Menu
 

VIAA: Arodizglītība ir Latvijas ekonomikas atspēriena punkts

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Strauja iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas vairs nenodrošina prasmīgu darbinieku aizvietošanu, rada arvien lielāku pieprasījumu pēc darbiniekiem ar arodizglītību jeb nepieciešamajām prasmēm un pieredzi. Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju skaits līdz 2027.gadam samazināsies par vairāk nekā 65 000 cilvēkiem. Būtiskākais kritums (7%) sagaidāms darbspējīgo iedzīvotāju vidū (no 15 līdz 64 gadu vecumam). Tas vēl vairāk sarežģīs darba devēju iespējas aizvietot prasmīgus darbiniekus, kuri beidz savu karjeru, norāda Valsts izglītības un attīstības aģentūras (VIAA) pārstāvji.

"Tādos uzņēmējdarbības sektoros kā viesmīlība, būvniecība, ražošana, IT, tirdzniecība un pārdošana, kā arī loģistika jau šobrīd ir trūkst darbinieku, īpaši gados jaunu. Risinājums ir arodizglītība, kas apmāca, attīsta un pilnveido cilvēku prasmes, nevis tikai koncentrējas uz teorētiskajām zināšanām kā vidusskolās. Arodizglītība un apmācība var kļūt par atspēriena punktu, kā arī iespēju papildināt praktiskas prasmes augsti vērtētai augstākās izglītības kvalifikācijai," uzskata VIAA Izglītības atbalsta un starptautiskās sadarbības departamenta direktore Inta Asare.

Veiksmīgākajiem arodizglītības iestāžu absolventiem nereti piedāvā subsidētas studiju vietas augstskolās, sniedzot tādas pašas izglītības iespējas kā vidusskolu absolventiem. Savukārt tādi pasākumi kā VIAA rīkotais ikgadējais "SkillsLatvia" konkurss ir iespēja arodskolu audzēkņiem attīstīt prasmes un demonstrēt savas spējas gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. "Šie konkursi uzlabo skolēnu pašapziņu un demonstrē viņu entuziasmu un motivāciju, kā arī uzlabo iespējas atrast darbu un vairo konkurētspēju, ienākot darba tirgū," norāda I.Asare.

Konkursi tiek veidoti arī tādēļ, lai uzlabotu sabiedrības uzskatus par arodizglītību un apmācību. "Sacenšoties konkursos, skolēni veicina arī arodizglītības iestāžu prestižu. Tas ir svarīgi, jo joprojām pastāv stereotipi, ka arodizglītības standarti ir zemāki nekā vidusskolās un augstskolās," atzīst departamenta direktore.

Pavāra Nila Ģēveles karjera sākās restorānā "36.līnija" Jūrmalā. Mācoties, kā darbojas profesionāla virtuve, N.Ģēvele iestājās Restorānu servisa skolā Mālpils Profesionālajā vidusskolā un sāka piedalīties konkursos, lai pilnveidotu savas prasmes virtuvē. Šobrīd viņš ir šefpavārs vienā no Latvijas prestižākajiem restorāniem "Ferma". Viens no pirmajiem konkursiem, kurā viņš piedalījās, bija "SkillsLatvia 2017", iegūstot 3.vietu un ļoti ātri saņemot darba piedāvājumu restorānā "Ferma", vēsta VIAA. "Prasmju konkursi bija liels izaicinājums manām profesionālajām spējām. Tie parādīja, kāds ir mans līmenis un kādas prasmes vēl jāuzlabo, lai augtu gastronomijas pasaulē," atzīst šefpavārs. 

Pēc tam N.Ģēvele piedalījās "EuroSkills 2018" konkursā, ieguva izcilības balvu "WorldSkills 2019" konkursā un titulu "Latvijas gada pavārs 2022". "Gada pavāra titula iegūšana bija mans augstākais sasniegums ēdināšanas nozarē. Tas sniedza pārliecību un vēlmi izvirzīt vērienīgākus mērķus, lai pilnveidotos nākamajiem konkursiem. Tas arī mani padarīja zināmu kā jauno pavāru." Ārpus konkursiem N.Ģēvele kāpj pa karjeras kāpnēm un izdzīvo savu profesionālo sapni, pateicoties tieši arodizglītībai un apmācībai.

"Ja vēlaties kļūt par veiksmīgu pavāru, viena no galvenajām lietām, kas jādara, - nazis jātur rokās biežāk nekā telefons. Koncentrējoties un veltot laiku apmācībām, ātri attīstīsiet savas prasmes un motivāciju labāk gatavot, servēt, plānot un attīstīties," uzskata šefpavārs.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.