Saeimā pārzīmē Pierīgas reģionu ^{Apriņķis.lv}

Rīgas reģions Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas izpratnē ir Rīga, Jūrmala, Mārupe, Olaine, Ķekava, Salaspils, Ulbroka un Ādaži. Pašvaldības, kuras šajā uzskaitījumā neparādās, attiecīgi plānots kaut kam pievienot. Un par to arī neapmierinātība. Ir tādas, kas nevienam nevēlas pievienoties, ir tādas, kas vēlas apvienoties citādās kombinācijās. Taču, tāpat kā pašvaldību iebildumus un prasības nevēlējās sadzirdēt ministrija, tāpat arī Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija faktiski nodrošina valdības iesniegtā likumprojekta neskartu nokļūšanu līdz laimīgajām beigām. Nākamajām pašvaldību vēlēšanām jānotiek jaunajās – valdības ierādītajās – robežās.

Ko paveikusi komisija

Pašvaldību vadītāji nāk uz komisijas sēdēm, argumentē un apelē, taču koalīcijas deputāti pamatā nobalso pēc ministrijas un valdības prāta.

Strādājot pie likumprojekta pielikuma – pašvaldību kartes – sagatavošanas otrajam lasījumam, komisija attiecībā uz jauno Pierīgas novadu izveidi atbalstījusi Mārupes novadu, kurā iekļautos Babītes pagasts, Mārupes pagasts un Salas pagasts.

Komisija arī lēma saglabāt līdzšinējo Olaines novadu, kurā iekļaujas Olaines pagasts un Olaines pilsēta. Atbalstīta arī Baldones pilsētas un Baldones pagasta, kā arī Baložu pilsētas, Daugmales un Ķekavas pagasta apvienošana Ķekavas novadā un Salaspils pilsētas un Salaspils pagasta iekļaušana Salaspils novadā.

Tāpat komisija ir vienojusies atbalstīt Ulbrokas novada izveidi, un tajā plānots iekļaut Garkalnes, Ropažu un Stopiņu pagastu, kā arī Vangažu pilsētu.

Savukārt lēmumu par Ādažu novada izveidi, kurā būtu apvienoti Ādažu, Carnikavas, Saulkrastu un Sējas pagasts, kā arī Saulkrastu pilsēta, komisija vēl nav pieņēmusi. Deputāti uzdevuši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai divu nedēļu laikā izvērtēt iespēju izveidot Saulkrastu novadu, kurā būtu iekļauts Sējas novads, kā arī Lēdurgas, Skultes un Vidrižu pagasts.

Saulkrastu ķēdes reakcija

Lielākās neskaidrības šobrīd saglabājas ar Ādažiem, mistisko Ulbrokas novadu un Saulkrastiem. Nacionālās apvienības iesniegtais priekšlikums izņemt Saulkrastus no apvienotā Ādažu novada un veidot tiem atsevišķu novadu kopā ar Skulti un Vidrižiem pagājušās otrdienas sēdē bija jaunums daudziem sanākušajiem. Turklāt ne ar vienu pašvaldību šāds modelis nav apspriests. Pēc stundu ilgas diskutēšanas komisija ierosinājumu konceptuāli atbalstīja – ar nosacījumu, ka savu atzinumu vēl sniegs ministrija.

Jebkura iespējama robežu pārbīde izraisa tālāku ķēdes reakciju, un arī šajā gadījumā ilgi nebija jāgaida – Limbažu novads Saeimā dzimušo ieceri kategoriski noraida un sola vērsties Satversmes tiesā, ja tam atņems Skultes un Vidrižu pagastu. Ministrija tātad vēl pētīs šāda modeļa dzīvotspēju un pamatojumu.

Vai būs arī Ādažu nēģi?

Ar Ādažu novada formēšanu saistītas vēl citas peripetijas. Pirmām kārtām jau tas, ka Carnikava vēlas saglabāt patstāvību. Gan ministrija, gan komisija šo vēlmi ir ignorējusi, un formālais pamatojums ir pietiekama iedzīvotāju skaita un vidusskolas trūkums. Bet iedzīvotāju skaits novadā strauji aug, arī bērnu skaits vidusskolas izveidošanai ir pietiekams. Visvairāk Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa raizējas, ka reformatori nolēmuši likvidēt pilnīgi visus piejūras novadus, un tas jau var izrādīties kultūrvēsturisks zaudējums Latvijai. Zveja, piejūras dzīvesveids – tās ir īpašas un saudzējamas lietas. Ne velti Carnikavas nēģi ir Eiropas Savienības aizsargāta ģeogrāfiskas izcelsmes norāde. Kas ar to notiks tālāk, nav skaidrs. Par Ādažu nēģiem diez vai pārdēvēs.

