Ķekavieti notiesā par jaundzimušā noslepkavošanu ^{Apriņķis.lv}

Lai arī tiesas sēdes nebija atklātas, raksta autoram ir zināmi visu notiesāto personu vārdi un uzvārdi, tomēr šoreiz tie netiks publicēti. Tas tiek darīts nevis notiesāto personu interesēs, bet gan tādēļ, ka sievietei, kas tīši nonāvēja savu tikko piedzimušo meitiņu, ir divi mazgadīgi bērni, kuri, iespējams, gaida, kad mamma iznāks no Iļģuciema cietuma.

Slepkavība bija iecerēta jau pirms dzemdībām

2020.gada naktī uz 29.aprīli ķekavietei Agnesei, atrodoties mājās, sākās dzemdības. Skumji, bet bērns bija negribēts, jo kā lai citādi izskaidro to, ka sieviete viņu piedzemdēja turpat dzīvesvietā, nesaucot nevienu palīgā, pati ar šķērēm pārgrieza nabassaiti. Jaundzimušais bija meitenīte, dzīva meitenīte. Tikai ilgi dzīvot viņai nebija lemts, jo jaunā māmiņa, ja Agnesi tā drīkst nosaukt, bezpalīdzīgo bērniņu ielika jau iepriekš sagatavotā plastikāta iepirkumu maisā, tā rokturus sasienot divos mezglos. Jaundzimušais drīz vien nosmaka, Agnese bija izdarījusi to, ko bija iecerējusi. Meitenīte bija mirusi. No bērna līķīša vēl vajadzēja atbrīvoties. To Agnese izdarīja nākamajā rītā. Maisu ar mirušo meitiņu viņa iznesa no mājas un pameta pie atkritumu bedres. Nekam vairāk viņai pēc dzemdībām nebija spēka…

Tajā pašā dienā pie atkritumu bedres nomesto maisu ar jaundzimušā līķi uzgāja Agneses vecmāmiņa Mirdza (vārds mainīts). Pieredzējusī sieviete saprata, ka bērnu dzemdējusi viņas mazmeita. Vecmāmiņa nevarēja nezināt, ka jebkura miruša cilvēka ķermenis ir pelnījis cieņpilnu attieksmi, tomēr izvēlējās ignorēt sabiedrībā vispārpieņemtās morāles normas. Pensijas vecuma sieviete ietina līķīti autiņā un apraka turpat piemājas teritorijā, par to pēc tam pasakot mazmeitai Agnesei. Vēlāk pārrunājot notikušo, abas sievietes nonāca pie secinājuma, ka Mirdza bērna līķīti tomēr aprakusi pārāk sekli, vajadzētu dziļāk. Nākamajā dienā jau abas kopā devās, lai padziļinātu bedri. Līķīti izraka Agnese, kura arī padziļināja to pašu bedri. Vecmāmiņa savas noslepkavotās mazmazmeitiņas līķi ietina auduma gabalā, un tas atkal tika ielikts bedrē, ko aizbēra Agnese.

Kā pasakā par rāceni – katrs paaicina nākamo “palīgu”

Maijā Mirdza šajā noziedzīgajā nodarījumā iesaistīja savu meitu Lieni (vārds mainīts) – Agneses mammu. Mirdza paziņoja Lienei, ka pie atkritumu bedres atradusi jaundzimušas meitenītes līķīti, kas pēc tam aprakts bedrē pie mājas. Kad pēc dažām dienām Liene ieradās, Mirdza savai meitai un mazmeitai piedāvāja bērna līķi ierakt vēl dziļāk, kam Liene un Agnese piekrita. Šoreiz “pārapbedīšanas” pasākumā tika iesaistīts arī kaimiņš, kurš par šajā mājā izdarītajiem noziegumiem neko pat nenojauta. Liene palūdza kaimiņam izrakt dziļāku bedri, maldinot viņu, ka tā domāta suņa līķim. Izpalīdzīgais vīrietis to arī izdarījis.

Pēc tam Agnese jau otro reizi izraka sava upura līķīti, šoreiz tas tika ielikts kartona kastē un pārklāts ar segu. Mammas klātbūtnē sieviete šo kasti ievietoja jaunajā bedrē un uzbēra zemi. Lielāko darba daļu pēc tam paveicis tas pats kaimiņš, kurš Lienes uzraudzībā kārtīgi aizbēra bedri, domādams, ka apracis beigtu suni.

