CSP: Nedaudz pieaudzis izglītojamo skaits profesionālajā izglītībā
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - pixabay.com
2021./2022.mācību gadā profesionālo pamata un vidējo izglītību kopumā apgūst 28 tūkstoši izglītojamo, kas ir par 256 audzēkņiem vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
No 2020. gada 1. oktobra līdz 2021. gada 30. septembrim profesionālās izglītības programmās uzņemti 10,6 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 317 izglītojamajiem mazāk nekā iepriekšējā periodā. Uzņemto audzēkņu vidū vairāk ir vīriešu – 5,7 tūkstoši jeb 54,1 %, savukārt sieviešu skaits ir 4,9 tūkstoši jeb 45,9 %. Pieprasītākās bija inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības, kā arī ar pakalpojumiem saistītās mācību programmas. Šajās programmās mācības uzsāka attiecīgi 3,6 un 2,2 tūkstoši audzēkņu jeb 34,1 % un 20,4 % no kopējā uzņemto izglītojamo skaita.
Starp inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmām pieprasītākās bija mašīnzinības (28,2 %), būvniecība un civilā celtniecība (24,5 %), kā arī mehānika un metālapstrāde (14,4 %). Pakalpojumu jomā visvairāk uzņemto audzēkņu bija viesnīcu un restorānu (57 %) un skaistumkopšanas pakalpojumu (26,9 %) programmās, liecina CSP informācija.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu uzņemto skaits pieaudzis lauksaimniecības un dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās – attiecīgi par 130 un 120 izglītojamajiem. Savukārt pakalpojumu jomā uzņemto audzēkņu skaits samazinājies par 314.
Vairums (81,5 %) uzņemto izglītojamo ir vecumā līdz 20 gadiem (ieskaitot), savukārt 10,5 % uzņemto audzēkņu ir 30 vai vairāk gadus veci.
Visvairāk audzēkņu profesionālās izglītības programmās nemainīgi ir inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (9,5 tūkst.), kā arī pakalpojumu2 jomā (6 tūkst.), kas attiecīgi ir 33,9 % un 21,4 % no kopējā audzēkņu skaita. Neraugoties uz to, ka ar pakalpojumiem saistītās programmas joprojām ir starp pieprasītākajām, tieši šajā jomā pēdējo gadu laikā ir bijis vislielākais izglītojamo skaita samazinājums – kopš 2017./2018. m.g. par 1,3 tūkstošiem jeb 17,4 %.
Salīdzinājumā ar 2017./18. m.g. visstraujāk pieaudzis izglītojamo skaits humanitāro zinātņu un mākslas, kā arī dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju jomā – šīs programmas apgūst attiecīgi 4,5 un 2,8 tūkstoši jeb 15,9 % un 10,1 % no kopējā audzēkņu skaita. Pieaugums vērojams arī lauksaimniecības programmās – salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu par 28,6 % jeb 313 izglītojamajiem. Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesību zinātnes apgūst trīs tūkstoši jeb 10,9 %, savukārt vismazākais izglītojamo skaits joprojām ir veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās, kuras apgūst 780 jeb 2,8 % no kopējā skaita.
CSP dati liecina, ka no kopējā audzēkņu skaita 24,9 tūkstoši jeb 88,9 % mācās profesionālās vidējās izglītības programmās, trīs tūkstoši jeb 10,8 % apgūst profesionālās izglītības programmas pēc vidējās izglītības (ne augstākā izglītība), savukārt 0,3 % – profesionālās pamatizglītības programmas.
Profesionālās izglītības programmās vairāk ir vīriešu – 15,7 tūkstoši jeb 56,2 % no kopējā audzēkņu skaita, savukārt sieviešu skaits attiecīgi ir 12,3 tūkstoši jeb 43,8 %. Lai gan sieviešu īpatsvars profesionālajā izglītībā ir nedaudz samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, tas joprojām ir par 4 procentpunktiem lielāks nekā 2010. gadā (39,8 %).