Menu
 

Rīga un Pierīga vēlas sadarboties Apriņķis.lv

  • Autors:  Liene Ozola
Memoranda parakstīšanas brīdis, izskatās, aizvadīts pozitīvā noskaņā. Atliek cerēt, ka administratīvi teritoriālās reformas manevri, politiskās kaislības un naudas problēmas neatstās šo savstarpējās sadarbības līgumu tikai kā skaistu arhīvos iegūlušu dokumentu. Foto – Ādažu novada pašvaldība Memoranda parakstīšanas brīdis, izskatās, aizvadīts pozitīvā noskaņā. Atliek cerēt, ka administratīvi teritoriālās reformas manevri, politiskās kaislības un naudas problēmas neatstās šo savstarpējās sadarbības līgumu tikai kā skaistu arhīvos iegūlušu dokumentu. Foto – Ādažu novada pašvaldība

Rīgas pilsētas pašvaldība kopā ar Rīgas plānošanas reģionu un biedrību “Pierīgas pašvaldību apvienība” noslēgusi sadarbības memorandu par Rīgas metropoles areāla attīstīšanu. Tiks izstrādāts areāla attīstīšanas rīcības plāns, un šā dokumenta ietvaros tiks turpināta sadarbība pašvaldību speciālistu un politiķu līmenī, definējot visam Rīgas metropoles areālam nozīmīgus projektus un rīcības, kā arī apliecināta nepieciešamība stiprināt Rīgas metropoles areāla starptautisko atpazīstamību.

Pašvaldības vēlas ērtāku satiksmi ar Rīgu

“Rīgas Apriņķa Avīze” vērsās vairākās Pierīgas pašvaldībās ar lūgumu raksturot būtiskākās problēmas, kas šobrīd būtu risināmas sadarbībā ar Rīgu. No Mārupes, Ādažu un Ķekavas novada saņemtās atbildes ļauj secināt, ka visasāk kopīgi risinājumi nepieciešami transporta un ūdenssaimniecības jomās.

Ķekavas novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes galvenais projektu vadītājs Māris Ozoliņš skaidro: “Transporta problēma varētu būt visasākā. Rīgas centrs ir pārslogots ar automašīnām. Tāpēc uzskatām, ka risinājums varētu būt kompleksa pieeja – attīstot tā dēvēto “park&ride” sistēmu, t.i., veidojot automašīnu stāvlaukumus ārpus Rīgas pilsētas, kā arī izvietojot mobilitātes punktus, ieviešot vienota sabiedriskā transporta biļetes (reģionālais autobuss + pilsētas autobuss + vilciens), izbūvējot veloceliņus Ķekava–Rīga, Daugmale–Rīga, Baldone–Rīga, attīstot ūdens satiksmi pa Daugavu un pagarinot tramvaja līniju līdz Ķekavai. Nosacītu atslogojumu dotu arī “Rail Baltica” ar reģionālo staciju Ķekavā.”

Līdzīgi problēmu raksturo arī Ādažu novada domes priekšsēdētājs, biedrības “Pierīgas pašvaldību apvienība” vadītājs Māris Sprindžuks: “Problēmas rada iebraukšana Rīgā pa galvenajām šosejām un izbraukšana no Rīgas. Sabiedriskā transporta jomā akcentējams tas, ka Pierīga ir savstarpēji vāji savienota – pa apvedceļu sabiedriskais transports nekursē. Turklāt sabiedriskais transports uz Rīgu nav ērts, ģimenes drīzāk izvēlas privāto automašīnu, kā rezultātā skolēnu mācību laikā ceļš virzienā uz Rīgu ir sastrēdzis, brīvlaikos – brīvi izbraucams.”

Pierīgas pašvaldībās uzsver, ka, īstenojot iecerēto administratīvi teritoriālo reformu, šie jautājumi netiks risināti, drīzāk saasināsies problēma iedzīvotājiem nokļūt uz dažādām vietām pat viena novada teritorijā. Mārupes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Žunde: “Manuprāt, reforma sadarbības jautājumu ziņā pagaidām nemainīs neko. Drīzāk šobrīd arvien vairāk iezīmējas sadarbības zona – Rīgas metropoles areāls –, kā rezultātā būs iespējams realizēt sadarbības projektus vairāku pašvaldību ietvaros.” Savukārt Māris Sprindžuks uzsver, ka, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, vienīgais iespējamais šo problēmu risinājums ir, ja tiek veidots reģionālais pārvaldības līmenis, kurā iesaistās arī ministrijas. 

Netaisnīgi tarifi ūdensapgādē

Vairākos Pierīgas novados šobrīd izmanto Rīgas piegādāto ūdeni un centralizēto kanalizācijas savākšanas sistēmu, taču, kā uzsver Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, Pierīgā par to pašu pakalpojumu nākas maksāt dārgāk: “Ir netaisnīgi ūdens tarifi Pierīgas pašvaldībām, kuras dzer Rīgas ūdeni. Ūdens tas pats, bet, jo vairāk novadu cauruļvadi šķērso, jo dārgāks tas kļūst. Tieši tāda pati situācija ir ar kanalizāciju.”

