Atbalsta nepilngadīgo kriminālatbildības reformu
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - arhīvs
Saeima ceturtdien trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, ar kuriem paredzēts īstenot nepilngadīgo kriminālatbildības reform, liecina Saeimas preses dienesta informācija.
Nepilngadīgo kriminālatbildības reformas mērķis ir samazināt to gadījumu skaitu, kad nepilngadīgajiem piemēro kriminālatbildību, un veicināt pārkāpumus izdarījušo nepilngadīgo veiksmīgāku integrāciju sabiedrībā un darba tirgū. Likumā noteikts, ka primārais soda mērķis attiecībā uz nepilngadīgo ir resocializācija. Vairumam nepilngadīgo problemātiska uzvedība ir pārejoša, tāpēc sods bez resocializācijas var potenciāli negatīvi ietekmēt nepilngadīgā identitāti un pašapziņu, kas nepieciešama sekmīgai attīstībai, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Tieslietu ministrijā.
Turpmāk brīvības atņemšanu nepilngadīgajam vienmēr piemēros kopā ar probācijas uzraudzību, tā nodrošinot, ka pēc soda izciešanas tiks turpināts darbs pie nepilngadīgā resocializācijas, domāšanas un uzvedības maiņas.
Lai bērnu neizolētu no sabiedrības, bet veicinātu resocializāciju un domāšanas maiņu, ar likuma grozījumiem noteikta iespēja, ka atbilstoši noziedzīga nodarījuma kaitīgumam tiesa probācijas uzraudzību kā pamatsodu nepilngadīgajam varēs noteikt uz laiku no trim līdz sešiem gadiem arī par tāda smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, un par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.
Vienlaikus ar likumu grozījumiem probācijas uzraudzība noteikta arī kā pamatsods. Līdz šim probācijas uzraudzība bija noteikta tikai kā papildsods. Probācijas uzraudzība kā pamatsods būs efektīvs brīvības atņemšanai alternatīvs soda veids, kas ļaus nodrošināt likumpārkāpēja domāšanas, uzvedības korekcijas, ierobežojumu noteikšanas un kontroles iespējas, teikts likumprojekta anotācijā.
Tāpat ar grozījumiem piespiedu darbs pārdēvēts par sabiedrisko darbu, definējot, ka tas kā pamatsods vai papildsods ir personas piespiedu iesaistīšana tās vecumam, individuāli psiholoģiskajām īpašībām, fiziskajām spējām un attīstības līmenim piemērotos sabiedrībai nepieciešamos darbos no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības.
Ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā cita starpā risināta arī praksē konstatētā situācija, kad nepieciešams pārņemt izpildei Latvijā ārvalsts tiesas nolēmumu, ar kuru personai ir piemērots sabiedriskais darbs, piemērojot to mēnešos, nevis stundās, kā tas Latvijā bija noteikts līdz šim.
Likumu grozījumi stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī.