Attaisno par pumas iegādāšanos un turēšanu Berģos ^{Apriņķis.lv}

Katrs, kuram esmu teicis, ka sekoju līdzi, kā norit tiesvedība krimināllietā par pumu, uzreiz pārjautāja, vai tas ir tas pats plēsējs, kam pēc saimnieces rīkojuma tika sakropļotas ķepas, lai vairs nebūtu nagu. Nē, šis ir stāsts par nebrīvē dzimušu pumas kaķēnu, kas tika nopirkts ārzemēs un atvests uz Latviju, lai tiktu te turēts, ievērojot visus likumus un labturības noteikumus, bet vismaz līdz šim tas nav bijis iespējams. Kāpēc? Iespējams, tāpēc, ka mūsu likumi ir pretrunā cits ar citu, nemaz nerunājot par to, ka katrs tos interpretē, kā vien ienāk prātā…

Vispirms uzdāvina čūsku, pēc tam nopērk pumu

Valsts apsūdzību šajā kriminālprocesā uztur prokurore Sandra Katkeviča. Andreju Pahomovu un Ilmāru Krieviņu viņa apsūdz par to, ka viņi laika posmā no 2019. gada oktobra mēneša sākuma līdz 2020. gada 21. februārim biedrības “Dr. Caunes ZOO” vārdā veica viena apdraudēto plēsēju kārtas savvaļas dzīvnieka – Amerikas pumas concolor – 2019. gada 15. jūlijā nebrīvē dzimuša kaķēna iegādi par 2500 eiro no Čehijas Republikā dzīvojošas personas. Pumas iegādes iniciators bija Berģos dzīvojošais uzņēmējs Andrejs Pahomovs, kurš, lai realizētu savu sapni par pumas iegādāšanos un turēšanu, sazinājās ar viņam pazīstamo Ilmāru Krieviņu, kuram šajā jomā bija gan zināšanas, gan sakari.

Krieviņš pumas kārotāju informējis, ka, lai tādu darījumu varētu veikt, Pahomovam vispirms ir oficiāli jāreģistrē savvaļas dzīvnieku turēšanas vieta. Lai uzņēmējs tādu vietu drīkstētu reģistrēt, Krieviņš pat apsolīja viņam uzdāvināt čūsku, ko 2019. gada 3. oktobrī arī izdarīja. Biedrības vārdā Pahomovam tika uzdāvināta Kalifornijas karaliskās čūskas mātīte.

Jau 7. oktobrī Andrejs Pahomovs Pārtikas un veterinārajā dienestā piereģistrēja savvaļas dzīvnieku turēšanas vietu savā adresē. Paralēli tam darbojās arī Ilmārs Krieviņš, meklējot iegādei piemērotu pumu. To viņš atrada Čehijā – pumas kaķēnu legāli tirgoja kāda sieviete, kura nodarbojas ar šo dzīvnieku turēšanu un pavairošanu. Uzņēmējam Pahomovam eksotiskā dzīvnieka iegāde kopumā esot izmaksājusi 5000 eiro. Oktobra vidū puma tika nopirkta, maksājot skaidrā naudā, un atvesta uz Latviju. Dzīvnieku Rīgā saņēma Krieviņš, kurš to nogādāja uz Pahomova ģimenes dzīvesvietu Berģos. Kā uzskata prokurore, tieši Berģos puma pretlikumīgi turēta līdz pat 2020. gada 21. februārim, kad to kratīšanas laikā izņēma policija.

Puma varējusi apdraudēt gan saimnieku, gan sabiedrību

Prokurore Katkeviča uzskata, ka Andrejs Pahomovs un Ilmārs Krieviņš, iegādājoties šo apdraudēto plēsēju kārtas dzīvnieku un turot to uzņēmēja dzīvesvietā Berģos, ir pārkāpuši Dzīvnieku aizsardzības likuma vairāku pantu prasības. Ja konkrēti, tad Pahomovam inkriminēta cietsirdīga izturēšanās pret šo pumas kaķēnu, apsūdzot viņu dzīvnieku turēšanas noteikumu, labturības prasību un pārvadāšanas noteikumu neievērošanā, kas apdraud dzīvnieka veselību vai var izraisīt tā nāvi.

Pumas īpašnieks neesot nodrošinājis dzīvnieka turēšanas apstākļu, aprīkojuma, barības un ūdens atbilstību tā fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām, ņemot vērā attiecīgā dzīvnieka sugu, attīstības, adaptācijas un pieradināšanas pakāpi. Dzīvnieks esot ticis pakļauts sāpēm un ciešanām, turklāt neesot bijušas novērstas tā savainošanās iespējas. Neesot ņemtas vērā dzīvnieka fizioloģiskās un etoloģiskās vajadzības, nodrošināta dzīvnieka fiziskā aktivitāte un pietiekama turēšanas platība. Vēl prokurore piesauca tā paša likuma pantu, ar kuru noteikts, ka savvaļas sugas dzīvnieku īpašnieka pienākums ir radīt katras sugas dzīvniekiem to dabiskajai videi tuvinātus apstākļus un nodrošināt katras sugas dzīvnieku fizioloģisko un zoopsiholoģisko vajadzību apmierināšanu.

Runājot par konkrētās sugas pārstāvi, prokurore Katkeviča uzsvēra, ka šādi plēsējkārtas savvaļas sugas dzīvnieki, būdami pieauguši, atkarībā no sava dzimuma varot sasniegt 60 – 120 kg svaru, tāpēc ir uzskatāmi par cilvēka veselībai un pat dzīvībai bīstamiem. Pumas uzvedība varot būt neprognozējama gadījumā, ja tas izkļūst no savas turēšanas vietas, kā arī tad, ja kāda persona kaut kādu iemeslu dēļ nonāk tās teritorijā.

Lai nekas tāds nebūtu iespējams, šādus sabiedrībai potenciāli bīstamus plēsējus drīkst turēt tikai tādās savvaļas dzīvnieku turēšanas vietās, kas ir ne tikai drošas un labturības prasībām atbilstoši aprīkotas, bet arī ar atbilstošas kvalifikācijas personālu. Andrejs Pahomovs, turēdams šo pumas īpatni savā dzīvesvietā, esot ievērojami apdraudējis gan paša mājsaimniecībā dzīvojošos cilvēkus, gan arī apkārtējo sabiedrību. Ne Andrejs Pahomovs, ne Ilmārs Krieviņš savu vainu viņiem inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā neatzina.

Par pumu vai jaguāru sapņojis jau sen

Apsūdzētais Andrejs Pahomovs tiesā liecināja, ka viņš sen sapņojis savā saimniecībā turēt kādu eksotisku dzīvnieku – jaguāru vai pumu. Viņš tam esot nopietni gatavojies un jau no paša sākuma visu gribējis darīt saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Pumas kaķēns tika nopirkts legāli, likumīgi attransportēts uz Latviju, kā arī turēts reģistrētā savvaļas dzīvnieku turēšanas vietā. Par to, ka par uz Latviju atvesto Amerikas pumu interesējas Valsts policija, citi savvaļas dzīvnieku turētāji Pahomovu esot informējuši vismaz nedēļu pirms dzīvnieka izņemšanas. Kā apsūdzētais pauda tiesā, viņam, ja tikai būtu gribējis, bijis pilnīgi pietiekami laika, lai pumas kaķēnu noslēptu tā, ka neviens to neatrastu. Protams, viņš tā nerīkojās, jo bijis pārliecināts, ka viss ir likuma robežās – kārtības sargi, ja arī ieradīsies, pārbaudīs visus dokumentus un varēs doties projām.

Kā tagad zina pumas īpašnieks, kriminālprocesu Valsts policija bija uzsākusi jau kādu laiku pirms ierašanās Priedkalnē. Iemesls izmeklēšanas uzsākšanai bijis Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) iesniegums. Šī iestāde kriminālprocesā ar lēmumu pat atzīta par cietušo, kaitējuma kompensāciju gan nav pieteikusi. Starp citu, pērkot pumu, Andrejs Pahomovs esot gan telefoniski, gan rakstiski sazinājies tieši ar DAP un konsultējies par to, kā visu pareizāk izdarīt. Tad no šīs iestādes nekādu iebildumu neesot bijis. Kriminālprocess esot uzsākts divas dienas pēc tam, kad A. Pahomovs informēja DAP par vietu, kur viņš tur Amerikas pumu. Tā vietā, lai ierastos un paši pārliecinātos par pumas turēšanas apstākļiem, DAP speciālisti izvēlējušies iesaistīt policiju.

Latvijā tiekot turēti lūši, pumas un pat lauvēns

Andrejs Pahomovs un arī Ilmārs Krieviņš ir vislielākajā neizpratnē, kāpēc valsts institūcijas vērsušās pret viņiem tieši par šīs pumas iegādi un turēšanu. Kā viņam zināms, DAP ir izdevusi atļaujas turēt karakalus un servalus, kas arī ir plēsēji, turklāt vienā grupā ar pumām. Šie dzīvnieki tiekot turēti Rīgā, savrupmāju rajonā. Vēl vairāk – netālu no Daugavpils reģistrētā savvaļas dzīvnieku turēšanas vietā tiek turētas divas tādas pašas pumas. Šur un tur Latvijā tiekot turēti arī tādi plēsīgie meža dzīvnieki kā lūši, kas arī ir oficiāli reģistrēti. Kā uzsvēra Pahomovs, šādus dzīvniekus tur visā pasaulē, tostarp arī mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā.

