Logo
Drukāt šo lapu

Vecā gada bilance Pierīgā – 2 Apriņķis.lv

14.septembrī tika atklāts kultūras centrs "Siguldas devons". Ēka nosaukta par godu periodam, kas Gaujas smilšakmens slāņos ierakstījis maģisku kodu no laika, kad Siguldas apkaimi klāja ūdeņi. 14.septembrī tika atklāts kultūras centrs "Siguldas devons". Ēka nosaukta par godu periodam, kas Gaujas smilšakmens slāņos ierakstījis maģisku kodu no laika, kad Siguldas apkaimi klāja ūdeņi. Foto - Siguldas novada pašvaldība

Gan jau tūlīt pēc jaunā gada pašvaldībās sāksies daudz nopietnāku atskaišu, pārskatu un bilanču rakstīšanas laiks, tomēr, ritot aizejošā gada pēdējām dienām, “Rīgas Apriņķa Avīze” aicināja pašvaldības neformāli novērtēt trīs aizvadītā gada svarīgākos notikumus, akcentēt cildinātākos ļaudis un ne pārāk nopietni vērtēt, vai novada teritorijā novērota arī rūķu pārvietošanās.

Ķekavas novads

Jaunais rotaļu laukums Valdlaučos. Foto – Ķekavas novada pašvaldība

Ķekavieši lepojas ar to, ka iedzīvotāju skaits novadā turpina pieaugt, un tas nepārtraukti turpinājās pat Dziesmu svētku laikā.

Ķekavas novads aug, topot vēl kuplāks. Ar pozitīvu dinamiku turpinās palielināties iedzīvotāju skaits, un tieši Ķekavas novadā 2018. gadā bija vislielākais jaundzimušo skaits. Šo lielisko ziņu apliecināja iegūtais novērtējums konkursā “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība”. Rūpējoties par jaunajām ģimenēm, novadā pilnveidoti esošie un izveidoti jauni rotaļu laukumi, kā arī aktīvi strādāts pie novada skolu modernizēšanas un jaunas būvniecības. Visā Latvijā Ķekavas vārds izskanēja saistībā ar Dziesmu svētkiem, kuru laikā Ķekavas kora “Mozaīka” dalībniece laida pasaulē dēliņu Sigvardu.

2018.gadā apbalvojums “Ķekavas novada Goda pilsonis” piešķirts diviem novadniekiem – Ķekavas pagasta kultūras centra direktorei Vēsmai Ozoliņai un vīru kora “Ķekava” mākslinieciskajam vadītājam Arvīdam Platperam.

Ķekavas novads ir darbīgs, tāpēc šeit ik uz stūra rosās darbarūķi. Tiem netīk slava, un tie labprāt negozējās TV kameru priekšā. Tie vien nosaka: “Lai par mums runā darbi! Lai pasaule, mūsu zeme, mūsu novads aug un kļūst labāks!”

(Vineta Vītoliņa, Ķekavas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību vadītāja)

Olaines novads

Pirmā pasaules kara vēstures izziņas maršruta atklāšana Olainē 17.augustā. Publicitātes foto

Olaines novadā 2018. gads ir bijis darbiem un notikumiem bagāts. Bet visu starpā gribētos izcelt trīs jaunus objektus – Līdumu karjers, Jaunolaines sporta nams un Pirmā pasaules kara vēstures izziņas maršruts.

Līdumu karjera peldvieta pārtapusi par jaunu atpūtas vietu. Ikviens var pavadīt savu brīvo laiku atbilstoši savām interesēm – vai tā būtu nesteidzīga pastaiga pa dabas taku vai pontonu laipām, vai peldēšanās (kā arī šļūkšana no kalniņa ūdenī) un sauļošanās, t.sk., guļot uz jaunajiem sauļošanās krēsliem, vai piknikošana jaunizveidotajās piknika vietās, izmantojot uzstādītus grilus, vai spēlējot volejbolu, futbolu un basketbolu, vai aktīva atpūta ar ģimeni rotaļu laukumā, vai makšķerēšana, vai citas aktivitātes uz ūdens, kā tas, piem., ir bijis septembra pēdējā svētdienā, kad pasākuma apmeklētājiem bija iespēja gan izmēģināt supošanu (SUP airēšanu) un SUP fitnesu, gan mērīties spēkiem SUP sacensībās sporta un tautas klasē.

