Gobzems no advokatūras izslēgts par vairākiem likuma pārkāpumiem

Padomē skaidroja, ka LZAP Disciplinārlietu komisija nolēma, ka Gobzems pārkāpis Advokatūras likuma 7., 46., un 67. pantu un likuma "Par tiesu varu" 28.3 panta otro daļu. Minētās likuma normas paredz, ka lietas materiāli līdz brīdim, kad spēkā stājies tiesas galīgais nolēmums šajā lietā, ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos. Tāpat tās nosaka, ka advokātus nedrīkst identificēt ar viņu klientiem vai klientu lietām sakarā ar advokātu profesionālo pienākumu pildīšanu.

Tāpat pārkāpts Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodekss, tajā skaitā 1.2. punkta otrā daļa, kas nosaka, ka kā profesionālajā darbībā, tā privātajā dzīvē advokātam jāatturas no tādas uzvedības vai rīcības, kas var apkaunot viņa profesiju, izsaukt šaubas par viņa cieņu, godīgumu un taisnīgumu, un Ētikas kodeksa 8.3. punkts, kurā noteikts, ka advokātiem jāizturas pret savas profesijas kolēģiem ar vislielāko cieņu, pieklājību un godīgumu.

Padomē norādīja, ka, izskatot četras šā gada jūnijā un jūlijā saņemtās sūdzības par Gobzemu, LZAP augustā lēma par disciplinārlietas ierosināšanu un nodošanu izskatīšanai Disciplinārlietu komisijai. Pirms šī lēmuma no Gobzema tika pieprasīti rakstveida paskaidrojumi par saņemtajām sūdzībām. Tāpat Gobzems divas reizes aicināts sniegt paskaidrojumus klātienē LZAP sēdēs, tomēr šo iespēju neesot izmantojis.

Disciplinārlietu komisija gan pieprasīja un saņēma no Gobzema rakstveida paskaidrojumus par izskatāmajiem jautājumiem, kā arī 1. novembrī klātienē uzklausīja viņa paskaidrojumus. Nākamajā Disciplinārlietu komisijas sēdē, kas notika 13. novembrī, izvērtējot sūdzībās sniegtās ziņas kopsakarā ar Gobzema paskaidrojumos pausto viedokli, tika konstatēti pārkāpumi, par kuriem piemērots bargākais soda mērs jeb izslēgšana no advokatūras.

Lēmums par Gobzema izslēgšanu no advokatūras tika pieņemts 13. novembrī, proti, vēl pirms viņš tika nominēts kā premjera amata kandidāts. Disciplinārlietu komisijas lēmumu par izslēgšanu no zvērinātu advokātu skaita gan apstiprina un izpilda LZAP, pieņemot gala lēmumu disciplinārlietā. Attiecīgi 28. novembrī notika LZAP sēde, kurā, pamatojoties uz komisijas lēmumu un tajā norādītajiem motīviem, pieņemts lēmums par Gobzema izslēgšanu.

LZAP skaidroja, ka Disciplinārlietu komisiju izvirza un ievēlē zvērināti advokāti no sava vidus Zvērinātu advokātu kopsapulcē. Tā ir neatkarīga un vēlēta institūcija, tāpat kā LZAP, kas nekādā veidā nav saistīta ar valstī notiekošo politiskā jomā, un pārstāv visus advokātus. Šī brīža Disciplinārlietu komisijas un padomes sastāvs tika ievēlēts 2017. gada aprīlī.

Gobzems iepriekš bija lūdzis apturēt savu darbību advokatūrā, kas nozīmētu, ka vēlāk pēc valsts amatpersonas statusa zaudēšanas viņš varētu atjaunot un turpināt savu advokāta praksi. Savukārt Gobzema izslēgšana no advokatūras šādu iespēju viņam liedz. Turpmāk Gobzems vairs nav tiesu varai piederīga persona un viņam nav atļauts praktizēt kā advokātam, uz viņu neattieksies advokāta imunitāte, ētikas standarti.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka LZAP ir atbalstījusi Gobzema izslēgšanu no advokatūras, to aģentūrai LETA trešdien apstiprināja LZAP vadītājs Jānis Rozenbergs. Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka šāds lēmums pieņemts saistībā ar Gobzema vērstajiem izteikumiem pret nogalināto maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunku, kā arī tas esot pieņemts bez paša Gobzema klātbūtnes.

LZAP lēmumus var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Padomes lēmuma par advokāta izslēgšanu, atstādināšanu vai atskaitīšanu no advokātu skaita vai par advokāta darbības apturēšanu pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma darbību līdz dienai, kad stājas spēkā galīgais nolēmums lietā.

Savas karjeras laikā Gobzems ir bijis Maksātnespējas administrācijas (tagad Maksātnespējas kontroles dienests) vadītājs, kā arī pārstāvējis vairāku "Maxima" traģēdijā cietušo intereses vairākās civillietās, liecina aģentūra LETA arhīvā pieejamā informācija.