformai, "lai gan nav bez saviem šķēršļiem".

Bordāns skaidroja, ka uz Baltijas un Ziemeļeiropas fona Latvijā ir nelielas mācību institūcijas, kas nav spējīgas mērķtiecīgi panākt nepieciešamo kvalitāti, lai uz tām dotos labākie skolēni no Latvijas. Pēc viņa teiktā, attālums vairs nevar būt kā galvenais iemesls tam, lai jauns cilvēks nedotos studēt ārpus sava reģiona, tā norādot uz iespēju, ka jaunieši dosies studēt, piemēram, uz Tartu Universitāti.

Tieslietu ministrs norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija jau ilgstoši strādā pie Augstskolu likuma grozījumiem, kas virzās lēnāk nekā administratīvi teritoriālā reforma. Viņaprāt, tam esot dažādi iemesli, iespējams, spēcīgā lobija dēļ.

Bordāns atzīmēja, ka šodien koalīcija vienojās par šīs reformas turpmāku izskatīšanu atbilstoši frakcijām. Tāpat šodien puses vēl nepieņēma lēmumu par kādu konkrētu jautājumu, izriet no Bordāna teiktā, tomēr, viņaprāt, izejot uz zināmiem kompromisiem, reformu izdosies pieņemt trešajā un galīgajā lasījumā Saeimā.

Vienlaikus zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) norādīja, ka augstākās izglītības reforma ir sen nobriedusi un nepieciešama, lai stiprinātu augstskolas un dotu iespēju jauniešiem iegūt konkurētspējīgu izglītību.

Viņaprāt, ir svarīgi noturēt uzņemto tempu, un virzīties tālāk, lai reformu iedzīvinātu. Gerhards domā, ka visi koalīcijas partneri atbalsta šo reformu un likumdošanas sakārtošanu.

"KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Možvillo (Par cilvēcīgu Latviju (PCL)) pavēstīja, ka iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (PCL/KPV LV) norādījis uz pieejamās augstākās izglītības ļoti zemo kvalitāti attiecībā uz izmeklēšanas procesu, kam ir nepieciešamas speciālas zināšanas. Tāpēc tiks mēģināts atrast variantus, kā likumā integrēt risinājuma rašanu arī šajā prioritārajā jomā, skaidroja Možvillo.

LETA jau ziņoja, ka Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz īstenot augstskolu pārvaldības reformu.