Nedaudz specifiskāk, tomēr ar to pašu problēmu saskaras arī Ķekavas novada iedzīvotāji. “Jau pašlaik liela daļa no novadā radītiem notekūdeņiem nonāk Rīgas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, daļa novada teritorijas – Valdlauči un Rāmava – tiek apgādāta ar dzeramo ūdeni no Rīgas dzeramā ūdens apgādes centralizētajiem tīkliem, pati Rīga dzeramā ūdens apgādei ņem ūdeni no Daugavas (Rīgas HES) teritorijas Ķekavas novadā. Nepieciešams atrisināt notekūdeņu pieņemšanas tarifa jautājumu, jo tas ir pārāk liels – Rīga notekūdeņu tarifa daļā iekļauj arī iekškvartālu tīkla komponenti, kas nav attiecināma mūsu gadījumā ar notekūdeņu pieņemšanu maģistrālajos cauruļvados,” situāciju raksturo Ķekavas novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes galvenais projektu vadītājs Māris Ozoliņš.

Vai pievienoties Rīgai?

Ne vienreiz vien, zīmējot iespējamās attīstības vīzijas, ir izskanējusi ideja par daļas Pierīgas teritoriju pievienošanu Rīgai, taču vietējās pašvaldības pret šo ideju izturas noraidoši, uzverot, ka tas vairāk ir politisks jautājums. “Patlaban pastāvošā administratīvā iedalījuma ietvaros spējam īstenot pašvaldības funkcijas. Savukārt Rīga jau šobrīd ir ūdensgalva, kurai ir sarežģīti atrisināt savas funkcijas (atkritumu apsaimniekošana, infrastruktūra, izglītība u.c.) labā kvalitātē, arī Rīgas pilsētas nomales attīstības ziņā jau gadiem ir pamestas novārtā. Pieļaujam, ka tieši tas pats sagaidītu Pierīgas pašvaldības, ja tās kļūtu par Rīgas pilsētas nomalēm,” atzīst Mārupes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Žunde.

Ķekavas novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes galvenais projektu vadītājs Māris Ozoliņš min šādas idejas praktiskos mīnusus: “Pierīgas novadu vai to teritoriju pievienošanai Rīgai, iespējams, būtu tikai politiska nozīme. Novadu pievienošanas gadījumā pazustu Pierīgas attīstības centru izaugsme un tie pārvērstos par kārtējo Rīgas Bolderājas, Rumbulas, Mangaļsalas rajonu bez savas identitātes, ierobežotām attīstības iespējām un pieaugošu iedzīvotāju neapmierinātību, kas stimulētu iedzīvotājus pārcelties ārpus “jaunās Rīgas” teritorijas un veidot jaunu Pierīgas reģionu.

Visticamāk, šajā teritorijā palielinātos arī nodokļu slogs un iedzīvotājiem būtu birokrātiski sarežģītāk saņemt pašvaldības pakalpojumus, nenotiktu sabiedrības iesaistīšana lēmumu pieņemšanā par, piemēram, pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojumu. Vienoto Rīgas metropoles areālu iespējams veidot arī bez mehāniskas Pierīgas novadu teritoriju pievienošanas Rīgai, un labs piemērs tam ir jaunais Pierīgas pašvaldību un lauku partnerību projekts “Apkārt Rīgai – vienots tūrisma piedāvājums” tūrisma nozares veicināšanai.”

Risinājums – sadarbība

Bez transporta problēmu risināšanas Pierīgas pašvaldībās min arī virkni ieguvumu, kas veidotos no ciešākas sadarbības ar Rīgu, piemēram, gan robežielu kvalitātes uzlabojumus un veloceliņu savienojamību, gan ieguvumus tūrisma jomā, gan daudzveidīgākas sporta un atpūtas iespējas, gan izglītības pieejamību un citas iedzīvotājiem nepieciešamas lietas. Daudzi no šiem jautājumiem pašvaldībās ir ikdienas darba kārtībā, un sadarbības memoranda parakstīšana ar pašreizējo Rīgas pilsētas vadību ir tikai viens solis, lai sekmīgāk rastu abām pusēm nepieciešamos risinājumus.

“Ieguvēji vienādā mērā būtu gan rīdzinieki, gan Pierīgā un reģionos dzīvojošie. Mobilitāte – ātrāks savienojums ar Rīgu pa autoceļu un dzelzceļu – ir visas Latvijas interesēs. Rīdzinieki, kuri vasarās nedzīvo Rīgā, šajā laikā cieš no sastrēgumiem pat vairāk nekā iedzīvotāji reģionos. Rudenī un ziemā ir pretēji – zaudē Pierīga un attālā Pierīga 100 kilometru rādiusā, jo zaudē laiku sastrēgumos,” ieguvumus no ciešākas sadarbības pamato Māris Sprindžuks.

Memoranda parakstītāji apņemas reizi gadā rīkot Rīgas metropoles areāla forumu, iesaistot gan speciālistu, gan politisko līmeni, lai stimulētu sadarbību, pārvaldības jautājumu sakārtošanu un kopīgu projektu ieviešanu.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.