Vai atdzims Sējas muižas kungu māja? ^{Apriņķis.lv}

Pēdējos gados pirms Latvijas Republikas atjaunošanas neviens tā īsti pat necentās to glābt. Būtībā īpašumu pārvaldīja vietējā izpildkomiteja un pieminekļu aizsardzība, bet naudas devējs bija Rīgas rajona izpildkomiteja. Mainoties varai un redzot ēkas fiziskā stāvokļa pasliktināšanos, sākās aktīva darbība ar cerību.

Pēc pašvaldībai zināmās informācijas, par Sējas muižas kungu māju interesi izrādīja remontu un celtniecības kantoris “Alla”, un 1989. gada 20. septembrī Rīgas rajona Sējas ciema Tautas deputātu padome izskatīja iesniegumu un lēma par Sējas muižas dzīvojamās ēkas pārdošanu, bet darījums nenotika.

1990.gada 7.decembrī Sējas Tautas deputātu padome nolēma pārdot kungu māju sociālās attīstības veicināšanas sabiedrībai “Krasts” un nodot lietošanā zemi zem ēkas 681 kvadrātmetru platībā. Solījumi un plāni bija lieli.

1991.gada 7.janvārī Sējas ciema izpildkomiteja noslēdza ģenerālvienošanos ar sabiedrību “Krasts” par Sējas pils restaurāciju un Sējas parka labiekārtošanu. Vienošanās paredzēja līdz 1995.gadam uzbūvēt atpūtas kompleksu, tajā izvietot bibliotēku un citas sabiedrībai nepieciešamas telpas. No vienošanās var saprast, ka ieplānotais projekts tiks realizēts Sējas muižā un uz tai piegulošās zemes.

Rīgas rajona Tautas deputātu padomes izpildkomiteja 1991. gada 12. martā akceptēja izpildkomitejas ieceri. Par Sējas muižas dzīvojamās ēkas – vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa – pārdošanu sociālās attīstības veicināšanas sabiedrībai “Krasts” 1991. gada 31. maijā tika noslēgts pirkuma-pārdevuma līgums. Tas bija laiks, kad pašvaldību vēl vadīja un lēmumus pieņēma izpildkomiteja un paralēli pagasta valde.

Atsaucoties uz ģenerālvienošanos, 1991. gada 26. jūnijā pagasta valde sabiedrībai piešķīra 0,38 hektārus pie ēkas un 6,72 hektārus parka teritorijas kā pašvaldības pajas daļu mērķu sasniegšanai. Dažus mēnešus vēlāk, 1991. gada 4. novembrī, sabiedrība “Krasts” īpašumu ar visām saistībām nodeva SIA “Latvijas Restaurācijas fonds”. Šajā periodā minētais objekts bija Valsts vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas uzraudzībā un šī iestāde izdeva ēkas projektēšanas noteikumus.

Gatavojas resaturācijas darbiem

1991.gada 6.decembrī Rīgas rajona pieminekļu aizsardzības inspekcija sastāda aktu par Sējas muižas sagatavošanu restaurācijas darbiem. Aktā konstatēts, ka ēkas skatuves daļā noņemti iegruvušie pārsegumi. Bijušās zāles un skatuves daļā noņemts grīdas segums.

Apsekojuma rezultātā konstatēts, ka ēkas pārseguma konstrukcijas bojātas daļēji. Spāru apakšējie gali izpuvuši. Visa jumta konstrukciju nomaiņa nav lietderīga. Pilnu pārseguma konstrukciju nolietojumu iespējams noteikt tikai pēc jumta iesegumu noņemšanas un iekšējo apmetumu noņemšanas.

Muižas ēkai jāveic pirmsprojekta izpēte. Visi darbi jāsaskaņo ar Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

Pagasta valde 1992. gada 9. aprīlī akceptē darījumu par ēkas  nodošanu SIA “Latvijas Restaurācijas fonds” un 1992. gada 28. aprīlī noslēdz jaunu ģenerālvienošanos ar SIA “Latvijas Restaurācijas fonds”  par Sējas muižas dzīvojamās ēkas “Ainavas” restaurāciju un Sējas parka labiekārtošanu. 1992. gada augustā saņemts pirmsprojekta izpētes tehniskais slēdziens, kurā norādītas problēmas un ieteikumi tālākai rīcībai.