Ar Jaunolaines sporta nama atvēršanu Olaines sākumskolas audzēkņiem Jaunolainē tiek nodrošināti atbilstoši apstākļi sporta nodarbībās (jo ēkas ir savienotas). Tas ļāvis arī dažādot sporta pulciņu, sekciju un nodarbību piedāvājumu un uzlabot esošā piedāvājuma pieejamību gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Pirmā pasaules kara vēstures izziņas maršruts atrodas teritorijā, kuras apkārtnē Pirmā pasaules kara laikā atradusies krievu armijas aizsardzības līnija. Šajā objektā, kas ir vienīgais pilsētvidē, var apskatīt jaunuzcelto autentisko blindāžu (krievu armijas aizsardzības būvi), kura izbūvēta tās oriģinālajā atrašanās vietā, šaujamtorņa fragmentu, piemiņas vietu Brīvības cīņu un Pirmā pasaules kara varoņiem. Šī ir iespēja uzzināt interesantus faktus par šo laika posmu un tā notikumiem. Olaines Vēstures un mākslas muzeja speciālisti piedāvā (pēc iepriekšējā pieraksta) bezmaksas ekskursiju.

Nevar nepieminēt arī novadam būtiskus notikumus: viena gada laikā. Olaines novada pašvaldība ir saņēmusi trīs apbalvojumus: galveno titulu “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2018”, 2.vietu 89 novadu grupā kā investīcijām draudzīgākā pašvaldība un Ikšķiles un Olaines novadu apvienība ir “Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2019”. Pašvaldība izsaka pateicību visiem iesaistītiem darbiniekiem un sadarbības partneriem, kā arī novada iedzīvotājiem, jo šī ir mūsu kopējā uzvara.

(Nataļja Tropkina, Olaines novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste)

Ropažu novads

Dabas taka Lielajos Kangaros. Foto – Normunds Reinicāns

Simpātiski, ka ropažnieki pie aizejošā gada lielākajiem darbiem nebaidās pieskaitīt arī vēl nepabeigto, proti, cīniņu par autoceļa P4 remonta uzsākšanu. “Rīgas Apriņķa Avīze” palīdzēs sekot līdzi notikumiem arī šogad.

Šā gada laikā Ropažu novada pašvaldība realizējusi projektu “Tūrisma, dabas izziņas un veselības infrastruktūras izveide dabas liegumā “Lielie Kangari”“. Tā ietvaros izbūvēts 33 metrus augsts skatu tornis, kura virsotnē atrodas skatu platforma, no kuras paveras skats uz Kangaru ezeru un Lielkangaru purvu. Dabas liegumā izbūvēta nepilnus divus kilometrus gara pastaigu taka ar tiltiņiem un skatu platformu pie ezera. Apmeklētāju informēšanai un izglītošanai visas takas garumā izvietoti informatīvie stendi ar fotogrāfijām, kas vienā stāstā apvieno teikas un nostāstus par notikumiem, vietām, tēliem un parādībām Lielajos Kangaros, Ķoderu pilskalnu izpēti un vēsturi, kā arī vēsta par īpaši aizsargājamiem biotopiem, retiem un aizsargājamiem augiem, dabas liegumu un lielāko osu grēdu Latvijā, ezeru, Kangaru ceļu, dzīvniekiem, putniem un bezmugurkaulniekiem.

Visa šī gada laikā sarunās ar valsts amatpersonām un dažādām institūcijām un organizācijām ropažnieki turpinājuši aktualizēt jautājumu par valsts reģionālā autoceļa P4 rekonstrukcijas nepieciešamību. Solīts jau šogad izsludināt iepirkumu uz projektēšanas darbu veikšanu. Gada sākumā valsts augstākajām amatpersonām un atbildīgajām institūcijām tika iesniegti 4000 iedzīvotāju paraksti ar prasību nekavējoties rekonstruēt valsts reģionālo autoceļu P4.

Ropažnieki lepojas, ka šajā gadā Ropažu novadā notikuši daudzi skaisti un lieli, arī Latvijas mēroga, pasākumi, piemēram, trīs dienu garumā Ropažu novadā šogad notika “ZZ Čempionāta” finālsacensības, piedzīvojumu festivāls “Playground”, starptautiskais Blūza festivāls, arī krāšņa Līgo svētku svinēšana.

Ropažu novadā par šā gada novadniekiem atzīti Ropažu novada pašdarbības kolektīvi par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un Ropažu novada vārda nešanu XXVI Vispārējos latviešu dziesmu un XVI Deju svētkos. Par gada novadniekiem tika nominēti arī Ropažu vidusskolas absolvents Miks Bleija par Ropažu novada vārda popularizēšanu pasaulē un Ropažu Uzņēmēju biedrības vadītāja, uzņēmēja Nellija Štolcermane par uzņēmējdarbības vides attīstību Ropažu novadā.

Ja Ropažu novadā dzīvo rūķi, tad tie pavisam noteikti dzīvo dabas liegumā “Lielie Kangari”. Viņi netraucēti rosās pa purvu un tam tuvumā esošajiem tumšajiem mežiem. Tā ka – ja gribat redzēt rūķus, jums jādodas uz Lielajiem Kangariem Ropažu novadā un varbūt jums laimēsies kādu no tiem ieraudzīt!

