Menu
 

Vecā gada bilance Pierīgā – 1 Apriņķis.lv

  • Autors:  Apkopoja Dzintris Kolāts
“Rīgas Apriņķa Avīzei” šķita, ka interesantākais darbs Carnikavas novadā šogad bija 30 metrus garais pašu noaustais baltais galdauts. “Rīgas Apriņķa Avīzei” šķita, ka interesantākais darbs Carnikavas novadā šogad bija 30 metrus garais pašu noaustais baltais galdauts. Foto - Carnikavas novada pašvaldība

Gan jau tūlīt pēc jaunā gada pašvaldībās sāksies daudz nopietnāku atskaišu, pārskatu un bilanču rakstīšanas laiks, tomēr, ritot aizejošā gada pēdējām dienām, “Rīgas Apriņķa Avīze” aicināja pašvaldības neformāli novērtēt trīs aizvadītā gada svarīgākos notikumus, akcentēt cildinātākos ļaudis un ne pārāk nopietni vērtēt, vai novada teritorijā novērota arī rūķu pārvietošanās.

Lūk, kas, sarindojot alfabēta secībā, mums no tā sanāca!

Babītes novads

Babītes novada jaunā sociālā dzīvojamā māja nekustamajā īpašumā “Mildas”. Foto – Māra Mičule.

Lai arī Sīpolu svētki ir interesanta un oriģināla tradīcija, Babītes novads kā svarīgāko iezīmēja sociālās mājas atklāšanu.

Lielākais 2018. gada notikums ir Babītes novada pašvaldības sociālās dzīvojamās mājas atklāšana Babītes ciemā. 29. augustā noslēdzās vairākus gadus lolota iecere – pārbūvēta kādreizējā automātisko telekomunikāciju centrāle, tādējādi atklājot jaunu objektu – nekustamo īpašumu “Mildas”, kur izveidota daudzdzīvokļu māja sociālām vajadzībām. Tā veiksmīgi uzsākusi savu jauno dzīvi un sniedz mājvietu sociāli mazaizsargātajiem novada iedzīvotājiem, tostarp bāreņiem un daudzbērnu ģimenēm, kam ir piešķirts maznodrošinātas ģimenes statuss.

2018.gadā Salas pagastā ieviesta jauna tradīcija – Sīpolu svētki. Sīpolam Babītes novada Salas pagastā atvēlēta īpaša vēstures lappuse. Vairāk par šī stāsta aizsākumiem aicinām uzzināt, apmeklējot Kultūrizglītības centra filiāli “Vietvalži”. Pirmajos Salas pagasta Sīpolu svētkos varēja baudīt ne tikai mākslu un apmeklēt tirdziņu, bet piedzīvot arī kaut ko pavisam neierastu – piedalīties Sīpolu kapāšanas čempionātā! Kā tas notika, var vērot arī video, kas pieejams tīmekļa vietnē www.babite.lv.

Tā kā 2018. gads aizritēja Latvijas simtgades zīmē, Babītes novadā šogad pirmo reizi īstenots velobrauciens, kas veda pa Babītes novada teritorijas ārējās kontūras ceļiem. 29. septembrī veiktā brauciena garums bija aptuveni 60 kilometru, un tajā piedalījās 30 dalībnieku. Entuziasti secināja, ka velobrauciens pa Babītes novada lauku ceļiem bijis ne vien sportiski aizraujošs, bet arī skaists un izzinošs – gluži kā pats novads.

(Ilze Aizsila, Babītes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste)

Baldones novads

Jaunā Baldones vidusskolas stadiona atklāšana. Foto – Baldones novada pašvaldība.

Baldones novadam šogad nav klājies viegli, tādēļ vēl jo lielāks prieks par paveikto un tik daudzajiem novada rūķiem. Vispirms – nozīmīgākie šā gada notikumi.

Starptautiskajiem vieglatlētikas standartiem atbilstoša Baldones vidusskolas stadiona atklāšana.

Dienas centra izveide. Centrs paredzēts novada senioru, personu ar īpašām vajadzībām, sociāli maznodrošinātu un mazaizsargātu personu, bezdarbnieku un pieaugušu personu ar funkcionāliem traucējumiem iesaistīšanai novada sabiedriskajā dzīvē.

Riekstukalna skatu torņa atklāšana. No tā iespējams saskatīt Rīgas augstākās celtnes un torņus.

Latvijas simtgades svinībās, kas norisinājās 17. novembrī, tika godināts Baldones novada Goda pilsonis Rihards Snikus. Rihards šim apbalvojumam tika izvirzīts par augstajiem sasniegumiem paralimpiskās iejādes sportā, par neatlaidību un centību, par Latvijas un Baldones vārda nešanu pasaulē, kā arī par sava novada patriotismu.

