Dīvainais stāsts par Baložu skeitparku ^{Apriņķis.lv}

Skeitparka izveidē aktīvi līdzdarbojies viens no Ķekavas novada domes deputātiem, kas rosina aizdomas, ka iedzīvotāju iniciatīvai bijusi politiska "aizmugure" un ieinteresētība.

Pirmais video sociālajos tīklos par mini skeitparka izbūvi parādījās jūlija sākumā, kurā deputāts Juris Žilko (“Attīstībai/Par!”) aizrautīgi stāstīja, kā vecāki 25. jūnija vakarā ir sanākuši kopā un no mitrumizturīga materiāla uzbūvējuši mini skeitparku, kurā aicināti nodarboties apkārtnes bērni un jaunieši. It kā jauka un atbalstāma iniciatīva, taču, iedziļinoties notikušajā, parciņa izveide vairs nemaz nešķiet tik nevainīga un tikai vietējo iedzīvotāju iniciēta.

Atbildība kā volejbola bumba

Par turpmākajiem notikumiem stāsta Ķekavas novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes vadītāja vietnieka pienākumu izpildītāja Monta Ābele-Sedliņa:

“Ķekavas novada pašvaldība saņēma Ķekavas novada deputāta Žilko 2019. gada 3. jūlija un 4. jūlija iesniegumus, kuros, ņemot vērā iesniegumos minēto, izteikts lūgums risināt skeitparka, tas ir, elementu – konstrukciju juridisko pusi un saskaņošanu ar Ķekavas novada būvvaldi. Taču ne būvniecības dokumentāciju, ne minēto izejmateriālu sertifikātus skeitparka būvētāji Ķekavas novada pašvaldībā, arī Ķekavas novada būvvaldē, nav iesnieguši, neņemot vērā, ka labiekārtojuma elementi (skeitparki), kas atrodas publiskā vidē, ir jāuzstāda atbilstoši Eiropas drošības standarta EN-14974 prasībām. Turklāt būtiski: pat ja būves būvētājs iesniegtu Ķekavas novada būvvaldē skeitparka izejmateriālu sertifikātus, skeitparka izbūve bez nepieciešamās būvniecības dokumentācijas ir patvaļīga un nav pieļaujama.”

Tātad viss noticis pēc principa – mēs sanācām, uzbūvējām, bet jums palūgsim nokārtot dokumentus un formalitātes. Vai Jurim Žilko, deputātam, nebija zināms, ka patvaļīgā būvniecība notiek pašvaldības īpašumā? Vai viņam nebija zināma kārtība, kādā attiecīgas konstrukcijas būtu legāli būvējamas?

Atbildot uz “Rīgas Apriņķa Avīzes” jautājumu, Žilko uzsver: lai gan konstrukcija atrodoties uz pašvaldībai piederošas zemes, sabiedrībai esot tiesības tā rīkoties: “Šobrīd mini skeitparka segums un konstrukcijas atrodas uz pašvaldībai piederošās zemes, taču seguma un konstrukciju montāža notika pie mājas Medema ielā 3, kā tagad noskaidrots: vienlaikus gan uz privātas, gan pašvaldības zemes. Man ir pārliecība, ka iedzīvotāju motīvs atsaukties un iesaistīties balstās viņu dziļā pārliecībā, ka šādām lietām jābūt publiski un visiem brīvi pieejamām, tātad uz publiskas un visiem pieejamas zemes, jo viņi maksā nodokļus un sabiedrība ir šīs zemes īpašniece!”

Tālāk jau Ķekavas novada pašvaldība 11. jūlijā nosūtīja vēstuli novada domes deputātam Jurim Žilko, aicinot nekavējoties norobežot uzstādītos skeitparka elementus un piecās dienās atbrīvot no tā pašvaldības īpašumu. Tā kā deputāts nav izpildījis vēstulē minēto, Ķekavas novada pašvaldība pie skeitparka nolēmusi izvietot brīdinājuma zīmes, lai informētu sabiedrību par būves iespējamo apdraudējumu bērnu drošībai un veselībai.