1993. gada 12. janvārī tiek noslēgts papildprotokols pie iepriekšējās ģenerālvienošanās, kurā akcentēts jautājums par iespējamā projekta saskaņošanu ar Rīgas apriņķa Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Papildprotokolā tiek pieminēta arī citu ēku, kuras atrodas parka teritorijā, iespējamā pārdošana. 1993. gada 4. maijā tiek noslēgts līgums par īpaši aizsargājamā dabas objekta vai tā daļas režīma nodrošināšanu.

Sāpju bērns pašvaldībai

Pamatojoties uz to, ka nekādi darbi netiek veikti un objekta stāvoklis pasliktinās, Sējas pagasta Tautas deputātu padome 1993. gada 21. jūlijā pieņem lēmumu par iespējamo saistību izbeigšanu ar SIA “Latvijas Restaurācijas fonds”. Pēc šāda lēmuma 1994. gada 22. februārī pagasta vecākais noslēdz vienošanos ar trim firmām uz vienu gadu par sadarbību Sējas muižas atjaunošanā un tūrisma infrastruktūras attīstībā. 1995. gada martā eksperta tehniskais slēdziens ir, ka ēka ir avārijas stāvoklī. Turklāt ir norādes uz kritiskām vietām, kuras steidzami labojamas.

SIA “Latvijas Restaurācijas fonds” acīmredzot ir sapratusi, ka uzņemtās saistības nespēj izpildīt, un 1995. gada 10. aprīlī nolemj dāvināt savu īpašumu fiziskai personai ar visām saistībām pret Sējas pagastu. Juridisks darījums nav noticis. Rīgas rajona Kultūras centrs 1997. gada 11. septembrī sastāda aktu par Sējas muižas kompleksu, kurā norāda, ka Sējas muižas kunga māja ir tehniski ļoti sliktā stāvoklī. 1997. gada 16. decembrī SIA “Latvijas Restaurācijas fonds” tiek likvidēta (Uzņēmumu reģistra izziņa).

Objekts pasliktinās, un tas ir kā sāpju bērns pašvaldībai. Īpašums pašvaldībai nepieder, līdz ar to aktīva darbība nenotiek. Labā ziņa, ka pašvaldībai pieder zeme. Neskatoties uz visiem iepriekšējiem lēmumiem par zemes piešķiršanu, neviens darījums par zemes piešķiršanu juridiski netika noslēgts. Apgrozījās dažādi “investori”, kurus interesēja visa parka zeme, bet maz runāja par pussabrukušo būvi. Sarunu laikā ar ieinteresētām personām pašvaldība pieņēma lēmumu no parka zemes izdalīt zemesgabalu 0,1727 hektāru platībā ēkas uzturēšanai, un 2003.  gada 4. jūlijā to reģistrēja Zemesgrāmatu nodaļa.

Izsole un ekonomiskā krīze

Pašvaldība ar mērķi un cerību par investoru piesaisti rīkoja zemesgabala izsoli, un 2004. gada 10. janvārī īpašumu ieguva fiziska persona. Pēc tam zemes īpašnieks ar 2005. gada 7. decembra Rīgas apgabaltiesas spriedumu Sējas muižas kunga māju (graustu) ieguva īpašumā. Pēc īpašuma tiesību nokārtošanas sākās cerību pilns darbs. Izveidoja būvlaukumu, iežogoja teritoriju, tīrīja pagrabus.

Valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss tika noņemts, kas atviegloja īpašnieka ieceres projekta realizācijai,  bet tad nāca ekonomiskā krīze…

Skatoties šodien uz objektu, tā nav beigusies. Cerēsim. Varbūt mainīsies īpašnieki un Sējas muižas kungu māja atradīs savu pielietojumu. Īpašums pieder juridiskai personai. Šobrīd ēka atzīta par graustu, līdz ar to palielināts nekustamā īpašuma nodoklis. Es aicinu novadniekus pavērtēt šo rakstu, varbūt kādam ir gaišas domas un arī nauda šā objekta atjaunošanai.

Vēlu veiksmi!