Salaspils novada dome parādā par jaunuzcelto skolas korpusu ^{Apriņķis.lv}

Šī tiesvedība turpinās jau ilgāk nekā divus gadu – pilnsabiedrība “Modus un Partneri” 2018. gada 7. februārī iesniedza Rīgas rajona tiesā prasību pret Salaspils novada pašvaldību par parāda piedziņu. Prasībā norādīts, ka 2014. gada 2. oktobrī starp prasītāju kā būvuzņēmēju un atbildētāju kā pasūtītāju tika noslēgts līgums par to, ka būvuzņēmējs apņemas veikt Salaspils 1. vidusskolas ceturtā korpusa ar peldbaseinu Ceru ielā 1 izbūves darbus, bet pasūtītājs samaksāt par izpildītajiem darbiem. Uzņēmums darbus ir izpildījis, bet visu sev pienākošos samaksu neesot saņēmis.

Tiesa lēmusi, ka pašvaldībai jāatlīdzina vairāk nekā 600 000 eiro

Problēmas radās, kad Salaspils novada pašvaldība pēc līguma noslēgšanas nespēja saskaņot projekta dokumentāciju, tādējādi nebija iespējama līgumā pielīgto būvdarbu uzsākšana. Savukārt, kad pilnsabiedrība “Modus un Partneri” uzsāka objekta apskati dabā un veica elektroniski pieejamā projekta salīdzināšanu ar objektu, tika konstatētas būtiskas neatbilstības. Pilnvērtīgas projekta dokumentācijas izstrādei bija nepieciešams veikt atsevišķu realizēto darbu demontāžu un esošo konstrukciju atsegšanu, lai konstatētu objekta patieso stāvokli un izstrādātu atbilstošus būvdarbu veikšanas risinājumus. Puses darbu izpildes gaitā noslēdza vairākas vienošanās, tajā skaitā par papildu darbu veikšanu, par papildu samaksas noteikšanu, kā arī darbu izpildes gaitā tika saskaņota projekta dokumentācija, projekta izmaiņas.

Arī pēc vienošanos parakstīšanas nācies secināt, ka iesniegtie projekta risinājumi nebija atbilstoši, tie bija pārstrādājami un papildināmi. Pēdējās projekta izmaiņas faktiski tika veiktas 2017. gada 17. augustā, ko apliecina autoruzraudzības žurnālā veiktie ieraksti. Neskatoties uz savu faktisko saistību neizpildi attiecībā uz projekta dokumentācijas neiesniegšanu, Salaspils novada pašvaldība atteicās parakstīt līguma termiņa turpmākus pagarinājumus. “Modus un Partneri”, neskatoties uz pašvaldības negodprātīgo rīcību, turpināja būvdarbu izpildi atbilstoši tam iesniegtajiem un regulāri pārveidojamajiem projekta risinājumiem, kā arī, ievērojot līgumā noteikto pienākumu, vērsās pie uzraugošajām institūcijām pēc nepieciešamajiem atzinumiem, kas nepieciešami tālākai būves nodošanai ekspluatācijā.

2017.gada 30. augustā tika parakstīts līgumā paredzēto darbu izpildes akts, kurā abas iesaistītās puses cita starpā konstatēja, ka līguma noteiktā līguma izpildes darbu noteiktā summa ir neatbilstoša faktisko darbu izpildei un darbi pēc būtības ir izpildīti par ievērojami lielākām vērtībām. Ar šā akta 5. punktu puses fiksēja, ka uzņēmuma iesniegtās papildu darbu izpildes un tāmes par papildus izpildītajiem darbiem pārsniedz līguma sākotnējo summu par 591 480,65 eiro (bez PVN). Šo summu Salaspils novada pašvaldība pilnsabiedrībai “Modus un Partneri” līgumā paredzētajā termiņā nesamaksāja un nav samaksājusi joprojām, tādēļ tagad tiek aprēķināti arī līgumsoda procenti. Ar Rīgas rajona tiesas 2019. gada 12. jūlija spriedumu pilnsabiedrības “Modus un Partneri” prasība tika apmierināta. Tiesa no Salaspils novada pašvaldības pilnsabiedrības “Modus un Partneri” labā piedzina pamatparādu 569 766,92 eiro apmērā, līgumsodu – 56 976,69 eiro, kā arī tiesas izdevumus – 7871,33 eiro. Saskaitot kopā, tas būtu 634 614,94 eiro.

