Menu
 

"Melnais arheologs" Ikšķiles novadā noslepkavots par sadarbošanos ar policiju Apriņķis.lv

  • Autors:  Ritvars Raits
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Zemgales rajona tiesa Ogrē sākusi izskatīt kriminālprocesu, kurā par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos apsūdzēti divi vīrieši – Igors Korņejevs un Visvaldis Dunkulis. Kā var noprast, viņu vainu pastiprinošie apstākļi ir tas, ka noslepkavotais savulaik piedalījies noziedzīga vai citāda prettiesiska nodarījuma novēršanā vai pārtraukšanā.

Pirmajā tiesas sēdē izskanējusī informācija liecina, ka 2019. gada 1. jūnijā Ikšķiles novada Tīnūžu pagastā ticis noslepkavots rīdzinieks Vladimirs Stolbovs. Slepkavība izdarīta dabas parka “Zilie kalni” teritorijā, kur, slēpjot nozieguma pēdas, līķis uzreiz arī aprakts. Starp citu, pērn tā esot bijusi vienīgā slepkavība, kas pagājušajā gadā reģistrēta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirkņa apkalpojamajā teritorijā.

“Melnais arheologs” tiesāts par šaujamieroču glabāšanu

Tiesas sēdē daudz tika runāts par noslepkavotā vīrieša personu. 47 gadus vecais Vladimirs bijis bez noteiktas nodarbošanās, bet viņa vienīgie oficiālie ienākumi – niecīga pensija, kas piešķirta par invaliditāti. Tajā pašā laikā rīdzinieks neesot sēdējis, rokas klēpī salicis, – strādājis dažādus gadījuma darbus. Tomēr pats nopietnākais viņa rūpals ilgāku laiku esot bijusi tā dēvētā melnā arheoloģija jeb nelegāla senlietu meklēšana. Ņemot vērā to, ka Vladimirs ticis gan turēts aizdomās, gan arī apsūdzēts un pat tiesāts par šaujamieroču un munīcijas glabāšanu bez attiecīgas atļaujas, var noprast, ko tieši savos “arheoloģiskajos izrakumos” viņš meklējis un arī atradis.

Par otro viņa lielāko aizraušanos var nosaukt Restauratoru un senlietu kolekcionāru tirgu, kas divas reizes gadā notiek Ikšķilē. “Melnais arheologs” esot apmeklējis pilnīgi visus šos pasākumus, atskaitot vienu, uz kuru neesot aizbraucis ugunsgrēka dēļ. Ikšķilē viņš esot tirgojis gan pats savas senlietas – medaļas, ordeņus, monētas, varbūt arī ieročus –, gan arī uzņēmies pārdevēja lomu kādu citu personu uzdevumā, par to saņemot atlīdzību. Pēdējais Restauratoru un senlietu kolekcionāru tirdziņš Ikšķilē, kurā piedalījies Vladimirs Stolbovs, noticis tieši pagājušā gada 1. jūnijā… No tā rīdzinieks pie savas sievas Jeļenas, kurai tieši šajā datumā ir dzimšanas diena, jau vairs neatgriezās…

Pirms nosmacēšanas guldīts uz skudru pūžņa

Valsts apsūdzības uzturētājs uzskata, ka krimināllietā savākts pietiekami daudz pierādījumu, lai pie atbildības par Vladimira Stolbova tīšu prettiesisku nonāvēšanu varētu saukt Igoru Korņejevu un Visvaldi Dunkuli – noslepkavotā bijušos paziņas un darījumu partnerus. Prokurors uzskata, ka noziegums izdarīts personu grupā un pēc iepriekšējas vienošanās. Tā bijusi atriebība par to, ka Vladimirs Stolbovs tiešām esot piedalījies noziedzīga nodarījuma pārtraukšanā, sniedzot informāciju tiesību aizsardzības iestādei par Dunkuļa un Korņejeva izdarītu noziegumu.

Lai savu noziedzīgo plānu realizētu, abi vīrieši, zinādami, ka Stolbovs noteikti apmeklēs senlietu tirgu Ikšķilē, 2019. gada 1. jūnijā viņu tur satika un ap pulksten 19.30 iesēdināja savā mašīnā. Stolbovs, redzot, ka viņu ved nevis uz Rīgu, bet citā virzienā, sapratis savu bijušo draugu nodomu un mēģinājis glābt dzīvību, gan fiziski pretojoties Korņejevam, gan mēģinot izlēkt no braucošās automašīnas. Korņejevs, kurš bijis ievērojami spēcīgāks par invalīdu, noturējis viņu un žņaudzis ar siksnu vai jostu.