Baldones novadā dzīvo daudz rūķu. Tiem nav noteiktas pulcēšanās vietas, tie atrodas tur, kur visvairāk nepieciešami, bet to jau zina tikai paši rūķi. Tie nemanot un klusi paveic kādu labu darbiņu novada un visas sabiedrības labā. Tie sakopj kādu novada stūrīti, sniedz atbalstu sociālā centra iemītniekiem vai vienkārši pasaka kādu labu vārdu līdzcilvēkiem. Patiesībā visu šo rūķu darbi nav nedz parādāmi, nedz uzskaitāmi, bet mēs zinām – rūķi mums ir!

(Elīna Ose, Baldones novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste)

Carnikavas novads

Carnikavas promenādes atklāšana. Foto – Carnikavas novada pašvaldība

“Rīgas Apriņķa Avīzei” šķita, ka interesantākais darbs Carnikavas novadā šogad bija 30 metrus garais pašu noaustais baltais galdauts. Tomēr carnikavieši par svarīgāko atzinuši promenādes takas atklāšanu. Lai noskaidrotu, kā tur īsti ir, jums jāaizbrauc pašiem.

Carnikavas promenādes atklāšana 1. decembrī. Tā ir garākā cietā seguma promenāde Latvijā, kas stiepjas 1,8 kilometru garumā cauri dabas parkam “Piejūra” līdz pašai jūrai, un ir izbūvēta, lai būtu ērta lietošanai visiem – arī māmiņām ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem riteņkrēslā.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas zīmes – stēlas – atklāšana 11. novembrī Svētku laukumā, kurā šoruden noslēdzās labiekārtošanas darbi. Stēlā iemūžināti trīs Carnikavas novadā dzimušo, dzīvojušo un Carnikavas kapos apglabāto Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru – Jēkaba Aleksandra Dzeņa, Miķeļa Voldemāra Pētersona un Pētera Fridriha Zandberga – vārdi.

Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienā 4. maijā Carnikavas Svētku laukumā ar greznu goda soli galdā tika klāts novadnieku un viesu austais 30 metrus garais Baltais galdauts, kura aušanā piedalījās 301 dalībnieks. Jaunākās audējas bija trīs gadus vecas, bet pieredzes bagātākā audēja bija 104 gadus veca.

Gada cilvēks Carnikavas novadā ir rakstnieks Uldis Siliņš. 11. novembrī Lāčplēša dienas pasākuma ietvaros tika prezentēts viņa grāmatas “Mēs esam carnikavieši” trešais izdevums un tikšanās ar autoru. U. Siliņš ir žurnālists, publicists, rēviju un lugu autors. Savulaik saņēmis Krišjāņa Barona prēmiju par nopelniem teātra mākslā un Spodra Klauverta piemiņas fonda balvu. 2007. gadā U. Siliņš iecelts Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka kārtā. Šogad valsts simtgadei veltītajā pasākumā 16. novembrī viņš saņēma arī Carnikavas novada pašvaldības Atzinības rakstu par novada kultūrvēstures atspoguļojumu grāmatā “Mēs esam carnikavieši”.

(Agnese Ģērmane, Carnikavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja)

Garkalnes novads

Top jaunais Berģu pamatskolas korpuss. Foto – publicitātes.

Garkalnes novadā starp daudziem paveiktiem darbiem visvairāk uzteic Berģu pamatskolas celtniecību. 28.septembrī Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola nosvinēja spāru svētkus, kuros piedalījās celtnieki, skolas padomes un administrācijas pārstāvji un Garkalnes novada domes un “Ostas celtnieks” vadība. Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas ēkas būvniecības darbi tika uzsākti 2017. gada augustā, un tos plānots pabeigt līdz 2019. gada sākumam.

Būvuzņēmums “Ostas celtnieks” realizē skolas piebūves celtniecību, ar jaunbūves palīdzību paplašinot esošās skolas telpas un līdz ar to nākotnē uzlabojot mācību procesa norisi.

Būvniecības darbi tika uzsākti 2017. gada augustā, un tos plānots pabeigt līdz 2019. gada sākumam, palielinot skolas telpu kopējo platību no nepilniem 2000 kvadrātmetriem līdz vairāk nekā 7000 kvadrātmetriem. Projekta laikā tiks uzbūvētas sākumskolas klašu telpas, daļa no skolas administratīvajām telpām, sporta zāle, kā arī skolas ēdnīca. Tad izglītību mūzikas un mākslas pamatskolā varēs iegūt līdz pat 500 audzēkņu.

