Menu

Topošajā Ādažu ugunsdzēsības depo varētu strādāt vismaz 42 cilvēki

Topošajā Ādažu ugunsdzēsības depo varētu strādāt vismaz 42 cilvēki Foto no arhīva

Topošajā Ādažu ugunsdzēsības depo varētu strādāt vismaz 42 cilvēki, taču Iekšlietu ministrija vēl sagatavos ziņojumu par depo izveidošanai nepieciešamajām izmaksām, liecina valdības vēstule Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

Valdības atbildes vēstulē teikts, ka saistībā ar jautājumu par Ādažu ugunsdzēsības depo oktobrī Aizsardzības ministrijā (AM) notika sanāksme, kurā piedalījās arī Iekšlietu ministrijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji.

AM sadarbībā ar Iekšlietu ministriju ir sagatavojusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informatīvo ziņojumu "Par ugunsdzēsības depo izveidi Ādažos". Informatīvajā ziņojumā aprakstīta pašreizējā situācija ugunsdzēsības jomā Ādažos, piedāvāts risinājums un aplūkoti projekta īstenošanas nosacījumi un izmaksas.

Risinājums paredz veidot kopīgu multifunkcionālu ugunsdzēsības depo, nodrošinot savlaicīgu palīdzību ugunsgrēka gadījumā Ādažu iedzīvotājiem un efektīvi reaģējot uz ugunsgrēkiem Ādažu militārajā bāzē un Ādažu militārajā poligonā. Tiek paredzēts standarta B klases depo, kurā izvietos standarta ugunsdzēsības automobiļus, kā arī specializēto tehniku, kas ir paredzēta meža un purva ugunsgrēku dzēšanai Ādažu militārajā poligonā, speciālo aprīkojumu un ekipējumu.

Ugunsdzēsības depo darbības nodrošināšanai paredzēts VUGD personāls vismaz 42 cilvēku sastāvā. Ziņojums, kuram pievienotais Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts paredz atbalstīt priekšlikumus par depo izbūvi Ādažos, patlaban nosūtīts saskaņošanai atbildīgajām valsts pārvaldes iestādēm.

Valdības atbildes vēstulē Saeimas komisijai skaidroti arī citi jautājumi, proti, lai gan šobrīd spēkā esošie normatīvie akti teorētiski neaizliedz ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumu īstenošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT), Zemkopības ministrijas (ZM) ieskatā tie praktiski kavē ugunsdzēsības veikšanu un ugunsgrēku lokalizēšanu.

Aizsargājamās teritorijās trūkst meža ugunsdrošībā un ugunsdzēsībā izmantojamas infrastruktūras, kuras izveidi un uzturēšanu kavē ĪADT aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi, no kuriem izriet tādi nosacījumi kā aizliegums būvēt ceļus, ietekmēt hidroloģisko režīmu, lai ierīkotu dabiskai brauktuvei caurtekas, u.c. Arī aizliegums veikt ugunsdrošības preventīvos pasākumus bez saskaņošanas ar Dabas aizsardzības pārvaldi neveicina minēto pasākumu īstenošanu.

ZM ieskatā ĪADT normatīvais regulējums ir jāprecizē, lai ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumi būtu ne tikai teorētiski pieļaujami, bet praksē īstenojami. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav piekritusi ZM viedoklim. VARAM ir izvērtējusi normatīvo regulējumu saistībā ar ugunsdrošību un ugunsdzēsību, kas attiecas uz ĪADT.

Saimnieciskās darbības un citu veidu ierobežojumus ĪADT nosaka nacionālo parku likumi, vispārējie ĪADT aizsardzības un izmantošanas noteikumi vai individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Šie normatīvie akti neierobežo ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumu veikšanu.

Ugunsgrēku dzēšana, tāpat kā cilvēku glābšana un meklēšana, un ugunsdrošības uzraudzības pasākumu īstenošana ĪADT nav uzskatāma par aizliegtu arī gadījumos, ja ĪADT aizsardzības un izmantošanas noteikumos minētās darbības nav tieši uzskaitītas kā atļautas. Lai novērstu meža ugunsgrēku izcelšanos vai ierobežotu un dzēstu jau esošus ugunsgrēkus, lielākajā daļā ĪADT normatīvo aktu tiek noteikti izņēmumi, kas atļauj veikt ugunsdrošībai un ugunsdzēsībai nepieciešamos pasākumus arī teritorijās, kurās ir pilnībā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība.

Lai izvairītos no normatīvo aktu un tajos lietoto terminu atšķirīgas interpretācijas un piemērošanas starp atbildīgajām institūcijām, VARAM precizē normas, kas saistītas ar ugunsdrošību un ugunsdzēsību, ĪADT individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos, kas izstrādāti šā gada laikā.

VARAM ieskatā šobrīd nav nepieciešams pieņemt steidzamus grozījumus ĪADT normatīvajos aktos, bet gan strādāt pie to pilnveidošanas, kā arī uzlabot institucionālo sadarbību meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā.

Jau ziņots, ka savulaik Ādažos jau bija ugunsdzēsēju depo, taču tas tika likvidēts. Pirms vairākiem gadiem Finanšu stabilizācijas procesa gaitā Ādažu novada pašvaldībai tika noteikta stingra finansiālās darbības uzraudzība. Finanšu ministrija tolaik pārmeta pašvaldībai finanšu līdzekļu izšķērdēšanu.

Reaģējot uz valsts puses pārmetumiem, Ādažu novada dome 2011. gadā atteicās no vairākām funkcijām, kuras pamatā nodrošina valsts. Cita starpā pašvaldība nolēma no 2011. gada februāra vairs nenodrošināšot ugunsdzēsības funkciju. Arī valsts puse izvēlējās ugunsdzēsēju depo uzturēšanu no pašvaldības nepārņemt, līdz ar to ugunsdzēsēju postenis tika likvidēts, bet tā telpas tagad izmanto pašvaldības policija.

Šogad 10. jūnijā Ādažu poligonā izcēlās ugunsgrēks. No kopējās uzmērītās ugunsgrēka platības – 770 hektāriem – izdedzis pieaudzis mežs 140 hektāru platībā, kā arī izdegušas jaunaudzes 260 hektāru platībā. Atlikušajā daļā uzmērītas teritorijas ir cietuši purvāji un virsāji.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.