Menu
 

Pašvaldība: Administratīvi teritoriālā reforma varētu sekmēt attīstību, bet sākotnēji sarežģītu darbu

  • Autors:  LETA
Foto - Madonas novada pašvaldība Foto - Madonas novada pašvaldība

Administratīvi teritoriālā reforma varētu sekmēt attīstību, jo pašvaldībām būtu vieglāk realizēt attīstības projektus, taču sākotnēji reforma varētu sarežģīt darbu, aģentūrai LETA pauda Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts.

Viņš norādīja, ka Madonas novada pašvaldībai ir divējādas domas par administratīvi teritoriālo reformu kopumā. No vienas puses, reforma vērtējama pozitīvi, jo novadu apvienošana dotu attīstības uzrāvienu, stimulējot reģionu attīstību, bet, no otras puses, sākotnēji tā varētu sarežģīt pašvaldību darbu.

Vilšķērsts atzīmēja, ka Madonas novadam, kas ir pašpietiekams, administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas rezultātā plānots pievienot četrus novadus - Ērgļu, Cesvaines, Lubānas un Varakļānu novadus.

"Ir naivi cerēt, ka, apvienojot visus piecus novadus, pēkšņi sāksies jauna un skaista dzīve. Būs nepieciešams laiks, lai saprastu, kā organizēt to pārvaldību, kādu struktūru administratīvi veidot," teica Madonas novada pašvaldības izpilddirektors, piebilstot, ka pēc reformas Madonas novadā līdzšinējo 14 pagastu vietā būs vairāk nekā 20 administratīvo vienību.

Pēc Vilšķērsta teiktā, administratīvi teritoriālās reformas kontekstā ir rūpīgi jāizvērtē, kāds ir atbilstošākais teritorijas lielums, lai var apsaimniekot vienā administratīvajā vienībā.

Viņš arī atzina, ka Madonas novada pašvaldības darbu patlaban apgrūtina aizņēmumu nepieejamība, apdraudot pašvaldības attīstības projektus. Minētā iemesla dēļ pašvaldībai ir jāpārskata plāni un jādomā, kā realizēt un sasniegt projektu mērķus ar samazinātu finansējumu. Piemēram, finansējums samazināts pašvaldības izglītības reorganizācijas projektam - Madonas Valsts ģimnāzijas ēku kompleksa un Madonas pilsētas vidusskolas ēku kompleksa pārbūvei

Jau ziņots, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvātā administratīvi teritoriālā reforma paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.

Tāpat vēstīts, ka ik gadu valsts budžeta likumā tiek apstiprināts pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts. Tāpēc likumā tiek noteikts kopējais pieļaujamais pašvaldību aizņēmumu palielinājums un nosacījumi. Neskatoties uz to, ka 2019.gada kopējais pašvaldību aizņēmuma limits ir palielināts par 52,2 miljoniem eiro, visiem iesniegtajiem pašvaldību projektiem šajā gadā aizņēmumi nebūs pieejami. Tas saistīts ar Eiropas Savienības fondu finansējuma apgūšanu periodā līdz 2021.gada beigām, kā arī visu Latvijas pašvaldību lielo investīciju projektu apjomu.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.