Korespondentes novērojumi Medema ielā

Kad konkrētajā vietā, Medema ielā, ieradās “RAA” korespondente, nācās konstatēt, ka brīdinājuma zīmes apkārtnes iedzīvotāji ievēro, jo neviens bērns vai jaunietis, vai pieaugušais skeitparka teritorijā nebija redzams. Tomēr pēc saņemtajām atbildēm par turpmāko rīcību no vienas un otras puses saprotams, ka brīdinājuma zīmju izvietošana vēl nebūt nav gals stāstam par nelegālās būves izvietošanu Ķekavā, Baložos.

Proti, jautāta par turpmāko pašvaldības rīcību, Monta Ābele-Sedliņa skaidro: “Ja, neskatoties uz izvietotajiem brīdinājumiem, skeitparka ekspluatācija tiks turpināta, Ķekavas novada pašvaldība lems par tālākajām darbībām patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanai. Iespējams, tiks lemts par būves demontāžu, ja būves būvētājs pats to neveiks, tā kā īpašuma tiesības uz zemes gabalu, uz kā izvietots skeitparks, noteiktas Ķekavas novada pašvaldībai, kam atbilstoši Civillikuma 863. pantam ir tiesības demontēt nelegālu būvi tās īpašumā.”

Šobrīd, kad pašvaldība ir aktīvi vērsusies pret nelegālo būvniecību, arī deputāts Žilko vairs neuzskata sevi par skeitparka būvētāju: “Pašvaldība pieļāvuma formā (atsaucoties uz nekonkrētu publisko telpu) izsakās, ka būvniecības organizators varētu būt es. Tā kā es sevi neatzīstu par konstrukciju būvnieku, tad nevaru sevi atzīt arī par patvaļīgas būvniecības veicēju, tādēļ pašvaldības minējumus vai vēlējumus vai norādes (veikt jebkādas darbības) nevaru interpretēt kā adresētus man. Tātad – es neuzskatu, ka pašvaldības vēstulē minētās veicamās darbības ir man saistošas!”

Runājot par savu turpmāko rīcību, Žilko vairs neaizstāv konkrēto būvi, bet gan runā, ka aktīvi rīkošoties, lai pašvaldība Baložos mini skeitparka celtniecību tomēr iekļautu jau šogad paredzētajos darbos, kam līdzekļi jau esot piešķirti.

Iedzīvotāju iniciatīva ir atbalstāma

Nu ko, var tikai pabrīnīties par deputāta rīcību. Viņš labi zina un ir informēts, ka skeitparka izbūve Baložos ir paredzēta attīstības plānā, turklāt, visticamāk, deputāti to apspriedīs nākamajā Īpašumu komitejas sēdē, bet viņš tik un tā ir gatavs iniciēt un/vai atbalstīt nelegālas būves izveidošanu daudzdzīvokļu mājas pagalmā. Deputāts arī nevar nezināt tiesisko regulējumu un kārtību jebkuras būves saskaņošanai, taču vienalga viņš ir gatavs to pārkāpt, turklāt aizbildinoties ar sabiedrības interesēm. Un, visbeidzot, viņš ir gatavs uzkurināt kaislības iedzīvotāju vidū, izmantojot viņu uzticību deputātam, vietējās varas pārstāvim.

Jebkurā gadījumā iedzīvotāju iniciatīva ir atbalstāma, tieši tāpat kā vēlme uzlabot pašvaldības teritoriju un radīt bērnu papildu atrakciju iespējas Ķekavas novadā, bet ir skaidrs, ka šādu atrakciju uzstādīšana ir pieļaujama tikai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, sākotnēji izstrādājot nepieciešamo būvniecības dokumentāciju, lai būtu gūta pārliecība par būves drošību, tās atbilstību būvniecības tiesisko kārtību normatīvo aktu prasībām un lai tā tiktu uzstādīta atbilstoši visām drošības prasībām.