Dīvainākās lietas Pierīgas kartes tapšanā notikušas, pārdalot Garkalni. Būtu absolūti loģiski, ja Garkalne tiktu apvienota ar Ādažiem, un tāds arī sākotnēji bijis ministrijas plāns. Neloģiska ir tieši abu šo novadu līdzšinējā formālā šķirtība. Piemēram, ielas vairākās vietās pieder vienai pašvaldībai, bet tām piegulošie īpašumi reģistrēti otrā. Kopīgi ir kanalizācijas un ūdensapgādes tīkli. Tāpat arī kopīgi publiskie ūdeņi – Lielais un Mazais Baltezers, kas būtu apsaimniekojami kopīgi. Iedzīvotāji to saprot. Viņi vākuši parakstus, un 89 procenti pauduši vēlmi pievienoties Ādažiem. Un Ādaži atplestām rokām viņus ņemtu pretī, ja vien kaut kādu aizkulišu darījumu rezultātā nebūtu tapusi ideja par nekad neeksistējušu Ulbrokas novadu. Garkalne tajā būs kopā ar Stopiņiem un Ropažiem.

Bauzes-Krastiņa atvadu izgājiens

Neloģisko lēmumu pievienoties Ulbrokai Garkalnes novada mērs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš esot pieņēmis vienpersoniski. Tā vēstīts Garkalnes novada domes deputātu vēstulē ministrijai. Bauze-Krastiņš, jāatgādina, savas valdīšanas laikā daudz ko ir darījis vienpersoniski, tostarp pats sev prēmijas piešķīris. Pēc tam, kad ar iznīcinošu revīzijas ziņojumu par situāciju domē klajā nāca Valsts kontrole un ministrs Juris Pūce jau bija sagatavojis dokumentus mēra atstādināšanai, Bauze veikli nolika domes vadītāja pilnvaras “veselības stāvokļa dēļ”. Taču plāni par savienību ar Stopiņiem un Ropažiem ir palikuši spēkā. Kad sēdē tos vēlreiz apstiprināja Saeimas atbildīgā komisija, Ādažu novada mēram Mārim Sprindžukam atlika vien noelsties: “Te kaut kādi darījumi ir notikuši!”

Ādažiem ar Garkalni jau ir eksistējoša un dabiska sadarbība, taču tagad tā tiks izārdīta. Turklāt pretēji iedzīvotāju gribai. Komisijas sēdē kritiski par šādu pieeju izteicās Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis, klātesošajiem ministrijas pārstāvjiem un Saeimas deputātiem retoriski jautājot: “Kādas valsts intereses ir tik ļoti svarīgas, ka iedzīvotāju intereses nebūtu jāievēro? Kādus labumus gūs iedzīvotāji, ja viņu intereses netiks ievērotas valsts interešu vārdā?” Taču atbildes, protams, nesaņēma.

Tad sāksies jaunā dzīve

Komisija piecu deputātu sastāvā nolēmusi, ka Garkalnes pie Ādažu novada nebūs. Nolēma arī, ka Iecavas novads netiks apvienots ar Baldoni, bet atstāts pie Bauskas. Šai idejai gan arī nebija pārliecinoša iedzīvotāju atbalsta. Arī mazajai Ikšķilei neveicās aizstāvēt savas intereses – pašvaldības cilvēki skaidroja, ka Ikšķile ir tipisks Pierīgas novads. Un, ja gluži vieni palikt nedrīkst, jo par mazu, tad labāk, lai Salaspilij liek klāt. Taču šai gadījumā izšķiroša loma bija faktam, ka Salaspili, kuras robežas valdība negroza, viss tāpat apmierina. Un deputāti nolēma atstāt Ikšķili kombinācijā ar lielo Ogres novadu, kā jau valdība to bija iecerējusi.

Tagad līdzīgā garā Saeimas komisija izskatīs Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales pašvaldību iespējamo kartējumu. Kad tas būs paveikts, iebildes uzklausītas un noraidītas, arī izdomāts, veidot vai neveidot Saulkrastu novadu, likumprojekts tiks sūtīts izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā. Pēc tam uz trešo lasījumu, kur būs iespējamas vairs tikai dekoratīvas izmaiņas, kas radikāli nemaina likumprojekta saturu. Tālāk – ja Valsts prezidents vai Satversmes tiesa neapturēs Saeimas pieņemtā likuma izsludināšanu, pašvaldībām būs jāsāk gatavoties dzīvei jaunajās robežās. Tā sāksies 2021. gada 1. jūlijā, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētie pašvaldību deputāti.