Agnesei vismaz tobrīd bija arī dzīvesbiedrs Kaspars (vārds mainīts), ar kuru viņai bija reģistrēta laulība. Krimināllietu izskatot tiesā, abu laulāto attiecības netika analizētas, bet, kā var secināt, tajās bija zināma atkāpe no tradicionālas sievas un vīra kopdzīves. Kā lai citādi izskaidro to, ka Kaspars šajā ģimenē bija pēdējais, kurš uzzināja, ka viņa sieva dzemdējusi bērnu? Par to viņu 2020. gada maijā telefoniski informējusi sievasmāte Liene, kura arī pastāstīja znotam, ka bērna līķītis slepus aprakts piemājas teritorijā.

Kad Kaspars atbrauca pie Agneses, sieva apstiprināja, ka viņai piedzimis nedzīvs bērniņš, kā arī parādīja vietu, kur pēdējo reizi bija aprakts meitenītes līķis. Kaspars tajā pašā dienā ņēma rokā lāpstu, izraka bērna līķīti no zemes un rīkojās tieši tāpat kā viņa ģimenes sievietes – jau ceturto reizi apraka jaundzimušo, tikai citā vietā – pie žoga.

Par noziegumiem ziņo vīrs Kaspars

Pilnīgi iespējams, ka par šo slepkavību un vairākkārtēju līķa apgānīšanu neviens pat neuzzinātu, tomēr bija kāds iemesls, kādēļ Kaspars pēc trim mēnešiem vērsās policijā un ziņoja par sievas dzīvesvietā pretēji visām sabiedrības normām pie žoga aprakto bērna līķīti. Vīrietis aktīvi veicināja šī noziedzīgā nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu, tādējādi nodrošinot sev atbildību mīkstinošu apstākli. Viņa gadījumā tas varēja būt pat ļoti svarīgi, jo Kasparam atšķirībā no trim iesaistītajām sievietēm jau bija viena sodāmība. Viņš ar 140 piespiedu darba stundām ticis sodīts par zādzību, kas izdarīta nelielā apmērā, un sodu bija pabeidzis izciest tikai pāris mēnešus pirms aprakstītajiem traģiskajiem notikumiem.

2020.gada 5.augustā policija aizdomās par jaundzimušā slepkavību un līķīša apgānīšanu aizturēja gan Agnesi, gan Kasparu. Pēc divām dienām Agnesei kā drošības līdzeklis tika piemērots apcietinājums, un kopš tā laika debesis bez restēm viņa vairs nav redzējusi. Kasparam tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. 14. augustā tika aizturēta arī Liene, viņa aiz restēm pavadīja vienu diennakti. Pensionārei Mirdzai paveicās visvairāk – laikam jau cienījamā vecuma dēļ viņai izdevās izsprukt no aizturēšanas.

Slepkava savu vainu atzīst

Izmeklēšanas gaitā visas četras apsūdzētās personas savu vainu vaļsirdīgi atzina un nožēloja, un tas tika vērtēts kā atbildību mīkstinošs apstāklis. Apsūdzībai nebija pierādījumu, ka Mirdza, Liene un Kaspars zināja par slepkavību, pretējā gadījumā viņi visi trīs būtu saņēmuši sodu arī par to, ka neziņoja par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu. Agnese tika apsūdzēta pēc Krimināllikuma 117. panta otrajā daļā paredzētā par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu – par to, ka noslepkavota persona, vainīgajam apzinoties, ka tā atrodas bezpalīdzības stāvoklī. Par tādu noziegumu paredzētais sods ir mūža ieslodzījums vai brīvības atņemšana uz laiku no 10 līdz 20 gadiem.

Agnesei konstatēts viens atbildību pastiprinošs apstāklis – viņa nonāvējusi personu, ar kuru pati bija pirmajā radniecības pakāpē. Visi četri līdzdalībnieki apsūdzēti par līķa apgānīšanu, kas izdarīta gan pa vienam, gan grupā. Ja līķa apgānīšanu izdarījusi viena persona, smagākais sods ir brīvības atņemšana uz vienu gadu, ja grupā – uz trim gadiem.

