Mācības sākas. Skolotāju trūkst ^{Apriņķis.lv}

Zaķumuižas pamatskolā trūkst skolotāju

“Jaunajā mācību gadā Zaķumuižas pamatskolā darbu uzsāk jauna latviešu valodas un literatūras skolotāja, krievu valodas skolotāja un angļu valodas skolotāja, bet pedagogu skaits ir nemainīgs,” saka Ropažu novada Zaķumuižas pamatskolas direktore Inta Ozola. Direktore apstiprina, ka skolā ļoti trūkst pirmsskolas skolotāju, joprojām esot 2–3 pirmsskolas pedagogu vakances. “Lai arī šajā gadā ar skolas iekšējiem resursiem ir izdevies atrisināt eksakto mācību priekšmetu pedagogu trūkumu, saredzam, ka nākotnē šo speciālistu trūks.”

Vaicāta, kā izglītības reforma ietekmē darbu skolā un cik motivēti strādāt ir pedagogi, I. Ozola skaidro, ka “Zaķumuižas pamatskola ir projekta ”Skola 2030” pilotskola, tādēļ izglītības reformu idejas ir zināmas un pieņemamas”. Valsts izglītības satura centrs projekta ietvaros 2017. gada 10. janvārī atlasīja 100 pirmsskolas un skolas, ko pašvaldības no visas Latvijas nominēja dalībai mācību satura aprobācijai. Šīs skolas un pirmsskolas būs pirmās, kurās nākamo divu gadu laikā ar projekta atbalstu tiks aprobēts gan jaunveidojamais mācību saturs, gan mācīšanas pieeja.

“Labi apzināmies, ka skolotāju darba apjoms palielinās,” saka I. Ozola, “tomēr meklējam iespējas un risinājumus pedagogu darba motivēšanai – apmaksātu papildu pienākumu veikšanu un laiku kopīgai sadarbībai jauninājumu ieviešanai izglītības iestādē.”

Saulkrastu vidusskolā nebūs 10. klases

Saulkrastu novada domes pārstāve Marika Grasmane informē, ka Saulkrastu novada Saulkrastu un Zvejniekciema vidusskolās pedagogu skaits ir palicis nemainīgs un pedagogu netrūkst. “Novadā joprojām aktuāls ir jautājums par vienas vidusskolas izveidi, un tas noteikti tiks risināts, līdz ko  Ministru kabinets pieņems Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos jaunos noteikumus, kas jau ir izskatīti Valsts sekretāru sanāksmē,” skaidro M. Grasmane. “Domei ir jāzina noteikumi, jābūt skaidri noteiktiem kritērijiem, lai varētu veikt reformas un izveidot vidusskolu. Līdz ko būs jaunie noteikumi un izprotami kritēriji, dome risinās šo jautājumu. Pašlaik darbu turpinās abas skolas.”

Kā pagājušajā nedēļā vēstījām, Saulkrastu novada pašvaldība divas nedēļas pirms jaunā mācību gada sākuma pieņēma lēmumu audzēkņu trūkuma dēļ neatvērt 10. klasi Saulkrastu vidusskolā. Līdz ar to bērniem un viņu vecākiem pēdējā brīdī jāmeklē cita skola, kur rudenī turpināt mācību gaitas. Šis nav pirmais šāds gadījums Saulkrastu novadā – 2016. gadā tika lemts par labu Saulkrastu vidusskolai, 10. klasi neatverot Zvejniekciemā.

“Bērnu novadā netrūkst,” saka M. Grasmane, “tieši Saulkrastu vidusskolā pamatskolas klasēs ir daudz audzēkņu. Šogad 9. klasi šajā skolā beidza 31 skolēns, bet vēlmi turpināt mācības Saulkrastu vidusskolas 10. klasē izteica tikai deviņi skolēni. Pēc domes rīcībā esošās informācijas, pagājušās nedēļas sākumā trīs bērni no Saulkrastu vidusskolas bija iesnieguši dokumentus mācībām 10. klasē Zvejniekciema vidusskolā.”

Izglītības un zinātnes ministrijas skolu tīkla pētījumā ieteikts Zvejniekciema vidusskolu reorganizēt par sākumskolu, bet Saulkrastos saglabāt arī vidusskolas klases. Saulkrastu novada domes pārstāve apstiprina, ka tas ir viens no iespējamiem skolu reorganizācijas variantiem.

Esošie pedagogi maksimāli noslogoti

Babītes vidusskolas direktore Ilze Rozenberga apstiprina, ka, sākoties jaunajam mācību gadam, pedagogu skaits skolā ir mainījies. Pieaugot izglītojamo skaitam un klašu skaitam, ir palielinājies arī skolotāju skaits. “2018./2019. mācību gadu Babītes vidusskolā uzsāks 47 klases” atklāj skolas direktore, “pieaug pieprasījums pēc pedagogiem, jo esošie jau ir maksimāli noslogoti.”

Darbu Babītes vidusskolā šajā mācību gadā uzsāks latviešu valodas un literatūras skolotāja, matemātikas, krievu valodas skolotāja, vēstures un sociālo zinību skolotāja, angļu valodas skolotāja, sākumskolas skolotājas, sporta, karjeras izglītības skolotāja, kā arī fizioterapeits, sociālais pedagogs un logopēds. Līdz ar to Babītes vidusskolā pedagogu netrūkst. Izglītības iestāde ir gatava uzsākt pilnvērtīgu un kvalitatīvu darbu, turpinot ieviest kompetenču izglītību un strādāt, lai sasniegtu labus rezultātus.

”Izglītības reforma pozitīvi ietekmē darbu Babītes vidusskolā,” apstiprina I. Rozenberga, “pedagogi zina, ko vēlas sasniegt un kā to sasniegt, kā arī motivē izglītojamos uz rezultāta sasniegšanu. Pedagogi ir motivēti veikt savu darbu kvalitatīvi un lietpratīgi.”

Piemaksas skolotājiem – dažādas

Starp citu, gan skolotājus, gan skolēnus un viņu vecākus varētu interesēt cita lieta, kas skar visu Latvijas vispārējās izglītības sistēmu. Runa ir par pedagogu darba piemaksu, prēmiju un naudas balvu izmaksas sistēmu, kā to nosaka Ministru kabineta rīkojums Nr. 372 ”Par finansējuma sadalījumu pašvaldībām piemaksu, prēmiju un naudas balvu izmaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem” šā gada 8. augustā. Saskaņā ar tiem skolotāji var saņemt papildu piemaksas novados, kur lielākā vai mazākā mērā izpildīti divi kritēriji – noteiktā skolēnu skaita attiecība pret pedagoga darba likmi un skolu tīkla sakārtošanas pasākumi.

Tā, Babītes novadā pedagogi no šī avota līdz 31. decembrim papildus saņems 5477 eiro. Vai tas ir daudz vai maz? Jau pieminētais Ropažu novads ar ievērojami mazāku iedzīvotāju skaitu saņems 4300 eiro, bet Olaines novads – pat 28 374 eiro, tātad piecas reizes vairāk, lai arī deklarēto iedzīvotāju tur ir tikai divas reizes vairāk. Nav pamata apšaubīt Babītes vidusskolas direktores teikto, ka visi pedagogi ir maksimāli noslogoti, tomēr tas acīmredzot nebūs vienīgais kritērijs pedagogu darba samaksas apjomā. Tiesa, vēl bēdīgāk ar šīm piemaksām ir Saulkrastu novadā – pedagogi papildus no šī avota saņems 2069 eiro.