Menu
 

Pašvaldības deputāti lūgs Saeimu saglabāt Ikšķiles novadu

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Piektdien Ikšķiles novada pašvaldības dome ārkārtas sēdē nolēma lūgt Saeimas deputātiem iesniegt Saeimā likumprojektu par grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, ar kuru tiktu ierosināts saglabāt Ikšķiles novadu - Ikšķiles pilsētu un Tīnūžu pagastu, informēja pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Dūša.

Lēmums pieņemts, atsaucoties Saeimas deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) aicinājumam Latvijas pašvaldību domēm pieņemt lēmumus, kuros pausts lūgums Saeimas deputātiem veikt grozījumus likumā, ar kuriem novērstu administratīvi teritoriālās reformas (ATR) laikā pieļauto netaisnību. Šādus grozījumus iesniegt vēlas vismaz pieci Saeimas deputāti, pauda Dūša.

Pašvaldības deputāti norādīja, ka šā brīža likuma redakcija ir balstīta uz kļūdainiem ekspertu slēdzieniem, kas nav pamatoti ar aktuāliem un precīziem datiem un nesatur skaidri definētu Ikšķiles novada reformēšanas mērķi un sociālekonomisku pamatojumu tā apvienošanai ar Ogres, Lielvārdes un Ķeguma novadiem.

Likuma sagatavošanas formālā pieeja, jo tā izstrādes gaitā nav uzklausīts un ņemts vērā aptaujā paustais Ikšķiles novada iedzīvotāju viedoklis par ATR ietvaros piedāvāto robežu maiņu, ir radījusi pamatotus draudus tālākai Ikšķiles novada teritorijas attīstībai un iedzīvotāju dzīves kvalitātei, pauda deputāti.

Arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir norādījusi, ka sagatavotais ATR risinājums ir neapmierinošs, jo tajā nav skaidrots iedzīvotāju viedoklis par reformu, kā rezultātā ir pārkāpti Latvijas kā neatkarīgas un demokrātiskas valsts pamatā esošie pašvaldības principi, kā arī taisnīguma, samērīguma un tiesiskās paļāvības principi. Tas norādot, ka ATR process ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101.pantu, Eiropas Vietējo pašvaldības hartas 5.pantu, kā arī Eiropas Padomes Ministru Komitejas rekomendācijām dalībvalstīm par vietējo un reģionālo iestāžu robežu un/vai struktūras reformu procesā ietverto labas pārvaldības principu.

To pamatojot arī Satversmes tiesas (ST) spriedums lietā par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas apturēšanu.

Dūša atgādināja, ka Ikšķiles novada pašvaldība ir to 15 vietvaru skaitā, kuras ir pieņēmušas lēmumu par vēršanos ST, taču tiesas spriešanas procedūras var ieilgt pēc 2021.gada pašvaldību vēlēšanām, kad darbu jau būs sākušas jaunievēlētās pašvaldību domes, sarežģījot patiesi taisnīgu lēmumu pieņemšanu. Tādējādi šodien pieņemtais lēmums ar aicinājumu veikt grozījumus likumā atvieglotu ST noslogotību, sacīja pašvaldības deputāti.

Pašvaldības domes uzsvēra - Ikšķiles novada augstie sociālekonomiskie rādītāji liecina, ka Ikšķile atbilst attīstības centra prasībām. Līdzīgi kā citur Pierīgā, Ikšķiles novadā ir pastāvīgs iedzīvotāju skaita pieaugums, pozitīvi demogrāfijas rādītāji, izteikta iedzīvotāju ikdienas migrācija Rīgas virzienā, liels iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā līdz darbspējas vecumam, augsts iedzīvotāju ienākumu līmenis, neliels sociāli mazaizsargāto personu skaits, uz izaugsmi orientēta budžeta plānošana un pieaugošs novadā dibināto uzņēmumu skaits, pamatoja deputāti.

Viņi uzsvēra, ka ATR nelabvēlīgo ietekmi Ikšķiles novada iedzīvotāji izjūt jau tagad. Piemēram, pretēji labas pārvaldības principiem, apvienotajā Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes un Ķeguma novadu Finanšu komisijā ir radīta situācija, kas ļauj Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājam vienpersoniski pieņemt lēmumus, un pārējo apvienojamo pašvaldību pārstāvju klātbūtnei ir tikai formāls raksturs. Tāpēc jau šobrīd esot vērojama tendence koncentrēt attīstību tikai jaunveidojamā novada centrā - Ogrē.

Ikšķiles novada iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanai nepieciešami projekti Finanšu komisijas saskaņojumu nav ieguvuši, un jau patlaban Ikšķiles novada attīstība un izaugsme tiekot kavēta.

Viennozīmīgi ir skaidrs, ka apvienojot Ikšķiles novadu ar Ogres, Ķeguma un Lielvārdes novadiem, Ikšķiles novads stagnēs un no Pierīgas novada kļūs par nomali, ir pārliecināti deputāti.

Ikšķiles novada pašvaldības vadība pauda nožēlu, ka novada iedzīvotājiem tik būtiska lēmuma pieņemšanā domes deputāti Dace Kļaviņa (V), Juris Saratovs (V), Kaspars Grīnbergs (VL-TB/LNNK), Edgars Logins (apvienība "iedzīvotāji"), Jānis Kravalis (VL-TB/LNNK) neuzskatīja par vajadzīgu piedalīties, turklāt nepaziņojot iemeslus, kāpēc dalība nav iespējama. Kaspars Upacieris (apvienība "iedzīvotāji") vēroja domes sēdes norisi attālināti, bet balsojumā nepiedalījās, sacīja Dūša.

Jau vēstīts, ka Ikšķiles pašvaldība bija arī pirmā pašvaldība, kas ATR sākumā centās noskaidrot novada iedzīvotāju viedokli par Ikšķiles novadu un tā nākotnes pozīciju.

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM) šo aptauju aizliedza, tādējādi arī liedzot citām pašvaldībām noskaidrot savu iedzīvotāju viedokli, lai varētu diskutēt ar likuma izstrādātājiem, atgādināja domes priekšsēdētāja vietnieks.

ST pirms Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pieņemšanas Saeimā pasludināja spriedumu Ikšķiles aptaujas lietā, ar kuru norādīja, ka ATR procesā drīkstēja un vajadzēja noskaidrot iedzīvotāju viedokli, jo ATR skar praktiski visus Latvijas iedzīvotājus.

Neskatoties uz to, ka ST nolēmumam ir likuma spēks, Saeima pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.

Jau ziņots, ka 1.jūlijā Ikšķiles novada domes ārkārtas sēdē deputāti pieņēma lēmumu vērsties ST par pieņemto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.