No ambulatori kompleksās tiesu psihiatriskās un tiesu psiholoģiskās ekspertīzes atzinuma izrietēja, ka Agnesei nav tādu pazīmju, kas norādītu, ka nozieguma izdarīšanas brīdī viņa būtu atradusies kādā speciālā, īpašā emocionālā stāvoklī, kas būtiski, juridiski nozīmīgi būtu ietekmējis sievietes spēju saprast un vadīt savu rīcību. Esot gan bijuši viegli psihiskas dabas traucējumi, tomēr nozieguma īstenošanas laikā sieviete spējusi visā pilnībā saprast savu darbību un vadīt to. Vārdu sākot – bija pieskaitāma.

Sociālajos tīklos joprojām var atrast Agneses profilu. Tajā ir dažas portretbildes, no kurām pretī veras simpātiska jauna sieviete. Pēdējie foto publicēti pāris mēnešus pēc slepkavības izdarīšanas. Tajos Agnese ir kopā ar kādu vīrieti un neizskatās īpaši bēdīga. Vai vīrietis viņai blakus ir vīrs Kaspars? Arī nevar pateikt…

Tiesa bargāka par prokurori

Ņemot vērā to, ka visi četri apsūdzētie savu vainu atzina, krimināllieta tiesā tika izskatīta bez pierādījumu pārbaudes. Prokurore lūdza tiesu sodīt Agnesi par sava bērna slepkavību un viņa līķīša apgānīšanu, ko apsūdzētā bija izdarījusi divas reizes, abos gadījumos grupā, sodīt ar brīvības atņemšanu uz desmit gadiem un diviem mēnešiem, kā arī ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Tiesnese šoreiz izrādījās bargāka par prokurori. Atzīstot, ka sieviete attiecīgajā situācijā rīkojusies savu mērķu vadīta un savas intereses vērtējusi augstāk par sava bērna interesēm, viņa dzīvību, sabiedrības interesēm un morāles normām, Agnesei tika piespriesti trīspadsmit gadi un seši mēneši cietumā, kā arī probācijas uzraudzība uz diviem gadiem. Agnese šo tiesas spriedumu pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā, bet apelācijas institūcija atstāja spēkā Rīgas rajona tiesas nolēmumu. Augstākajā tiesā sava bērna slepkava jau vairs nesūdzējās.

Agneses vīrs Kaspars jau atkal sodīts ar piespiedu darbu, šoreiz viņam jānostrādā 280 stundas. Mātei Lienei piespriestais sods ir brīvības atņemšana uz vienu gadu nosacīti. Nosacīti sodīta arī pensionāre Mirdza – Agneses vecmāmiņa izcieš deviņu mēnešu cietumsodu.

Četri bērniņi glābējsilītē, četri kapos

Statistika liecina, ka 2020. gadā visā Latvijā dzemdētājas noslepkavojušas četrus jaundzimušos. Trijām tas būtu bijis pirmais bērniņš. Tas notiek laikā, kad mūsu valstī ierīkotas jau astoņas glābējsilītes, kur droši un anonīmi var atstāt negribētus mazuļus. 2020. gadā tādu iespēju izmantojušas tikai četras māmiņas. Par to, ka četras sievietes savu bērniņu izvēlējās nonāvēt, gan nevar teikt “tikai”…

Glābējsilītes ierīkotas Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Valmierā, Madonā, Rēzeknē un Daugavpilī. Agnesei līdz glābējsilītei, kas darbojas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā Rīgā, Vienības gatvē 45, bija pavisam netālu. Tagad viņa droši vien ļoti nožēlo, ka neizmantoja šo iespēju.

Pagājušajā gadā glābējsilītēs tika atstāti trīs bērniņi – meitenīte un divi puisīši. Viens no zēniem bija jau aptuveni mēnesi vecs, abiem pārējiem bērniem varēja būt tikai dažas dienas. 2022. gada 2. janvārī glābējsilītē Rīgā tika atstāts pāris dienas vecs bērniņš – puika. Iespējams, ja mamma viņu izvēlētos laist pasaulē Rīgas Dzemdību namā, tieši šis zēns 1. janvārī tiktu daudzināts kā jaunā gada pirmais bērns Latvijā. Bet vispār jau tas nav galvenais… Galvenais, ka bērniņš ir dzīvs!