Logo
Drukāt šo lapu

Pētījums: Kāds ir vidējais Latvijas pedagogs mediju acīm? Apriņķis.lv

Pētījums: Kāds ir vidējais Latvijas pedagogs mediju acīm? Foto: pixabay.com

Labi un uzticami, bet ar zemu algu, turklāt šajā profesijā trūkst darbinieku – tāds priekšstats par Latvijas pedagogiem veidojas, analizējot preses un ziņu portālu virsrakstus. Gandrīz ceturtajā daļā gadījumu (24%), kad medijos parādās virsraksts, kurā pieminēti pedagogi, tas ir kontekstā ar zemo algu jautājumu, 13% gadījumu – kontekstā ar darbinieku trūkumu profesijā, bet vēl 13% gadījumu – saistībā ar pieredzes stāstiem, kuros šīs profesijas pārstāvji tiek apzīmēti ar tādiem īpašības vārdiem kā “uzticams” un “labs”, liecina Neatkarīgās izglītības biedrības veiktā analīze.

Vēl daļā gadījumu pedagoga profesija ziņu virsrakstos tiek atspoguļota kopā ar tādiem negatīvas nozīmes apzīmējumiem kā “nespēj” vai “nevar”, “kaitina” vai “kaitinošs”. Šāda veida virsraksti ir aptuveni 3% gadījumu. Vēl profesija nereti tiek minēta kontekstā ar jēdzienu “izaicinājums” (1%), bet gandrīz pusē gadījumu pedagoga profesija tiek atspoguļota neitrāli, neminot nedz ļoti pozitīvus, nedz negatīvus apzīmējumus.

“Medijiem ir ļoti liela vara un ietekme uz sabiedrisko domu. Arī mēs, uzsākot darbu pie pedagogu profesijas prestiža celšanas, akcentējām masu mediju nozīmi, lai kopīgiem spēkiem panāktu, ka paši pedagogi, skolēni, izglītības politikas veidotāji un sabiedrība kopumā uz šo profesiju paraudzītos citām acīm. Daudzi mani kolēģi – pedagogi gan Rīgā, gan reģionos – pelna krietni virs Latvijas vidējās algas un nejūtas žēlojami vai par zemu novērtēt, tajā pašā laikā ir daudzas skolas, kur neviens nepelna vairāk par minimālo likmi,” stāsta Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola.

“Es aicinātu paraudzīties uz šo jautājumu no citas puses – cik gudri un elastīgi skolu vadība vai attiecīgā pašvaldība prot pārvaldīt tai iedalītos finanšu resursus saskaņā ar principu “nauda seko skolēnam”. Mēs nerunājam tikai par primitīvi izprastu skolu tīkla sakārtošanu – aizslēgsim mazās skolas un visiem pietiks nauda,” norāda Zane Ozola. “Pētījumi liecina, ka vienāda lieluma skolās izdevumi ir krietni atšķirīgi, tāpat arī līdzīgās skolās pedagogu pašvērtējums atšķiras, un tas arī lielā mērā ir atkarīgs no skolas vadības prasmēm.”

Tāpat biedrības pārstāve atzīmē: “Pedagogu profesijas prestižs ir ietilpīgs jēdziens, un mūsu biedrība darīs visu iespējamo, lai sasniegtu situāciju, kad par pedagogiem var mācīties un strādāt tikai tie, kuri patiešām to vēlas un ir piemēroti darbam skolā. Mēs turpināsim atbalstīt un iniciēt izglītības reformas – satura modernizēšanu, pārmaiņas skolotāju izglītības programmās, skolu direktoru institūcijas pilnveidošanu.”

Pētījuma ietvaros tika analizēti publikāciju virsraksti laikrakstā “Diena”, portāla “Delfi.lv” sadaļā “Cālis” un “Vesti.lv”, kas publicēti laika posmā no 2017. gada 1. septembra līdz 2018. gada 31. augustam.

2018. gada 1. septembrī Neatkarīgā izglītības biedrība aizsāka darbu pedagoga profesijas prestiža paaugstināšanas, tāpēc jau nākamā gada janvārī tiks publicēta informācija par pirmajiem starprezultātiem.

Visas tiesības aizsragātas © apriņķis.lv 2024