Salaspils novada pašvaldība par pirmās instances tiesas spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību, norādot, ka spriedums tiek pārsūdzēts pilnā apjomā. Pašvaldība nepiekrīt pilnsabiedrības apgalvotajam, ka darbi tikuši pieņemti un tai būtu pienākums veikt “Modus un Partneri” izstādītā rēķina apmaksu. Tāpat neesot pamatots būvfirmas apgalvojums, ka pašvaldība cenšas izvairīties no saistību izpildes, jo, tā kā puses nav noskaidrojušas izpildīto darbu apjomu, starp pusēm pastāv strīds par veikto darbu apjomiem. Latgales apgabaltiesa gan secinājusi, ka puses darbu izpildes gaitā veica izmaiņas uzņēmuma līgumā, laboja un papildināja tehnisko dokumentāciju, vienojoties gan par papildu darbiem, gan par citiem  darbu izpildes termiņiem, pēc darbu pabeigšanas parakstīja aktu par darbu pieņemšanu, atzīstot, ka visi darbi ir pabeigti līdz akta parakstīšanai, kurus akceptēja būvuzraugs, parakstot arī  koptāmi. Tiesa arī atzina, ka lietā nav iesniegti ticami pierādījumi, ka veikto papildu darbu apjoms neatbilst  patiesībai un pilnsabiedrībai “Modus un Partneri” nav tiesību pieprasīt norēķinu par tiem.

Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija nosprieda pilnsabiedrības “Modus un Partneri” prasību pret Salaspils novada pašvaldību apmierināt daļēji, piedzenot pamatparādu 569 766,92 eiro, līgumsodu 24 074,20 eiro un tiesas izdevumus 7 457,69 eiro (kopā 601 298,81 eiro), ieskaitot šo summu pilnsabiedrības bankas kontā. Spriedumu gan vēl var 30 dienu laikā pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Pašvaldība negrasās maksāt pat to parāda daļu, ko atzīst

Salaspils novada pašvaldības vadības komentārs par strīdu ar pilnsabiedrību “Modus un Partneri” un Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedumu bija ļoti lakonisks: “Minētais spriedums nav stājies spēkā un tiks pārsūdzēts.”

Daudz plašāk savu viedokli pauda deputāts Jānis Nebars, kurš gan darbojas Salaspils novada pašvaldības domes opozīcijā: “Man grūti pateikt, kāpēc pašvaldība negrib maksāt būvuzņēmējam par paveikto darbu. Vēl jo vairāk, ja ņem vērā, ka uzbūvētās ēkas tiek ekspluatētas. Būvnieks ar mēru [Salaspils novada domes priekšsēdētāju Raimondu Čudaru, – aut.] kopā abi staigāja pa gaiteņiem, un likās, ka viss ir kārtībā. Spieda uz to, lai projekts tiktu pabeigts un bērni varētu uzsākt mācību gadu. Pieņemšanas–nodošanas akti tika parakstīti, tāpēc grūti pateikt, kāpēc tā situācija nonākusi tik tālu, ka ir šāda tiesvedība.

Kāpēc dome nemaksā naudu – tas ir jāprasa pašam mēram. Vismaz man tas ir diezgan neizprotami. Tajā summā ir arī daļa, ko dome atzīst, ja nemaldos – apmēram 240 000 eiro. Kāpēc tā netiek izmaksāta? Jāņem vērā, ka krājas arī līgumsods, turklāt būvnieka prasību par pamatotu atzinusi jau otrā tiesas instance. Saistībā ar šo tiesāšanos, kā es saprotu, uzbūvētajām ēkām arī garantija no būvnieka puses nav stājusies spēkā. Piedevām, pašvaldība šai tiesvedībai kā savu pārstāvi ir nolīgusi dārgus advokātus, arī par viņu pakalpojumiem jāmaksā. Manuprāt, visa šī situācija ir absurda.” Nebars arī uzsvēra, ka pagājis jau tik ilgs laiks, bet būvniekam maksāts netiek. “Ja pašvaldība nemaksā nolīgto naudu, tad mēs virzāmies pavisam sliktā virzienā,” pauda J. Nebars.

