"Rīgas metropole" aicina arī turpmāk ļaut pašvaldību deputātiem piedalīties domes sēdēs attālināti Apriņķis.lv
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - Rīgas metropole
Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas metropole” iesniegusi priekšlikumus Saeimas atbildīgajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, aicinot likumprojektā “Pašvaldību likums” iekļaut normu, kas ļautu domes priekšsēdētājam atļaut deputātam klātienes domes sēdē piedalīties attālināti vai daļēji attālināti, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku.
No Pašvaldību likuma projekta šī brīža redakcijas izriet, ka attālināta dalība domes sēdēs un komiteju sēdēs būtu pieļaujama vien domes deputāta veselības stāvokļa vai komandējuma dēļ, vienlaikus izpildoties nosacījumam, ja deputāts sēdes laikā atrodas citā vietā.
Tomēr daļēji attālinātais darbs ļautu ietaupīt ne tikai pašvaldību finanšu līdzekļus, samazinot komunālo pakalpojumu, elektrības u.c. patēriņa izdevumus, bet arī veicināt digitālo transformāciju un samazināt “ekoloģisko pēdu”, ne vien taupot enerģijas un dabas resursus, bet arī samazinot nepieciešamību ikdienā izmantot transportu, tādējādi samazinot CO2 un rezultātā radot pozitīvu ietekmi uz klimatu un vidi, skaidro pašvaldību apvienībā.
“Darba organizācija Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā pierādīja, ka, pateicoties ieviestajiem kvalitatīvajiem tehniskajiem risinājumiem, pašvaldības var veiksmīgi un efektīvi strādāt arī attālināti un nodrošināt iestādes funkciju nepārtrauktu izpildi, tostarp rīkojot attālinātas domes sēdes un komiteju sēdes. Tādēļ “Rīgas metropole” rosina šo advancēto pieeju ieviest arī pašvaldību darba ikdienā, tostarp paredzot iespējas pašvaldībām arī ikdienā rīkot domes sēdes un komiteju sēdes gan attālināti, gan hibrīdrežīmā jeb daļēji attālināti,” norādījis “Rīgas metropoles” līdzpriekšsēdētājs un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.
Vienlaikus “Rīgas metropole” iesniegusi papildinājumu likumprojektam, aicinot piešķirt pašvaldībām tiesības izdot attiecīgus saistošos noteikumus, lai tā pilnvērtīgi spētu nodrošināt pašvaldības transporta infrastruktūras aizsardzības kontroles mehānismu.
Pašreizējā redakcija paredz, ka pašvaldība var izdot saistošos noteikumus, taču tajos nav ietverts, ka dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu – par republikas pilsētas vai novada pašvaldības transporta infrastruktūras aizsardzību. Līdz ar to tas nozīmētu, ka pašvaldība nevar nodrošināt pašvaldības autonomo funkciju izpildi – pienākumu gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecību, rekonstruēšanu un uzturēšanu), jo tikai ar būvniecību jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem to nav iespējams veikt.
Piemēram, izsniegta būvatļauja dod tiesības veikt projekta realizāciju astoņu gadu laikā, bet neierobežo būvdarbu izpildes laiku darbiem uz pašvaldības transporta infrastruktūras objektiem. Būvniecības jomu regulējošie normatīvie akti tostarp neparedz inženiertīklu avāriju likvidācijas darbu veikšanas kārtību, kontroli un transporta infrastruktūras seguma atjaunošanas principus.