Automašīnu vadījis Dunkulis. Nogriezies no lielā ceļa, viņš iebraucis mežā un apstājies tikai pēc aptuveni diviem kilometriem. Krimināllietā esot liecības par to, ka Stolbovs, kurš tobrīd vēl bijis dzīvs, izvilkts no mašīnas, kur vīrietim norautas drēbes un viņš guldīts uz skudru pūžņa. Apsūdzības uzturētājs uzskata, ka punktu visam pielicis Visvaldis Dunkulis, kurš ar apautu kāju uz zemes guļošajam Stolbovam uzkāpis uz kakla un spiedis tik ilgi, līdz cietušajam iestājusies mehāniskā asfiksija (nosmakšana). Pēc tam Dunkulis un Korņejevs noslepkavotā vīrieša līķi aprakuši turpat Zilo kalnu mežā.

Viens atzīst līķa slēpšanu. Kurš slepkavojis?

Visvaldis Dunkulis tiek apsūdzēts arī par šaujamieroču, šaujamieroču būtisko sastāvdaļu un munīcijas glabāšanu bez attiecīgas atļaujas. Nelikumīgi glabātie šaujamieroči un munīcija jau 2018. gada 1. novembrī kratīšanas laikā atrasti Dunkuļa dzīvesvietā Skaistkalnes pagastā. Tajā pašā dienā viena medību ieroča patrona esot atrasta arī Dunkuļa automašīnā “Volkswagen Caravelle”.

Abi apsūdzētie vīrieši šobrīd atrodas apcietinājumā, bet pirmajā tiesas sēdē viņi piedalījās attālināti – videokonferences režīmā. Kad tiesnese Inta Naruška viņiem uzdeva jautājumu, vai abi atzīst savu vainu, Igors Korņejevs paziņoja, ka neko tādu neesot darījis. Savukārt Visvaldis Dunkulis pilnībā atzīna savu vainu tajā, ka bez attiecīgas atļaujas glabājis šaujamieročus, šaujamieroču detaļas un munīciju.

Tiesa, viņš norādīja, ka ar automašīnā atrasto patronu varētu būt sanācis kāds pārpratums, jo viņa turējumā esošajā “Volksvagen Caravelle” kratīšanas laikā esot atrasta un izņemta nevis medību ieroča, bet gan pistoles “Glock” patrona, tas ir, tieši tāda šaujamieroča munīcija, kādi tagad ir Valsts policijas bruņojumā. Viņš pats kratīšanas laikā klāt neesot bijis, bet droši zinot, ka nekādām patronām tur nevajadzējis būt.

Runājot par Vladimira Stolbova tīšo prettiesisko nonāvēšanu, Dunkulis atzina nozieguma pēdu slēpšanu, acīm redzot ar to domājot līķa aprakšanu, bet savu vainu slepkavībā noliedza. Igors Korņejevs savu vainu Vladimira Stolbova noslepkavošanā noliedza pilnībā. Līdz ar to tiesa pieņēma lēmumu veikt lietā esošo pierādījumu pārbaudi.

Sita, gribēja “nošpricēt” un dedzināja?

Pirmajā tiesas sēdē tika nopratināta šajā kriminālprocesā par cietušo atzītā atraitne Jeļena. Kā izrādās, ar abiem apsūdzētajiem cietusī sieviete ir samērā labi pazīstama. Viņas liecību saturs to arī izskaidroja, jo savulaik Vladimirs Stolbovs ar Igoru Korņejevu un Visvaldi Dunkuli esot bijuši darījumu partneri – kopā braukuši uz senlietu tirdziņiem Ikšķilē. Stolbovs turp devis kā tirgotājs, bet abi viņa paziņas pildījuši gan šoferu, gan krāvēju pienākumus. Tomēr jau piecus gadus pirms slepkavības viņas vīra attiecības ar Dunkuli un Korņejevu pēkšņi sabojājušās. Tas noticis tādēļ, ka it kā pēc Stolbova ziņojuma policijai par šaujamieroču glabāšanu bez attiecīgas atļaujas tika aizturēts Igors Korņejevs.

Pat no citiem cilvēkiem Jeļena esot dzirdējusi, ka Korņejevs un Dunkulis draudējuši Vladimiram ar izrēķināšanos par to, ka viņš sadarbojoties ar policiju. Tajā pašā laikā sieviete zinot, ka arī Korņejevs un Dunkulis nodarbojušies ar ziņu vākšanu policijas uzdevumā. Par sava vīra attiecībām ar policiju cietusī gan neko daudz neesot informēta, zinot tikai to, ka viņš pats vairākkārt tiesāts par nelikumīgām darbībām ar šaujamieročiem. To gan atraitne nekādi nevarēja nezināt, jo, kā viņa pati atklāja, policija ik pa laikam viņu dzīvoklī veikusi kratīšanas. Jau pēc Vladimira Stolbova nāves tikuši izbeigti divi pret viņu uzsāktie kriminālprocesi.

