Menu
 

LIZDA skeptiska par iespēju iegūt līdzekļus pedagogu algu celšanai no skolu tīkla optimizācijas

LIZDA skeptiska par iespēju iegūt līdzekļus pedagogu algu celšanai no skolu tīkla optimizācijas Foto: www.lizda.lv

Skolu tīkla optimizēšana nenesīs pietiekami lielu ietaupījumu, lai uz tā rēķina varētu celt pedagogu algas plānotajā apmērā, šorīt intervijā Latvijas Radio apgalvoja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.

Viņa uzsvēra, ka, piemēram, 2018. gadā, slēdzot vai reorganizējot 64 izglītības iestādes, fiskālais ieguvums bija 1,4 miljoni eiro. "Tad ir jautājums, cik daudz skolas ir jāaiztiek, lai iegūtu 27 miljonus eiro?" vaicāja Vanaga, skaidrojot, ka tieši tik daudz naudas šī gada budžetā nepieciešams pedagogu algu celšanai saskaņā ar iepriekš apstiprināto grafiku.

LIZDA vadītāja norādīja, ka 20. februārī gaidāmajā arodbiedrības padomes sēdē tiks uzklausīti valdības pārstāvji un pieņemts lēmums par tālāko rīcību. Pēc Vanagas teiktā, LIZDA "negribētu nonākt līdz asākai vārdu pārmaiņai, līdz iziešanai ielās," tādēļ arodbiedrība cer, ka "tiks pašķetinātas, parevidētas alternatīvās iespējas".

Vanaga pauda nožēlu par līdzšinējo valdību praksi, ka tad, kad valstij ir jāglābj kāda banka vai uzņēmums, tad vienmēr izdodas atrast naudu, bet tad, kad tiek runāts par cilvēkiem, tad finansējumu atrast nesanāk.

LIZDA nākamnedēļ sasaukusi ārkārtas padomes sēdi. Kā aģentūra LETA uzzināja arodbiedrībā, sēde paredzēta 20. februārī. Tajā plānots runāt par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika laika periodam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim īstenošanu. LIZDA Padomes sēdē aicināti piedalīties arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) un Saeimas koalīcijas frakciju pārstāvji.

Kā ziņots, pedagogu atalgojuma pieaugumu plānots risināt 2020. gada budžetā, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) sacītā žurnālistiem pēc koalīcijas partiju sanāksmes. Saistībā ar agrāk Saeimas pieņemtajiem lēmumiem, kas attiecas uz "vēl lielākiem algas paaugstinājumiem pedagogiem", šis process attieksies uz 2020. gada budžetu, "kad sāksim veidot savu politiku, nevis tehniski pieņemt budžetu", skaidroja Kariņš. Šuplinska sarunā ar aģentūru LETA solīja, ka pedagogu algu celšana būs Izglītības un zinātnes ministrijas pirmā prioritāte 2020. gada budžetā.

Līdz ar to netiks īstenots iepriekš valdības apstiprinātais grafiks, kurš paredzēja pakāpeniski palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes vispārējā izglītībā, tostarp pirmsskolā un speciālajā izglītībā, profesionālajā izglītībā, interešu izglītībā, kā arī augstskolās un koledžās. Zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem no pašreizējiem 710 eiro 2019. gada septembrī bija plānots celt līdz 750 eiro, 2020. gada septembrī – līdz 790 eiro, 2021. gada septembrī – līdz 830 eiro, bet 2022. gada septembrī – līdz 900 eiro. Grafiks paredzēja arī augstskolu un koledžu mācībspēku zemākās mēneša darba algas likmes pakāpenisku palielināšanu no 2019. līdz 2022. gadam.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.