Budžeta komisija no likumprojekta neizslēdz normu par pašvaldību tiesībām regulēt azartspēļu nozari, bet aptur likuma tālāku virzību

Saeima minēto likumprojektu otrajā lasījumā skatīja pagājušā gada decembrī. Ar grozījumiem likumā paredzēts ietvert administratīvo atbildību par pārkāpumiem azartspēļu un izložu organizēšanas un azartspēļu pakalpojumu sniegšanas jomā. 

Vienlaikus, skatot likumprojektu otrajā lasījumā, tajā tika ietverts punkts, kas nosaka pašvaldības tiesības azartspēļu regulēšanā, tostarp pašvaldībai plānots paredzēt tiesības izdot saistošos noteikumus, kuros noteikt vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt.

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks šodien aicināja deputātus izslēgt minēto normu, jo šis priekšlikums ticis "iebalsots" otrajā lasījumā, lai gan likuma grozījumi ir par citu tematu, proti, administratīvās atbildības noteikšanu.

Vērzemnieks piebilda, ka pašvaldību tiesības regulēt azartspēļu nozari ir viens no jautājumiem, kas patlaban tiek izskatīts izstrādes stadijā esošajās azartspēļu nozares pamatnostādnēs.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāve Gita Domoracka aicināja deputātus pieturēties pie likumprojekta sākotnējās redakcijas, kas nosaka administratīvo atbildību azartspēļu jomā, līdz ar to punkts, kas nosaka pašvaldību tiesības regulēt azartspēļu darbību, būtu izslēdzams no likumprojekta.

Tomēr Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Sanita Šķiltere rosināja šo normu likumprojektā atstāt, jo par šo tematu ticis diskutēts vairāk nekā 15 gadus. Savienības ieskatā, pašvaldībām ir jābūt tiesībām noteikt, kur drīkst un nedrīkst rīkot azartspēles.

Deputāts Gatis Eglītis (JKP) pauda sašutumu, ka komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP) izmanto Budžeta komisijas vadītāja amatu, lai lobētu vienas nozares intereses. 

Eglītis uzsvēra, ka šajā ziņā kaut kas būtu jāmaina. Savukārt Bondars vaicāja, vai Eglītis kandidē uz Budžeta komisijas vadītāja amatu.

Ņemot vērā izskanējušos viedokļus, Bondars aicināja balsot komisijas locekļus par minētā panta izņemšanu no likumprojekta.

Pašvaldību tiesības regulēt azartspēļu jomu atbalstīja četri komisijas locekļi, trīs - neatbalstīja, bet trīs atturējās.

Vienlaikus, komisijas locekļi arī pieņēma lēmumu nevirzīt šo likumprojektu apstiprināšanai trešajā lasījumā, tādējādi likumprojekts virzīšanai izskatīšanai trešajā lasījumā būs atkārtoti jāvērtē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Pagaidām gan nav zināms, kad tas varētu notikt.

LETA jau vēstīja, ka Saeima decembrī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, paredzot to papildināt ar administratīvo atbildību par pārkāpumiem azartspēļu un izložu organizēšanas un azartspēļu pakalpojumu sniegšanas jomā.

Likumprojekts paredz noteikt administratīvo atbildību azartspēļu un izložu organizēšanas un azartspēļu pakalpojumu sniegšanas jomā, tostarp noteikt administratīvo atbildību par azartspēļu vai izložu organizēšanu bez attiecīgās licences azartspēļu vai izložu organizēšanai un par azartspēļu pakalpojumu sniegšanu bez azartspēļu pakalpojumu sniegšanas licences.

Likumprojekts paredz noteikt administratīvo atbildību par Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā apstiprināto azartspēļu un izložu noteikumu pieejamības nenodrošināšanu, paredzot par šādiem pārkāpumiem piemērot naudas sodu juridiskajām personām 200 naudas soda vienību apmērā (1000 eiro). Šāds pat sods paredzēts par normatīvos noteiktās atbildīgās personas nenodrošināšanu.

Tāpat plānots noteikt administratīvo atbildību par vietēja mēroga izlozēm vai vietēja mēroga vienreizējām izlozēm likumā noteikto prasību attiecībā uz organizēšanas teritoriju, vietu, laiku, informāciju, kas norādāma uz biļetēm, biļešu izplatīšanu, biļešu vērtības kopsummas vienā izlozē, laimesta noteikšanu publiskas izlozes veidā, laimesta veida vai tā kopsummas nenodrošināšanu, paredzot par šādiem pārkāpumiem piemērot naudas sodu juridiskajām personām no 20 līdz 500 naudas soda vienību apmērā (no 100 līdz 2500 eiro).

Likumprojekts paredz noteikt administratīvo atbildību par normatīvos noteikto prasību attiecībā uz informāciju, kas brīdina, ka azartspēles var izraisīt atkarību, informāciju par to, kur vērsties pēc palīdzības, ja azartspēles izraisījušas atkarību, vai paškontroles testu nenodrošināšanu azartspēļu organizēšanas vietā, paredzot par šādiem pārkāpumiem piemērot naudas sodu juridiskajām personām no 200 līdz 1000 naudas soda vienību apmērā (no 1000 līdz 5000 eiro).

Tāpat likumprojekts paredz noteikt administratīvo atbildību par noteikto prasību attiecībā uz interaktīvo azartspēļu spēlētāju reģistru vai interaktīvo izložu spēlētāju reģistru, vai spēlētāja spēles kontu neievērošanu, paredzot par šādiem pārkāpumiem piemērot naudas sodu juridiskajām personām no 100 līdz 1400 naudas soda vienību apmērā (no 500 līdz 7000 eiro).

Par prasību valsts mēroga izlozēm attiecībā uz biļešu vai kuponu izplatīšanu, informāciju, kas norādāma uz biļetēm un kuponiem, biļešu vērtības kopsummas vienā izlozē vai laimesta noteikšanu publiskas izlozes veidā nenodrošināšanu, paredzot par šādiem pārkāpumiem piemērot naudas sodu juridiskajām personām no 200 līdz 1400 naudas soda vienību apmērā (no 1000 līdz 7000 eiro).

Likumprojektā naudas sods noteiktās robežās paredzēts, lai būtu iespēja sodu piemērot atbilstoši pārkāpuma bīstamībai, ņemot vērā to, ka atsevišķos gadījumos pārkāpuma bīstamība var būt samērā liela, taču atsevišķos gadījumos tā var nebūt liela.

Likumprojekts paredz papildināt likumu ar jaunu 90.pantu, kurā saglabāta Kodeksā noteiktā inspekcijas kompetence sodu piemērošanā par pārkāpumiem azartspēļu vai izložu organizēšanas jomā un papildināta inspekcijas kompetence sodu piemērošanā.