Kā liecināja cietusī sieviete, abi apsūdzētie neesot aprobežojušies ar mutiskiem draudiem. Piemēram, reiz Korņejevs jau piekāvis Stolbovu. Vēl bijusi informācija par to, ka Korņejevs gribot Stolbovu nonāvēt ar injekcijas palīdzību. Par to Stolbovu esot pabrīdinājis Dunkulis, tā izglābjot viņu. Vēl Jeļena pastāstīja, ka viņas nelaiķis vīrs desmit gadu laikā neesot izlaidis nevienu senlietu tirgu, izņemot 2018. gada septembrī, kad viņš neaizbrauca uz Ikšķili tādēļ, ka iepriekšējā naktī Rīgā tikusi nodedzināta garāža, kurā atradusies visa tirgošanai paredzētā prece, tostarp arī realizācijai iedotā. Cietusī saņēmusi ziņu, ka dedzinātājs bijis Dunkulis, tikai viņa nezinot, ar ko kopā.

Slepkavības brīdī Vladimirs bijis alkohola reibumā

Lai arī pēdējā laikā Vladimirs Stolbovs vairāk sēdējis mājās, izvairīdamies no iespējamiem kontaktiem ar Dunkuli un Korņejevu, senlietu tirgu Ikšķilē, kas notika pagājušā gada 1. jūnijā, viņš negribējis izlaist. Turp, lai tirgotu senlaicīgus pulksteņus un citas mantas, Stolbovs devies jau pulksten 6.00. Līdzi viņam bijusi ne tikai tirgošanai paredzētā prece, bet arī nauda – 200 eiro –, lai samaksātu par tirdzniecības vietu un sāktu tirgošanos, kā arī lielā degvīna pudele.

Jeļena neslēpa, ka viņas vīram patika iedzert, arī pasākumi Ikšķilē neiztika bez grādīgajiem dzērieniem. Pēdējo reizi viņi sazvanījušies ap pulksten 13.00, un sieviete pēc balss sapratusi, ka vīrs ir jau labi iedzēris. Vladimirs bijis labā noskaņojumā, palielījies, ka tirgošanās veicas, jau esot atpelnījis maksu par vietu. Vakarā vīram noteikti bija jābūt mājās, jo 1. jūnijs ir Jeļenas dzimšanas diena, viņa gaidīja arī ciemiņus.

Taču uz dzimšanas dienas ballīti Vladimirs tā arī nepārradās. Cietusī nevarot saprast, kāpēc viņas vīrs vispār kāpis mašīnā pie saviem nedraugiem Korņejeva un Dunkuļa. Acīmredzot tikai tāpēc, ka bija pārlieku iereibis un vairs nekontrolēja savu rīcību. Tiesu medicīnas ekspertīzes rezultāti liecina, ka noslepkavošanas brīdī Vladimira Stolbova asinīs bija 1,9 promiles alkohola. Par sava vīra izredzēm fiziski aizstāvēties pret diviem spēcīgiem vīriešiem Jeļena nekādas cerības neloloja, jo viņš tomēr bija invalīds – klibs un ar slimām plaušām. Toties par Korņejeva un Dunkuļa spēju nogalināt cilvēku cietusī nemaz nešaubās. Viņai pat stāstīts, ka kaut ko tādu viņi arī agrāk jau darījuši.

Kompensācijā par morālo kaitējumu vēlas saņemt 500 000 eiro

Kad vīrs nepārradās ne 2. un pat ne 3. jūnijā, Jeļena devusies uz Valsts policiju – Ķengaraga iecirknī ziņojusi par Vladimira Stolbova pazušanu. Samērā drīz viņa no Ogres iecirkņa saņēmusi lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Tā tomēr nepalika – kriminālprocess tika uzsākts 13. jūnijā, un izmeklēšanas gaitā policijas darbinieki noskaidroja divas aizdomās turētās personas, kā arī Zilajos kalnos atrada noslepkavotā vīrieša līķi.

Jau pirms tiesas kā valsts kompensāciju cietusī Jeļena saņēma 2150 eiro. Par bēru izdevumiem atraitne no abiem apsūdzētajiem vēlas saņemt kompensāciju 1119,19 eiro apmērā, bet par noslepkavotā pazudušajām mantām – 970 eiro. Šī summa gan samazinājās, jo tiesas sēdes gaitā atklājās, ka it kā ļoti vērtīgo pulksteni Stolbovs savulaik ieguvis bez maksas. Lai arī tiesā cietusī neslēpa, ka vīrs Vladimirs, ar kuru viņa laulībā pavadījusi 27 gadus, faktiski dzīvojis uz Jeļenas un viņas mātes rēķina, par morālo kaitējumu viņa no apsūdzētajiem grib saņemt iespaidīgu summu – pusmiljonu eiro. Šī summa gan samazināta par 2150 eiro, ko atraitne saņēma kompensācijā no valsts.

Jāpiebilst, ka ne Igors Korņejevs, ne Visvaldis Dunkulis cietušās pieteiktās mantiskās kompensācijas neatzīst.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.