Ideja samazināt literatūras stundu skaitu uztrauc izglītības darbiniekus ^{Apriņķis.lv}

Izmaiņas esot nepieciešamas

Šobrīd tiek pilnveidots Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem". Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks uzsver, ka jaunais pamatizglītības standarts izglītības iestādēm dos lielāku brīvību mācību procesa organizēšanā. Taču projektā jau šobrīd uzmanību izpelnījusies iecere samazināt literatūras stundu skaitu pamatskolās, to vietā piedāvājot jaunu mācību priekšmetu "Drāma".

Šādu izmaiņu nepieciešamību Guntars Catlaks pamato ar VISC projekta «Kompetenču pieeja mācību saturā» īstenoto pieeju mācību procesam, kas paredzēts, lai skolēni labāk sagatavotos dzīvei. "Izmaiņas bija nepieciešamas, jo iepriekšējā satura dokumenti bija tapuši 2000. gadu sākumā," skaidro VISC vadītājs. "Kopumā darbs pie jaunajiem pamatizglītības un vidējās izglītības standartiem sākās pirms vairāk nekā divarpus gadiem. Tas ir ilgstošs politikas veidošanas process, kurš pamazām noslēdzas ar šiem jaunajiem saturiskajiem dokumentiem."

Sola, ka literatūra netiks apdalīta

VISC rosinātā ideja samazināt literatūras stundu skaitu tomēr uztrauc izglītības darbiniekus. Ko dos jaunieviestais priekšmets "Drāma"? VISC vadītājs mierina satrauktos prātus, solot, ka literatūra skolās netiks nedz apdraudēta, nedz apdalīta, jo "Drāma" būšot tā pati "Literatūra" mazliet citā formā. "Daudzās skolās daudzi skolotāji to jau dara. Šobrīd drāma kā priekšmets jau tiek mācīta Juglas vidusskolā un citās skolās Latvijā," skaidro VISC vadītājs. "Literatūra ir un paliek ar lielu stundu skaitu atbilstoši sasniedzamajiem rezultātiem. Tāpat paliek arī ieteicamās literatūras saraksts, kas ir aptverošs un dziļš. Šobrīd, veidojot jauno saturu, esam paredzējuši, ka līdzvērtīga uzmanība tiks veltīta visiem četriem lielajiem mākslu veidiem – muzikālajai, vizuālajai, skatuviskajai un literārajai mākslai. Tas sniegs skolēniem pilnvērtīgāku pieredzi par to, kā var izbaudīt šos mākslas veidus un arī pašiem piedalīties tajos."

VISC vadītājs teic, ka projekta ietvaros šobrīd jau top mācību materiāli un programmas un pedagogiem nebūs jāapgūst kādas radikāli jaunas prasmes, jo drāma kā metode arī līdz šim ir bijusi plaši pielietota literatūras stundās. "Mēs šobrīd saņemam atzinumus, ir saskaņošanas process," saka G. Catlaks. "Lēmuma pieņemšanas termiņš tika pagarināts līdz 1. novembrim. Atzinumus mums iesniedz gan valsts iestādes un ministrijas, gan sociālie partneri. Mēs tos apkoposim, būs saskaņošanas procedūra, kurā mēs redzēsim, cik daudz iebildumu un priekšlikumu ir jāņem vērā."


Skolas katru gadu izsniedz obligātās literatūras sarakstu, kas liek skolēniem biežāk pievērsties grāmatu lasīšanai, rosina attīstīt iztēli un iepazīties ar to interesanto saturu...

Skolēni vājāk pārzinās rakstniecības kultūru

Daudzu skolu vadība tomēr nav sajūsmā par ieceri literatūras stundu skaitu samazināt, tā vietā pamatskolēniem pasniedzot drāmu. "Literatūru nevajag nonivelēt līdz lasītprasmei," uzskata Ulbrokas vidusskolas direktors Normunds Balabka. "Literatūra rada nācijas kultūras kodus, dod vērtību orientierus, veicina asociatīvo domāšanu, māca saskatīt zemtekstus un saprast tekstu kontekstā. Atteikšanās no literatūras rada vienkāršotu teksta izpratni – labs, slikts…  Neizpratni rada, mūsuprāt, neveiksmīgais priekšmeta nosaukums, jo drāma ir viens no literatūras žanriem." N. Balabka atturas sīkāk komentēt jaunieviesto mācību priekšmetu "Drāma", jo esot pārāk maz informācijas par to, taču viņa viedoklis ir, ka ieviest kaut ko jaunu uz literatūras stundu rēķina nevajadzētu. Runājot par šo izmaiņu rosināšanas cēloņiem, Ulbrokas vidusskolas direktors teic: "Acīmredzot ir kāda darba grupa, kura "demokrātiski" cenšas paust visu skolu viedokli. Diemžēl ne vienmēr šis viedoklis ir visu viedoklis un informācijas aprite starp skolām un dažādu "reformu" iniciatoriem ir vāja, nepietiekama. To ņemot vērā, grūti ir nojaust cēloņus šādām iniciatīvām. Var tikai minēt. Pieļauju, ka jautājums varētu būt par kopējo mācību slodzi skolēniem un šīs slodzes pārdali starp mācību priekšmetiem, atbrīvojot vietu tādiem mācību priekšmetiem, kuri uz doto brīdi valstiski ir ieguvuši prioritāru statusu."

N. Balabka ir pārliecināts, ka, samazinot literatūras stundu skaitu, skolēnu paaudze, kas apgūs izglītības saturu šādā izpildījumā, daudz mazāk un vājāk pārzinās latviešu rakstniecības kultūru. "Tas savukārt bruģēs ceļu uz nacionālās identitātes ja ne zaudēšanu, tad mazināšanu noteikti. Mēs būtu gatavi pievienoties diskusijai, kas būtu vērsta uz labāka varianta meklēšanu un izvēli," saka N. Balabka.

Vangažu un Carnikavas skolas raugās skeptiski

Vangažu vidusskolas direktore Indra Kalniņa ir pārliecināta, ka, samazinot literatūras stundu skaitu, samazināsies iespēja skolēniem mācīt prasmi uztvert tekstu, analizēt, secināt, izteikt viedokli un attīstīt izpratni par ētiskām un estētiskām vērtībām. "Literatūras stundās arī veido uzskatus, attieksmi par dažādām dzīves jomām, kuras tiek atspoguļotas literatūrā," saka I. Kalniņa. "Teksta izpratni vispirms attīsta literatūras stundās, un tad caur šo pieredzi var labāk izprast tekstus arī citu jomu mācību priekšmetos." Direktore pauž pārliecību, ka samazinātā literatūras stundu skaita dēļ skolēniem būs mazāk laika dažādu žanru latviešu autoru darbu izzināšanai.

Arī Carnikavas pamatskolas direktore Aija Patkovska visai skeptiski raugās uz šāda standarta ieviešanu un pavērsienu izglītības sistēmā: "Man kā filologam literatūras stundu samazinājums nav pieņemams. Literatūras stundās skolēni gan lasa, gan iestudē ludziņas, gan analizē daiļdarbus. Ņemot vērā to, ka skolēni šobrīd ir gana kūtri, pieļauju domu, ka šāda mācību priekšmeta ieviešana skolēniem radīs nevajadzīgu stresu un psiholoģisko spriedzi. Ne visi skolēni ir tik atvērti un atraktīvi. Ja būs nepieciešamība, arī mūsu skola iesaistīsies ar savu nostāju."