"Latvijas valsts ceļi" satiksmes drošības sekmēšanai šogad sāks 10 gājēju pāreju uzlabošanu

Šogad sāks projektēšanu sešu gājēju pāreju uzlabošanai, paredzot tām sakārtot pieejas un ierīkot apgaismojumu. Attiecīgos darbus paredzēts veikt uz Liepājas šosejas (A9) Kaķeniekos, uz Daugavpils šosejas (A6) Skrīveros, uz autoceļa Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) (A12) Ludzā, uz reģionālā autoceļa Rīga (Jaunciems)–Carnikava–Ādaži (P1) Carnikavā, uz Daugavpils šosejas (A6) Naujenē un uz vietējā autoceļa Valdlauči–Rāmava (V1) pie autobusu pieturas "Sarma" Valdlaučos.

Vēl četrās gājēju pārejās šogad notiks būvdarbi un tiks ierīkots apgaismojums. To paredzēts īstenot uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē un Koknesē, uz reģionālā autoceļa Ķekava–Skaistkalne (P89) Vecumniekos un uz reģionālā autoceļa Ulbroka–Ogre (P5) pie Līgo parka.

Turklāt atsevišķu projektu laikā 2020. gadā plānots uzlabot satiksmes drošību trijos krustojumos – autoceļa Rīga–Jelgava–Lietuvas robeža (Meitene) (A8) posmā pie Medemciema, lidostas "Rīga" pievedceļa (P133) krustojumā ar Ziemeļu un Dzirnieku ielām Mārupes novadā, kā arī autoceļu Rīga–Ērgļi (P4) un Juglas papīrfabrikas ciems–Ulbroka (V36) krustojumā. 

"Latvijas valsts ceļu" Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns norādīja, ka atbilstoši statistikas datiem lielākā problēma ir sadursmes, kuras bieži rodas krustojumos, kā arī tas, ka ceļu satiksmes negadījumos cieš mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki – gājēji un velosipēdisti.  "Tāpēc gājēju pārejas un krustojumi ir mūsu prioritāte no satiksmes drošības viedokļa. Mēs šogad uzlabosim vai sāksim darbu pie uzlabojumiem 10 gājēju pārejās," pauda Zaļaiskalns. Viņš atzīmēja, ka "Latvijas valsts ceļi" plāno sākt arī izpēti un projektēšanu izmaiņām vairākos "melnajos punktos" kas atrodas krustojumos.

Izpēte un projektēšana "melnajiem punktiem" krustojumos tiks veikta autoceļa Rīga–Jelgava–Lietuvas robeža (Meitene) (A8) un autoceļa Ozolnieki–keramikas rūpnīca "Spartaks" (V1068) krustojumam, autoceļa Rīgas robeža–Silnieki–Puķulejas (V15, Kantora iela) un Lielās ielas krustojumam, autoceļa Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža (Valka) (A3) krustojumam ar autoceļu Umurga–Cēsis–Līvi (P14) Stalbē, kā arī autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posmam no krustojuma ar autoceļu Ķekava–Skaistkalne (P89) līdz Ķekavai.

"Latvijas valsts ceļu" pārstāvji norādīja, ka pērn uz valsts autoceļiem notika 80 ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem, kuros dzīvību zaudēja kopumā 89 cilvēki. Tas ir mazāk nekā 2018. gadā, kad dzīvību zaudēja 96 cilvēki. No kopējā bojāgājušo skaita 24 bija mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki – gājēji un velosipēdisti. Tostarp visvairāk jeb 34 ceļu satiksmes negadījumi notika uz galvenajiem valsts autoceļiem, kur ir arī lielākā satiksmes intensitāte un atļautais braukšanas ātrums.

Lai uzlabotu satiksmes drošību, pērn veikti vairāki pasākumi, kas attiecas uz valsts ceļu infrastruktūru. Pagājušā gadā ir veikta visu uz valsts galvenajiem autoceļiem esošo gājēju pāreju apsekošana un izvērtēšana, tostarp apzinātas tās gājēju pārejas, kurām jāveic uzlabojumi, kā arī tās, kuras drošības apsvērumu dēļ jālikvidē. Šogad turpinās to gājēju pāreju apsekošana, kas atrodas uz reģionālajiem ceļiem.

Pērn satiksmes drošības uzlabošanai veikta Rīgas apvedceļa Baltezers–Saulkalne (A4) un pievedceļa Muceniekiem (V31) krustojuma rekonstrukcija, kā arī uzstādīti jauni luksofori. Tāpat īstenota autoceļa Jelgava–Dalbe (P100) un Eglaines/Skolas ielas krustojuma pārbūve Ozolniekos un regulējamas gājēju pārejas vietas izbūve uz Vidzemes šosejas (A2) krustojumā ar Pīlādžu ielu, Siguldā.

Turklāt pērn izbūvēta gājēju pārejas vieta uz autoceļa Sinole–Zeltiņi–Silakrogs (P34) apdzīvotā vietā Strautiņi, ierīkots apgaismots gājēju–velosipēdistu celiņš autoceļa Valmiera–Rūjiena–Igaunijas robeža (Unguriņi) (P117) posmā, kā arī izbūvēts gājēju–velosipēdistu celiņš autoceļa Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) (A12) posmā. 

"Latvijas valsts ceļu" Komunikāciju daļā norādīja, ka atsevišķi luksofori valsts ceļu tīklā pērn modernizēti, pielāgojot tos satiksmei un pagarinot šķērsošanas laiku gājējiem. Adaptīvā vadība, kas detektē automašīnas un nosaka to braukšanas ātrumu, nodrošinot lielāku krustojuma caurlaidību, uzstādīta trīs luksoforiem krustojumos uz Siguldas šosejas (A2), kā arī Bauskas šosejas (A7) krustojumā ar Baložu ielu (pagrieziens no Baložiem). Savukārt gājēju detektori uzstādīti luksoforiem Jaunolainē uz Jelgavas šosejas (A8), kā arī Siguldā Vidzemes šosejas un Gāles un R. Blaumaņa ielas krustojumos. 

Lai uzlabotu satiksmes drošību, pērn septiņos objektos izbūvēts jauns apgaismojums kopumā 5,07 kilometros valsts autoceļu, uzstādītas jaunas aizsargbarjeras 49 854 metru garumā, tostarp 993 metri no betona, kā arī uzstādītas jaunas gājēju barjeras 987 metru garumā. Pērn 24 reģionālie autoceļu posmi aprīkoti ar 13 000 atstarojošo signālstabiņu kopumā 650 kilometru garumā.

Pērn Ventspils šosejas (A10) 7,6 kilometrus garš posms ir aprīkots ar ceļa signālstabiņiem, kas aprīkoti ar dzīvnieku brīdināšanas ierīcēm. Kopumā ir uzstādīti 383 jaunas formas signālstabiņi un 300 dzīvnieku brīdināšanas ierīces, kā arī ir noslēgts līgums par vēl 14 posmu aprīkošanu ar dzīvnieku brīdināšanas ierīcēm. "Par to, vai ierīces ir devušas rezultātus, varēs spriest aptuveni pēc gada," pauda Zaļaiskalns.