Ja kādai valsts iestādei rodas aizdomas par to, ka, piemēram, savvaļas dzīvnieka turēšanas apstākļi nav īsti piemēroti, tad šī problēma tiekot risināta civilizēti – pārrunu ceļā un sniedzot rekomendācijas, kā visu izdarīt pareizāk, nevis brutāli izraujot pumu no tai jau pierastās vides un aizvedot projām. Pahomovs zināja stāstīt, ka pirms nedēļas pie mums Latvijā kādam plēsīgā dzīvnieka turētājam no voljēra izbēdzis un pazudis mazs lauvēns. Policijas darbinieki pat palīdzējuši to meklēt, zvērēns atrasts nākamajā dienā. Bez nekādas krimināllietas lauvēnu atdeva saimniekam, izsakot tikai aizrādījumu un sniedzot rekomendācijas par voljēra trūkumu novēršanu.

“Šeit es redzu, ka viena vai vairāku ierēdņu personīgā griba tiek vērsta konkrēti pret mani. Mums vairākas reizes mēģina pateikt, ka puma ir ļoti bīstams dzīvnieks, tāpēc mājās to turēt nedrīkst. Mēs redzam piemēru, ka Daugavpilī to turēt tomēr ir atļauts. Kāpēc tad nevaru turēt es?” jautā Andrejs Pahomovs. “Tajā pašā laikā Latvijā dzīvo daudz ļoti bīstamu suņu, kas vairākās pasaules valstīs ir iekļauti tā dēvētajā Melnajā sarakstā, tāpēc tur tos turēt mājās ir aizliegts. Šie suņi ir daudz bīstamāki nekā puma. Jā, puma ir plēsējs, tomēr tā nav tik agresīva kā atsevišķu sugu suņi,” uzskata pumas īpašnieks.

Procesuālie izdevumi lielāki par pieprasīto sodu

Prokurore Sandra Katkeviča savā debašu runā norādīja, ka apsūdzēto Andreja Pahomova un Ilmāra Krieviņa nodarījumā atbildību mīkstinošus apstākļus viņa nesaskatot, toties, viņasprāt, ir vainu pastiprinošs apstāklis – noziedzīgais nodarījums ir izdarīts grupā. Soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas ievērotu likumus un atturētos no noziegumu izdarīšanas. Izvērtējot visus apstākļus, prokurore lūdza tiesu abus apsūdzētos atzīt par vainīgiem un sodīt ar naudas sodu 30 valstīt noteikto minimālo algu (15 000 eiro) apmērā katru. Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, kur policijas izņemtā puma tiek turēta jau divus gadus, šajā krimināllietā pieteicis procesuālos izdevumus 33 344,23 eiro. Šo summu prokurore Katkeviča lūdza vienādās daļās piedzīt no apsūdzētajiem Pahomova un Krieviņa.

Pagājušajā mēnesī tiesnese Inese Silineviča pasludināja saīsināto spriedumu šajā krimināllietā, kuras izskatīšana bija turpinājusies teju deviņus mēnešus. Tiesnese uzskatīja, ka abi apsūdzētie atzīstami par nevainīgiem un attaisnojami. Procesuālie izdevumi par lietiskā pierādījuma (pumas concolor) uzglabāšanu kriminālprocesā sedzami no valsts līdzekļiem, bet pati puma atdodama īpašniekam Pahomovam. Interesanti, ka gadījumā, ja Pahomovs dzīvnieku nepaņems, tas nonāks Valsts ieņēmumu dienesta īpašumā. Tiesnese šajā pašā krimināllietā pieņēma arī blakuslēmumu, lemjot vērst Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Dabas aizsardzības pārvaldes uzmanību uz lietas izskatīšanas laikā konstatētajām nepilnībām un pretrunām Apdraudēto savvaļas sugu īpatņu un Dzīvnieku aizsardzības likuma normās, kas attiecas uz savvaļas dzīvnieku reģistrēšanas kārtību.

Jau šobrīd droši var teikt, ka ar pirmās instances tiesas lēmumu, kas ir labvēlīgs abiem apsūdzētajiem, šīs krimināllietas izskatīšana vēl nebeigsies. Prokurore Sandra Katkeviča vēl nebija saņēmusi pilno spriedumu, bet telefonsarunā jau pilnīgi droši apgalvoja, ka iesniegs apelācijas protestu Rīgas apgabaltiesā.