Piecu likvidējamu un reorganizējamu internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstiem piešķir 225 700 eiro

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja uz solidaritātes principa ievērošanu, jo 2017. gadā Amatas, Cesvaines un Kokneses pašvaldības kompensācijas saņēma 50% apmērā, bet tagad tās pašvaldības, kuras kavējas ar reformu ieviešanu, saņems 100% atbalstu.

Pirms lēmuma pieņemšanas Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pāris sekundes vilcinājās, līdz atbalstīja Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikumu, ironiski piebilstot, ka pirmsvēlēšanu laiks tiek izmantots kā laiks pirms Ziemassvētkiem. Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) norādīja, ka budžets nesabruks, piešķirot papildu 120 000 eiro.

Atbilstoši Izglītības likuma pārejas noteikumiem pašvaldību internātskolas uzturēšanu valsts turpina līdzfinansēt līdz 2018. gada 31. decembrim. Kārtība, kādā pašvaldībām aprēķina un piešķir mērķdotāciju internātskolu uzturēšanas izdevumu daļējai segšanai par internātskolā uzņemtajiem izglītojamiem, paredz, ka internātskolas likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā tiek pārtraukta mērķdotācijas pārskaitīšana pašvaldībai, sākot ar internātskolas likvidācijas vai reorganizācijas dienu. Ņemot vērā, ka, sākot ar 2019. gada 1. janvāri, pašvaldībām būs no sava budžeta jānodrošina internātskolas uzturēšanas izdevumi, ir pašvaldības, kuras ir pieņēmušas lēmumu par internātskolu slēgšanu.

Ministrija līdz 2018. gada 31. maijam saskaņojusi piecu pašvaldību lēmumus par internātskolu likvidāciju vai reorganizāciju. Līdz ar 31. augustu tiks likvidēta Aglonas internātvidusskola, Liepnas internātpamatskola, Mālpils internātpamatskola. Ar šo pašu datumu tiks reorganizēta Biržu internātpamatskola, savukārt jau 15. jūnijā likvidēta Vaiņodes internātpamatskola.

Ir radusies situācija, ka pašvaldībām ir nepieciešams papildu finansējums internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstu kompensācijai. Līdzīga situācija bija arī 2017. gadā, kad tika slēgtas trīs internātskolas un kad, izprotot izveidojušos situāciju, valdība apstiprināja vienreizēju, speciālu risinājumu finansējuma piešķiršanai pašvaldībām, kuras ir pieņēmušas lēmumu par internātskolu reorganizāciju vai likvidāciju, pedagogu atlaišanas pabalstu daļējai kompensācijai. Piešķirot pašvaldībām valsts budžeta finansējumu internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstu kompensēšanai 2017. gadā, tika ievēroti vairāki kritēriji.

Lai nodrošinātu atlaišanas pabalstu izmaksu pedagogiem, kas zaudē darbu izglītības iestāžu likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, ja reorganizācija vai likvidācija ir pabeigta ne vēlāk kā līdz 2018. gada 31. augustam, Ministru kabinets 2018. gada 17. jūlija sēdē, izvērtējot finansiālās iespējas, atbalstīja līdzvērtīgu kompensācijas piešķiršanas nosacījumu piemērošanu pašvaldībām, kuras ir pieņēmušas lēmumu par internātskolu reorganizāciju vai likvidāciju līdz 2018. gada 31. augustam, internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstu daļējai kompensācijai.

Ministrija ir saņēmusi vēstules no piecām pašvaldībās, kurās tiek apliecināts, ka, aprēķinot atlaišanas pabalstus, ņemts vērā tikai finansējums no valsts budžeta. Papildu nepieciešamā finansējuma apjoms, kas nepieciešams pedagogu atlaišanas pabalstu nodrošināšanai piecu internātskolu likvidācijas un reorganizācijas gadījumā, ir 225 748,82 eiro apmērā, tai skaitā Aglonas novada pašvaldībai – 34 635,29 eiro, Alūksnes novada pašvaldībai – 50 240,64 eiro, Mālpils novada pašvaldībai – 44 004,81 eiro, Salas novada pašvaldībai – 58 114,98 eiro un Vaiņodes novada pašvaldībai – 38 753,10 eiro.

Kā aģentūrai LETA norādīja IZM, saskaņā ar Izglītības likumu jaunu internātskolu dibināšana no 2018. gada 1. janvāra nav atļauta. Internātskolas, kas nodibinātas līdz minētajam datumam, valsts turpina līdzfinansēt līdz 2018. gada 31. decembrim. Lai nodrošinātu iekļaujošu izglītību un ikvienam tiesības izvēlēties savai dzīvesvietai tuvāko skolu, tika pieņemts lēmums atteikties no internātskolas kā vietas, kur mācīties bāreņiem vai trūcīgu ģimeņu bērniem. IZM rosinātās pārmaiņas ir sekmējušas iekļaujošās izglītības attīstību. Pēdējo gadu laikā arvien vairāk bērnu mācās vispārizglītojošās skolās. Ja 2015. gadā internātskolās mācījās 2253 skolēni, tad šajā mācību gadā provizoriski vairs tikai 1340 bērni.

Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam izglītības attīstības politikas virsmērķis ir kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Iekļaujošās izglītības nodrošināšanā ir vairākas mērķa grupas – attīstības, spēju un veselības stāvokļa, sociālo apstākļu izraisītās atstumtības riskam pakļautie bērni un jaunieši, kā arī reemigrējušie un ārzemēs dzimušie Latvijas valstspiederīgo bērni un jaunieši.

Arī valdības rīcības plānā viens no uzdevumiem ir sekmēt iekļaujošas izglītības attīstību – šajā gadījumā veicināt, ka izglītojamie, kuri internātskolās uzņemti no ģimenēm, kurās netiek pilnvērtīgi nodrošināta bērnu aprūpe un uzraudzība, iekļaujas vispārizglītojošā skolā, nodrošinot nepieciešamos atbalsta pasākumus.

Tāpat tiesībsargs norāda, ka bērnu ievietošana internātskolās ne vienmēr ir bērnu interesēm atbilstoša, jo veicina šo bērnu sociālo atstumtību. Pēc tiesībsarga paustā, ja bērnam tiek izvēlēta izglītības iestāde, kas atrodas citas pašvaldības teritorijā, tālu no bērnunama un vecāku dzīvesvietas, tas rada bērna tiesību iegūt izglītību dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē pārkāpumu un pārkāpj bērna tiesības uz ģimenes un privāto dzīvi.