Atbildot uz “Rīgas Apriņķa Avīzes” jautājumu, vai Garkalnes novadā dzīvo rūķi un ja jā, tad kur un kādi tie varētu izskatīties...

Garkalnes novadā tāpat kā citur, protams, ka dzīvo rūķi, jāmāk tikai tos saskatīt, saprast un cienīt tāpat kā citas radības Zemes virsū. Ja satiec rūķi, ļoti nepieklājīgi ir tiem vaicāt: “Vai esi rūķis?” Ar rūķiem nekad neko nevar zināt, tie mēdz būt labdabīgi un reizēm ne tik ļoti. Tāpēc, ja satiec rūķi, uzsmaidi viņam!

(Mārcis Bauze-Krastiņš, Garkalnes novada domes Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs)

Jūrmala

Dzintaru Mežaparks naktī. Foto – publicitātes.

Arī Jūrmalā šogad celta skola, cildināti novadnieki un atrasta pilsētas rūķu pulcēšanās vieta – Dzintaru Mežaparks (protams, naktīs).

Nozīmīgākais notikums Jūrmalā 2018. gadā – atklātas jaunuzceltās Jūrmalas Mūzikas vidusskolas un Jūrmalas Centrālās bibliotēkas ēkas, kas kopā ar 2015. gadā uzcelto līdzās esošo Jūrmalas Mākslas skolu veido Dubultu Kultūras kvartālu (Strēlnieku prospekts 30). Jauna mūzikas skola ar modernām koncertzālēm, kā arī mūsdienīga bibliotēka bija ilgi lolota iecere un vajadzība. Dubultu Kultūras kvartāls jau ir kļuvis par vietu, kur jūrmalniekiem pulcēties radošos pasākumos, vieniem rīkot un citiem baudīt koncertus, rīkot izstādes, rosināt un realizēt jaunas idejas.

Jūrmalnieki lepojas, ka Jūrmalā joprojām ir vairāk Zilo karogu nekā Lietuvā un Igaunijā kopā. Šogad Jūrmalai par vienu Zilo karogu vairāk – pirmo reizi tas piešķirts Kauguru peldvietai. Zilais karogs plīvo astoņās vietās Jūrmalā – Kauguru, Jaunķemeru, Mellužu, Dubultu, Majoru, Dzintaru un Bulduru peldvietā, kā arī Jūrmalas jahtu ostā. Zilā karoga sertifikāts nozīmē to, ka šīs peldvietas atbilst 33 kritērijiem ūdens kvalitātes, vides pārvaldības, vides informācijas un izglītības, kā arī labiekārtojuma un servisa jomā.

Jūrmalas Mākslas skolas pedagogu un audzēkņu, jūrmalnieku un pilsētas viesu darinātā dāvana Latvijai – izstāde “Mūsu 100 tautumeitas Latvijas simtgadei” ar tautumeitu skulptūriņām, kas veidotas no māla, ataino latviešu tautas tērpus un veido izpratni par latviešu kultūru un mantojumu.

Izstāde bija skatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un Jūrmalā pie Dzintaru koncertzāles. Šobrīd tā ir apskatāma Jūrmalas Mākslas skolas izstāžu zālē.

Jūrmalas Goda zīmes laureāts – pasaulslavenais operdziedātājs Aleksandrs Antoņenko – ir arī SIA “Dzintaru koncertzāle” organizētā Jūrmalas festivāla goda mākslinieks. Aleksandrs Antoņenko ir viens no šobrīd pasaulē augstu novērtētiem tenoriem, starptautiski zināmākais dramatiskais tenors no Latvijas, pieprasīts pasaules prestižākajos opernamos un koncertzālēs. Jūrmalas Goda zīmi šogad saņēma pašvaldības SIA “Kauguru Veselības centrs” valdes priekšsēdētājs Gundars Prolis – ārsts un saimnieks ar vīziju – celt un pilnveidot veselības iestādi un rūpēties par cilvēkiem.

Jūrmalā pilnīgi noteikti dzīvo rūķi, un mēs pat zinām kur! Aicinām atbraukt uz Jūrmalu, lai krēslas stundās izstaigātu Dzintaru mežaparku, kas gada tumšajā laikā pārvēršas Gaismas parkā. Tā ir Jūrmalas rūķa mājvieta, kur līdzās rūķim mitinās arī citi pasaku tēli un izgaismoti meža dzīvnieki.

(Zane Leite, Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja)


Turpinājums sekos.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.