Latvijā pagājušajā gadā satiksmes negadījumos gājuši bojā 132 cilvēki

Bojāgājušo skaits pērn, salīdzinot ar 2018.gadu, samazinājies par 16 cilvēkiem, un tas ir zemākais radītājs kopš valsts neatkarības atgūšanas. Starp bojāgājušajiem pieci bija bērni.

Neskatoties uz minēto rādītāju, šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis norādīja, ka Latvija tāpat nav sasniegusi iepriekš nosprausto mērķi par 50% samazināt bojāgājušo skaitu, salīdzinot ar 2010.gadu.

Iepriekš zemākais bojāgājušo skaits bija 2017.gadā, kad dzīvību zaudēja 136 cilvēki.

Savukārt smagi cietušo skaits pērn samazinājies par 119. Laikā kopš 2010.gada visvairāk smagi cietušo bija 2010.gadā un 2018.gadā, kad attiecīgi smagas traumas guva 569 un 544 cilvēki.

Pagājušā gadā satiksmes negadījumos viegli cietis 4071 satiksmes dalībnieks, kas ir par 170 mazāk nekā gadu iepriekš.

Letālo negadījumu raksturojums liecina, ka lielākā daļa traģisku avāriju radušās sadursmes rezultātā, pēc uzbraukšanas gājējam, kā arī spēkratam apgāžoties. Lielākā daļa bojāgājušo ir vadītāji un gājēji.

Galvenie riski faktori avārijām ir satiksmes dalībnieku attieksme, transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis un ceļu infrastruktūra, norāda Valsts policija.

Pērn reģistrēti arī 53 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti skrejriteņi. Tajos cietušas 35 personas un divas gājušas bojā.

Kopumā pērn reģistrēti 20 823 satiksmes negadījumi, kas ir par 257 vairāk nekā gadu iepriekš. Visvairāk satiksmes negadījumi reģistrēti Rīgas un Latgales reģionos.