Menu
 

Parlamentārieši spriedīs par pedagogu atalgojuma sistēmu

  • Autors:  LETA
Foto - Reinis Inkēns, Saeima Foto - Reinis Inkēns, Saeima

28.jūnijā Saeimas deputāti spriedīs par pedagogu atalgojuma sistēmu, liecina parlamenta Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes darba kārtība.

Sēdē paredzēts runāt gan par pedagogu atalgojumu sistēmu, gan augstākās izglītības iestāžu konsolidācijas plānu.

Deputāti izvērtēs arī priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Augstskolu likumā" pirms trešā lasījuma, kā arī likumprojektam "Grozījumi Izglītības likumā" pirms otrā lasījuma.

Paredzēts, ka sēdē piedalīsies likumprojektu iesniedzēji, iesaistīto ministriju un citu organizāciju pārstāvji. Sēde notiks plkst.10 daļēji attālināti.

Kā vēstīts, valdība pieņēma jauno pedagogu darba samaksas dotāciju aprēķinu un sadales modeli, kas sniegs papildu finansējumu pašvaldībām ar sakārtotu izglītības iestāžu tīklu novadā.

Jaunā "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" paredz no šī gada 1.septembra ieviest finansējuma sadales modeli "Skolēns pašvaldībā", kas nozīmēs lēmumu pieņemšanas decentralizāciju un mērķdotācijas aprēķina principa maiņu.

Jaunais modelis nosaka to, ka mērķdotācijas tiks aprēķinātas pašvaldībām, nevis katrai izglītības iestādei, kā tas ir bijis iepriekš. Sekojoši pašvaldībām tiks sniegta lielāka loma izglītības tīklu kārtošanā un pedagogu atalgojumu konkurētspējas nodrošināšanā. Papildus tiek noteikts, ka pašvaldībām vismaz 7% no piešķirtā finansējuma būs jānodrošina atbalsta personāla nodrošināšanai, bet ne vairāk kā 15% būs jāatvēl administrācijas darbiniekiem.

Lai motivētu pašvaldības sakārtot izglītības iestāžu tīklu novadā, visām pašvaldībām, kurās ir ticis sakārtots skolu tīkls, kvalitātes piemaksas tikts palielinātas līdz 2,5% no nākamā mācību gada. Savukārt ja skolēnu un skolotāju attiecības būs virs vidējā mērījuma valstī 2022.gadā, tiks nodrošināts 2% papildfinansējums.

Papildus jaunajā finansējuma modelī tiks palielināts valsts ģimnāziju finansējuma apjoms.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) skatījumā, izmaiņas nostiprinās trīs prasības pašvaldībām - pirmkārt, pienākumu un atbildību rūpēties par kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanu katrā izglītības iestādē, otrkārt, pedagogu atlīdzības noteikšanā nodrošināt noteiktās zemākās mēneša darba algas likmes piemērošanu un treškārt, nodrošināt iepriekšminēto finanšu atvēlēšanu atbalsta personām un administrācijas darba samaksai.

Prasība pedagogiem garantēt vismaz zemāko mēneša darba algas likmi ir noteikta kā obligāts nosacījums pašvaldībai mērķdotācijas sadalē izglītības iestādēm.

Kā pamatoja IZM, pašreizējā situācija vāji ietekmē skolu tīklu sakārtošanu un tam sekojošu nepietiekami aktīvu risinājumu meklēšanu skolotāju pilnu slodžu nodrošinājumā. Līdz ar to tiek secināts, ka esošā situācija neveicina būtiskas izmaiņas arī Latvijas skolotāju vidējā darba samaksā.

Kā viens no valsts budžeta mērķdotācijas sadales neefektivitātes cēloņiem tiek minēta pārliekā centralizācija jeb mērķdotācijas sadales lēmumu pieņemšana ministrijas līmenī, kad ministrija veic mērķdotācijas aprēķinu katrai izglītības iestādei. Spēkā esošais regulējums neparedz izglītības iestāžu dibinātāju lielāku pilnvarojumu jeb pietiekami elastīgu rīcību ar tiem piešķirto mērķdotācijas apmēru. Tādēļ esot nepieciešams ieviest jauno modeli "Skolēns pašvaldībā".

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.