Līdz ar 36 pašvaldību ieviešanu darbu varētu sākt arī uz plānošanas reģionu bāzes veidotas pārvaldības institūcijas

Komisija bija aicinājusi ministru uz diskusiju, lai pārrunātu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas gaitu.

Jautājumu sadaļā deputāts Andris Kazinovskis (JKP) aicināja veikt pašvaldību reformu, vienlaicīgi veicot arī reģionu izveidi, nododot tiem atsevišķas funkcijas un piešķirot garantētu finansējumu. "To vajadzētu veidot uz plānošanas reģionu bāzes, katram reģionam liekot izveidot attīstības plānu. Šobrīd ir mērķprogrammas, par kurām pašvaldības cīnās un kādai kaut kas tiek, bet citai netiek nekas," pauda deputāts.

Runājot par otrā līmeņa pārvaldības ieviešanu, Pūce atgādināja, ka ministrijai ir dots uzdevums izvērtēt šī modeļa ieviešanu un jau oktobra izskaņā apspriešanai tiks nodots informatīvais ziņojums par to.

"Esam izvērtējuši arī zinātnieku piedāvāto apriņķu modeli un iekļausim tā analīzi ziņojumā. Ministrija gan neplāno piedāvāt vēlētas otrā līmeņa pašvaldības, bet gan veidot šo otro līmeni uz plānošanas reģionu bāzes," pastāstīja ministrs. 

Pēc viņa teiktā, reģioniem tikšot nodotas arī atsevišķas funkcijas, lai gan par to tiekot diskutēts jau gadiem ilgi un process līdz šim bijis ļoti sarežģīts. "Funkcijas reģioniem var nodot vai nu no pašvaldībām, vai nu no valsts. Ar atbildīgajiem ministriem esam par to diskutējuši un esmu pārliecināts, ka vienošanās būs. Mums nav uzreiz jānodod reģioniem kādas 30 funkcijas, bet pietiks, ja spēsim izveidot vismaz sākuma komplektu," skaidroja Pūce.

Plānots, ka uz informatīvā ziņojuma bāzes taps likums, kurā tiks ietvertas arī potenciālās reģioniem nododamās funkcijas. "Paredzu, ka tas nonāks līdz Saeimai vēl brīdī, kad notiks teritoriālās reformas apspriešana," pauda ministrs.

Likumprojekts par otrā līmeņa pārvaldības institūciju ieviešanu varētu stāties spēkā vienlaicīgi ar administratīvi teritoriālās reformas likumu, proti, 2021.gada jūnijā. Valdībā apspriešanai tas varētu nonākt nākamā gada sākumā.

"Plāns ir, ka abi likumi stāsies spēkā aptuveni vienā laikā, taču tas nav obligāti. Temps būs atkarīgs no tā, cik ātri spēsim vienoties par funkcijām, kuras jānodod reģioniem," teica ministrs.

Kopumā Pūce komisijas locekļiem atgādināja par veiktajām konsultācijām ar pašvaldībām, kurās piedalījās 63% no visiem pašvaldību deputātiem, kā arī par izmaiņām, kas veiktas konsultāciju rezultātā, proti, kartē izveidots vēl viens - Ulbrokas - novads. 

Ministrs arī atgādināja, ka reformas mērķis ir izveidot konkurētspējīgas pašvaldības, kuras visas var nodrošināt saviem iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus. "Būsim godīgi, patlaban vairums pašvaldību nodrošina nevis to, ko cilvēkiem vajag, bet to, ko viņas var finansiāli atļauties," teica ministrs, uzsverot, ka viens no faktoriem, kas ierobežo pašvaldību iespējas ir to budžetu lielums.

"Budžets ierobežo iespēju aizņemties un īstenot lielus projektus, tostarp aizņemties Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus. Taču šie līdzekļi ir nozīmīgi no reģionālās attīstības perspektīvas, jo atšķirības atalgojumā starp Rīgu un reģioniem nesamazinās," pauda politiķis.

