Īstenojot reģionālo reformu, Pierīgas pašvaldības negribētu apvienoties ar Rīgu

Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs uzskata, "ka, raugoties no Mārupes pašvaldības funkciju īstenošanas pozīcijām, īsti neredzu jēgu reģionālajai reformai", jo Mārupe jau tagad esot viena no straujāk augošākajām pašvaldībām un ir donori pašvaldībām ar lēnākiem attīstības tempiem.

Tāpat Bojārs neuzskata, ka būtu nepieciešamība veidot divu līmeņu pašvaldības, kas būtu vēl viens orgāns ar savu lēmējvaru un izpildvaru, jo tas būtu papildu finansiālais administratīvais slogs valstij.

"Jau šobrīd Pierīgas reģiona mērogā spējam savstarpēji vienoties un atrast risinājumus iedzīvotājiem svarīgos jautājumos. Piemēram, izglītības, kultūras un sporta jautājumos risinājumus rodam sadarbojoties un strādājot Pierīgas Izglītības, kultūras un sporta pārvaldē, kurā apvienojušās 11 pašvaldības," piebilda mērs, norādot, ka viņu pašvaldība aktīvi darbojas arī Pierīgas pašvaldību savienībā, kurā apvienojušās 14 pašvaldības.

Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja un Carnikavas domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa norādīja, ka pašvaldību skaits jāsamazina un administratīvi reģionālajai reformai jānotiek, tomēr esot svarīgi, lai tā notiktu izvērtējot teritoriālo, funkcionālo un pieejamības aspektu. "Ir skaidrs, ka nevar turpināt kā līdz šim – jau šobrīd atsevišķas pašvaldības, lai pilnvērtīgi pildītu savas funkcijas un nodrošinātu iedzīvotājiem pakalpojumus, kooperējas savā starpā. Veidojot reformu, jāvērtē arī tāds aspekts kā pašvaldību finansēšanas izlīdzināšanas iespējas," pauda priekšsēdētāja.

Pretēji Bojāra teiktajam, Mieriņa norāda, ka reforma varētu balstīties uz divu līmeņu pārraudzību – reģiona līmenī un pašvaldību. Vienlaikus viņa norāda, ka Rīgas plānošanas reģiona sanāksmēs ar pašvaldībām par labāko reformas variantu vēl nav diskutēts.

"Mūsuprāt, nav atbalstāma ideja apvienot Pierīgu ar Rīgu. Mūsu pašvaldības Pierīgā ir pašpietiekamas, un tās var pilnvērtīgi darboties pašas par sevi ar savu vietējo vietvaru. Piekrītu, ka var veidot ciešāku sadarbību plānošanā, piemēram, Rīgas metropoles areālā var kopīgi plānot transporta tīklu, dažādus sociālos pakalpojumus, darba un izglītības iespējas ar mērķi nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti dzīves kvalitātes uzlabošanai," sacīja Mieriņa.

Arī Ādažu novada mērs Māris Sprindžuks sacīja, ka detalizēti par teritoriālo reformu Pierīgas pašvaldības vēl nav diskutējušas, taču kopumā to atbalsta, lai reģionos veidotu spēcīgākas pašvaldības un uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti. "Vairums Pierīgas pašvaldību ir finansiāli spēcīgas un ar augošu iedzīvotāju skaitu. Tās ir donori pašvaldību izlīdzināšanas sistēmā un ievērojamu daļu no budžeta iemaksā izlīdzināšanas fondā. Apvienošana ar Rīgu šīm teritorijām, visticamāk, nozīmētu līdzekļu pārdali no Pierīgas par labu Rīgai un lēnāku attīstību, kā tas notiek šobrīd. Šādā scenārijā būtu apdraudēta skolu, bērnudārzu un piepilsētas infrastruktūras attīstība, jo līdzekļu tam nepietiek jau šobrīd," sprieda politiķis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka Pierīgas pašvaldības atbalsta dziļāku un plašāku sadarbību ar Rīgu tādās jomās kā sabiedriskā transporta infrastruktūras plānošana, velomaršrutu un "Park & Ride" sistēmas izveide, sadarbība vienota pasažieru pārvadājumu modeļa izveidē, vidusskolu tīkla plānošana, sadarbība sociālās aprūpes jomā, ūdenssaimniecības attīstība, rekreatīvo zonu attīstība ap Rīgu un tūrisms.

Savukārt Babītes novada mērs Andrejs Ence pauda, ka vispirms jāpanāk, lai tiktu izpildīti likumā noteiktie nosacījumi par pašvaldībām, jo patlaban jau 39 novadi tos neizpilda. "Neatbalstu arī apvienošanos ar Rīgu. Kā pašvaldība esam pašpietiekama un piegādājam bērnus arī Rīgas skolām. Pierīgas novadi ir pilnībā pašpietiekami, un ģeogrāfiskais izvietojums ir labvēlīgs tam, ka katrs novads var pastāvēt pats – ar savu administrāciju un ar saviem deputātiem," sacīja Ence.