LVC: Pierīgā šogad veikti 13% no visiem valsts autoceļu remontdarbiem
- Autors: Apriņķis.lv
Ilustrācija - Latvijas Valsts ceļi
Pateicoties plašiem remontdarbiem, kas šogad veikti uz valsts reģionālajiem autoceļiem, krasi uzlabojies to tehniskais stāvoklis. Labā tehniskā stāvoklī esošo valsts galveno autoceļu īpatsvars tuvojas 80%, liecina VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) dati.
2020.gada beigās labā un ļoti labā stāvoklī esošo valsts galveno autoceļu īpatsvars sasniedz 76,3%, kas ir par 4,3% vairāk nekā pērn. Savukārt labā un ļoti labā stāvoklī esošo valsts reģionālo autoceļu – 48,6%, kas ir par 11,4% vairāk, nekā 2019.gadā.
Šogad darbi ir veikti vairāk nekā 1300 kilometros valsts autoceļu, un, pēc LVC aprēķiniem, šī ir bijusi labākā ceļu būvdarbu sezona pēdējo vismaz 10 gadu laikā. No visiem valsts autoceļu remontdarbiem, kas šogad tika veikti, 13% notika Pierīgā, 14% – Kurzemē, 19% – Vidzemē un 17% – Latgalē.
2020.gada būvdarbu sezonā darbi notika 248 valsts autoceļu objektos, tai skaitā uz 50 tiltiem, kopumā uz 1370 kilometriem ceļu. No tiem 500 kilometri ceļu un 8 tilti tika atjaunoti pateicoties papildu 75 miljonu finansējumam. Tāpat šogad 120 kilometros valsts galveno autoceļu tika ieklātas ribjoslas, uzstādīti 104 kilometri drošības barjeru, uzstādīts apgaismojums pie četrām gājēju pārejām, trijos krustojumos veiktas satiksmes organizācijas izmaiņas.
“Šī būvdarbu sezona no citām atšķīrās ar vairākām lietām. Pirmkārt, tā tika uzsākta ievērojami agrāk nekā ierasti, jau martā un aprīlī atsākās darbi no pērnā gada pārejošajos objektos. Otrkārt, dēļ tā, ka papildu finansējums tika piešķirts tikai aprīļa pēdējos datumos, līgumi par šīm investīcijām tika noslēgti sezonas vidū, bet jāpabeidz darbi bija līdz gada beigām, jo finansējums nāca no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un bija terminēts ar šī gada 31. decembri,” izteicies LVC Būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš.
“Pateicoties labiem laika apstākļiem un būvnieku spējai mobilizēties mums izdevās šos darbus paveikt. Bija brīži, kad jutām, ka būvnieku kapacitātes nepietiek, darbi atsevišķos objektos netika uzsākti uzreiz pēc līguma parakstīšanas. Bija problēmas arī ar materiālu piegādi, īpaši ar bitumenu, kuru Latvijā neražo,” tā Alberiņš.
“Runājot par kvalitāti, lai arī būvdarbi šogad tika veikti neierastajos mēnešos, virsmas apstrādes septembrī, asfaltēšana arī oktobrī un pat novembrī, tomēr kvalitātes prasība tika izpildītas. Patlaban notiek gala novērtējumi darbiem, divus objektus mēs nepieņemsim ekspluatācijā, kamēr būvnieki neveiks defektu labojumus. Tas notiks nākamgad,” uzsvēris Alberiņš.