Kā izaicinājumus ministrs atzīmēja jautājumus par pagastu un novadu pārstāvniecību jaunizveidotajās teritorijās, par ko daudz interesējas iedzīvotāji, taujājot, vai mazākajām pašvaldībām nepazudīs kontakts ar jaunās vietvaras vadību. Tāpat iedzīvotājus satraucot lokālās identitātes jautājumi.

Tā kā no iedzīvotājiem un pašvaldībām par šo jomu ir saņemts daudz ierosinājumu, VARAM plāno tos apkopot un apvienot informatīvajā ziņojumā, kurš tiks nodots izvērtēšanai atbildīgajām komisijām. Ministrs arī mierināja, ka neviens pagasts vai pilsēta netiks likvidēts un vietējās kultūras saglabāšanai būs jābūt pašu pašvaldību prioritātei.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis (LZS) sacīja, ka daudzās lietās Pūce ir atbalstāms, taču pašvaldībām trūkstot pamatojuma par to, kādēļ netiek atbalstīti vieni vai otri iesniegtie priekšlikumi.

"Vajag diskutēt par pašvaldību apvienošanu, par infrastruktūru un mobilitāti. Kur ir ceļiem solītie 300 miljoni eiro? Nevienā dokumentā tie 2020. un 2021.gadam neparādās, kur ir garantija, ka šie līdzekļi būs," taujāja Kaminskis. 

Viņš arī norādīja, ka pašvaldības pieprasa izvērtēt apriņķu modeļa ieviešanu un sniegt atbildi, kādēļ tas būtu vai nebūtu atbalstāms.

Pūce gan solīja, ka visām pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā tiks sniegtas pamatotas atbildes uz katru iesniegto priekšlikumu. Savukārt reģionāla ceļu programma esot plānota no 2021.gada un līdzekļus tai iecerēts piesaistīt, veicot nodokļu sistēmas izmaiņas. 

Tikmēr deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) interesējās, vai pašvaldībām arī šoreiz, līdzīgi kā iepriekšējā reformā, būs iespējams apvienoties brīvprātīgi, kā arī prasīja, kas notiks ar tādām pašvaldību iestādēm, kā, piemēram, pašvaldības policija.

Deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) taujāja, vai nav domāts par jauktas vēlēšanu sistēmas ieviešanu, proti, proporcionālajai pievienojot arī mažoritāru sistēmu, kas nodrošinātu, ka lauku teritorijas nepaliek bez savas pārstāvniecības jaunajās domēs. 

Atbildot uz Dolgopolova jautājumu par brīvprātīgo apvienošanos, Pūce norādīja, ka patlaban tiek īstenots reformas turpinājums un brīvprātīgās apvienošanās fāze jau ir bijusi. Tāpat viņš norādīja, ka valsts piešķirs naudu, lai pašvaldības izstrādātu apvienošanās projektus, kuros būs nepieciešams ietvert piedāvājumus, kā turpmāk sniegt atsevišķus pakalpojumus.

Savukārt runājot par izmaiņām vēlēšanu sistēmā, ministrs pastāstīja, ka viens no iedzīvotāju ierosinājumiem ir vēlētāju apvienību iespēju palielināšana. "Tas ir nopietns jautājums, kurās pašvaldībās un uz kādiem kritērijiem to atļaut, taču šis ir politisks jautājums un ministrijai nevajadzētu pozicionēties," pauda ministrs, vēlreiz atgādinot par topošo informatīvo ziņojumu.

Savukārt kritiku VARAM iecerēm veltīja deputāts un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vadītājs Viktors Valainis (ZZS).

"Kartē ir pietiekoši daudz nejēdzību un tā ir brāķis, kas radies nevis tāpēc, ka pašvaldības negrib reformu, bet tāpēc, ka jūs neieklausāties un ietiepjaties. Ir virkne novadu, kur ir daudz lielāki argumenti mainīt robežas nekā bija Ulbrokas novadam," uzskata Valainis, norādot, ka šo reformu vēl sagaida daudz protestu, kurus viņš ne tikai negrasās apturēt, bet pat plāno veicināt. 

Pēc Pūces teiktā, patlaban top grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kā arī Vēlēšanu likumā un tie visi tuvākajā laikā tiks nodoti vērtēšanai.

VARAM izstrādātais reformas modelis paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 uz 36 vietvarām.