“Tas lielākais izbrīns ir par to, ka Salaspils novada pašvaldības šā gada budžetā nav rezervēta nekāda lielāka summa kā fonds neparedzētiem gadījumiem. Ir tikai 200 000 eiro, kas nesedz nevienu no būvnieka prasījumiem, pat ne to daļu, ko dome atzīst bez strīda. Izskatās, ka pašvaldība apzināti nemaksā par jaunuzceltu objektu, kas tiek lietots jau trešo gadu?” retoriski jautā deputāts.

“Strīdā ar saviem argumentiem piedalās divas puses. Pieņemu, ka arī mūsu domes priekšsēdētājam tādi ir. Ne velti ir nolīgti vieni no dārgākajiem advokātiem. Tomēr, kā es saprotu, līgumsods palielinās ar katru dienu. Jau līdz šim tā summa bija sasniegusi 24 tūkstošus. Vēl ir arī tiesāšanās izdevumi, kurus arī visdrīzāk nāksies segt. Domes sēdē, kad plānojām šā gada budžetu, es norādīju uz šo tiesvedību un iespējamām izmaksām. Domes priekšsēdētājs atbildēja, ka tādus izdevumus budžetā paredzēt nevajagot,” atceras deputāts Nebars.

Pašvaldības amatpersonas uzvedoties kā sētas puišeļi

Pilnsabiedrības “Modus un Partneri” pārstāvis Uldis Antoņevičs, komentējot situāciju ar Salaspils novada pašvaldību, bija samērā skarbs: “Pašvaldība ļoti nekaunīgi nemaksā par izpildītajiem darbiem. Tas, ka Salaspils novada pašvaldība arī šo tiesas spriedumu plāno pārsūdzēt, ir kārtējais mēģinājums novilcināt savu saistību izpildi. Dome mums par darbu nemaksā kopš 2017. gada rudens, aizbildinoties ar visdažādākajiem ieganstiem. Bija jau pirmās instances spriedums, ko pašvaldība pārsūdzēja. Apgabaltiesa gan samazināja līgumsoda apmēru, atzīstot, ka tas domei jāmaksā tikai par to parāda daļu, par kuru nav strīda, proti, par 240 000 eiro.

Līgumsods jau ir saniedzis maksimālo apmēru – 24 000 eiro. Ja vēl pieskaita valsts nodevu vairāk nekā 7000 eiro apmērā, kas arī Salaspils novada pašvaldībai būs jāmaksā, kā arī domes izdevumus par savu advokātu pakalpojumiem, tad tā summa sanāks diezgan iespaidīga un būs zaudējumi, ko amatpersonas tiešā veidā nodarījušas savam novadam. Tagad pašvaldība aizbildinās ar to, ka tai vēl esot iespēja pārsūdzēt arī Latgales apgabaltiesas spriedumu. Jā, protams, likums šadu iespēju paredz...”

“Tā nav pašvaldības cienīga rīcība! Pašvaldība noslēdza līgumu un apņēmās pildīt savas saistības, apņēmās samaksāt uzņēmējam par viņa godīgi izpildīto darbu, bet šajā gadījumā es nezinu, kā to nosaukt… Pašvaldība bēguļo, saistības nepilda, meklē kaut kādus attaisnojumus, kuru dēļ tai nebūtu jāmaksā. Es nezinu, kā nosaukt šo pašvaldības amatpersonu rīcību. Ne pašvaldības vadība, ne domes juridiskās palīdzības sniedzēji mums pat neatbild ne uz telefona zvaniem, ne uz vēstulēm. Saistības atzīst, bet bēguļo – tie ir tādi sētas puišeļu gājieni,” sarunas noslēgumā rezumēja U. Antoņevičs.

Salaspils 1. vidusskolas 4. korpusā, kas ekspluatācijā tika nodots jau 2017. gada vasarā, ir gan mācību kabineti, kurus izmanto 7.–12. klašu audzēkņi, gan arī peldbaseins ar 25 metrus gariem celiņiem un saunām. Mācību iestādes direktore Vera Kalniņa telefoniskas sarunas laikā neizteica nekādas pretenzijas pret būvnieku darbu – visas ēkas esot uzceltas kvalitatīvi, sevišķs prieks viņai esot par peldbaseinu, kas ir vienīgais visā Salaspils novadā. Tas tiekot izmantots gan sporta stundās, gan peldēšanas treniņiem, labprāt peldot arī skolas pedagogi, kā arī, protams, citi Salaspils novada iedzīvotāji.