Pašvaldību savienība: Attīstības dokumentu "iesaldēšana" ir nesamērīga un zaudējumus nesoša iecere

22. oktobrī valdība atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotos grozījumus Teritorijas attīstības plānošanas likumā, kas paredz, ka pašvaldības jaunus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus – ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, attīstības programmas un teritorijas plānojumus – varēs izstrādāt un pieņemt tikai 2021. gadā, pēc pašvaldību vēlēšanām un pašvaldību reformas pabeigšanas.

LPS norāda, ka šos grozījumus nav saskaņojusi, jo uzskata, ka grozījumi "nav samērīgi, degradē teritorijas attīstības plānošanas procesa nepārtrauktību un ir ar atpakaļejošu spēku". "Grozījumos nav izsvērts zaudējumu apmērs tautsaimniecībai, privātpersonām un pašvaldībām – kādus zaudējumus tas radīs, laikus nepieņemot jau plānošanas procesā saskaņotus risinājumus, neveicot zonējuma izmaiņas un attiecīgi neuzsākot būvniecību un kavējot investīciju piesaisti," uzskata LPS. Turklāt izmaiņas skarot arī tās pašvaldības, kuras reforma neskars. 

LPS prasa aprēķināt paredzamos valsts, pašvaldību un privātpersonu zaudējumus un norādīt, kādi būs zaudējumi, apturot izstrādes stadijā esošo teritorijas plānojumu izstrādi, kuros ir paredzēti, saskaņoti privātpersonu un uzņēmēju rosinātie jaunie teritorijas izmantošanas zonējumi, tādējādi uz nenoteiktu laiku atliekot attīstības ieceru īstenošanu.

"Tāpat savienība prasa aprēķināt, kādi būs zaudējumi, apturot izstrādes stadijā esošo attīstības programmu izstrādi, kādi būs zaudējumi, savlaicīgi nesagatavojoties Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda investīcijām un galvenais – laikus neuzsākot ES fondu apguvi 2021. gadā," pauž LPS padomniece attīstības un plānošanas jautājumos Gunta Lukstiņa.

Viņa skaidro, ka jaunajām pašvaldībām pēc vēlēšanām vispirms būs jāveic jaunas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrāde, vienojoties par pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējumu, stratēģiskajiem mērķiem, prioritātēm un telpiskās attīstības perspektīvu. Tad saskaņā un atbilstoši stratēģijai jāizstrādā stratēģijas īstenošanas dokumenti un nepieciešamības gadījumā to stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Prognozējams, ka visu trīs šo plānošanas dokumentu sagatavošana var ilgt vismaz trīs līdz četrus gadus, tātad līdz 2024.–2025.gadam.

LPS ieskatā "nav pamatoti, racionāli un lietderīgi" šobrīd ierobežot pašvaldību tiesības turpināt plānošanas procesus un lauzt līgumus par ārpakalpojumiem, ja tādi noslēgti. "Ņemot vērā ES fondu nākamā perioda tuvumu, tieši otrādi – būtu jāveicina attīstības programmu izstrāde vai to uzsākšana. Likumprojektam nav pamata attiekties uz tām desmit pašvaldībām, uz kurām Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekts un paredzētās teritoriālās izmaiņas neattiecas. Tāpat LPS uzskata, ka jāveicina teritorijas plānojumu izstrāde tām pašvaldībām, kurām tie nav izstrādāti Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā, lai nekavētu citu normatīvo aktu izpildi," saka Lukstiņa.

Kā ziņots, tā kā vidēji plānošanas dokumenta izstrāde ilgst no viena līdz trim gadiem, VARAM ieskatā šobrīd nav racionāli uzsākt jaunas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, attīstības programmas un teritorijas plānojuma izstrādi, jo vēlēšanas būs mazāk nekā pēc diviem gadiem.

Ministrija arī uzskata, ka, ļaujot pašvaldībām līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām izstrādāt un apstiprināt jaunus attīstības plānošanas dokumentus, neizbēgami veidotos savstarpējās saskaņotības principa pārkāpums, jo pašvaldības šos dokumentus izstrādātu, neņemot vērā jaunās administratīvās teritorijas un to attīstības plānošanas dokumentos noteiktos mērķus.

Ierobežojums attiecināms uz noteiktu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu – ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, attīstības programmas un teritorijas plānojuma – izstrādi un apstiprināšanu. Ministrija apkopojusi datus, kas liecina, ka patlaban attīstības programmas izstrādi sākušas 35 pašvaldības, bet ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrāde noris vienā pašvaldībā. Savukārt jauna teritorijas plānojuma izstrāde šobrīd notiek 25 pašvaldībās.