(Inga Koleča, Ropažu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja)

Salaspils novads

Atjaunotā Lauku iela Salaspilī. Foto – Guntars Auders

Tiesas lēmums, protams, ir nopietna lieta, taču Salaspils novadā “Rīgas Apriņķa Avīzei” visinteresantākais tomēr šķita nerātnais “Kartupeļpalmas” festivāls, par kuru nākamgad apsolām pastāstīt ko vairāk. Bez tam tieši Salaspils novadā, izrādās, ir visvairāk ko teikt par rūķu lietām.

Satversmes tiesa lemj, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadības rīkojums atcelt Salaspils novada domes lēmumu par pastāvīgo komiteju izveidi ir pretrunā “Likumam par pašvaldībām”. Salaspils domē tiek atjaunots komiteju darbs.

Šogad ir nodotas ekspluatācijā divas nozīmīgas satiksmes artērijas. Lauku iela ir kļuvusi teju par pilsētas galveno ielu, jo tagad ceļš uz skolām, veselības centru un nākotnē arī uz jauno bērnudārzu salaspiliešiem ir daudz ērtāks, vieglāks un skaistāks. Arī pa Meža ielu šobrīd droši var pārvietoties gan braucēji, gan gājēji.

Puķu draugu saiets ar nerātno festivālu “Kartupeļpalma” noslēgumā noteikti ir vērtējams kā visefektīvākais novada publicitātes pasākums, jo Salaspili vienā diennaktī apmeklēja aptuveni divarpus tūkstošu viesu no visas Latvijas, aizvedot mājās milzīgi daudz lielisku iespaidu, prieka un pozitīvu emociju.

Rūķu blīvums Salaspils novadā noteikti varētu būt viens no lielākajiem Latvijā. Salaspils pagastā savulaik bija “Rūķu” ferma, tagad ir savrupmāju puduris, ko vēsturiski sauc par Rūķiem, ir mazdārziņu kolonija “Rūķīši”, kas skaidri norāda, ka Salaspils novadā rūķiem ir jābūt, un tā tas arī ir.

Vai jātīra ceļi, jāpļauj zāle, jāvāc lapas, jāstāda puķes vai jāpalīdz daudz citu lietu padarīt – rūķi ir klāt un strādā. Kā jau tam jābūt, rūķi dzīvo mežā – Komunālais dienests atrodas pašā Salaspils nomalē meža vidū. Pateicoties rūķiem, Salaspils novads ir kļuvis ļoti sakopts un ziedošs. Atbrauciet un pārliecinieties paši!

Šobrīd par rūķi varētu saukt ikvienu salaspilieti, kurš atsaucas labdarības akcijai un paša sagatavotu Ziemassvētku dāvaniņu ar novēlējumu nogādā uz Sociālā centra lielo dāvanu kasti. Šīs veltes svētkos iepriecinās tos novadniekus, kam visvairāk vajadzīga fiziska vai materiāla palīdzība vai vienkārši uzmundrinošs vārds.

(Lolita Balcerbule, Salaspils novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja)

Saulkrastu novads

Zvejniekciema vidusskolas 9. klases skolnieks Emīls Kiseļevskis (centrā) ar klasesbiedriem. Foto – Saulkrastu novada domes arhīvs

Arī saulkrastieši savā gada atskaitē lielāko uzsvaru likuši uz jaunajiem, precīzāk – uz vienu, bet visā Latvijā zināmo jauno. Atliek novēlēt, lai Emīlam turpat novadā rastos arvien vairāk konkurentu.

Šis gads Saulkrastu novadā sākās ar lielisku ziņu – Zvejniekciema vidusskolā mācās gudrākais 9. klases jaunietis Latvijā. Latvijas Televīzijas organizētajā erudīcijas spēlē “Gudrs, vēl gudrāks” piedalījās Zvejniekciema vidusskolas 9. klases skolnieks Emīls Kiseļevskis, kurš izcīnīja 1. vietu valstī. Par uzvaru Emīls saka: “Finālā uzvarēju, jo daudzus faktus zināju, taču nonācu pie atziņas, cik daudz tomēr vēl nezinu. Esmu apmierināts ar paveikto un gandarīts, ka Zvejniekciema vidusskolas vārds vairākas reizes lepni izskanēja televīzijā. Mani sasniegumi nebūtu iespējami arī bez manu skolotāju, klasesbiedru un ģimenes atbalsta.”

Savukārt pavasara sākumā Saulkrastos divu dienu garumā norisinājās arhitektu plenērs, kura mērķis bija radīt priekšlikumus Saulkrastu publiskās ārtelpas attīstībai, iesaistot Latvijā populārus arhitektus, transporta un pilsētu infrastruktūras plānotājus, kā arī citus speciālistus. Plenērā piedalījās 27 dažādu nozaru speciālisti, noslēgumā prezentējot vīziju gan par vienotu novada attīstības modeli, gan sniedzot priekšlikumus noteiktu novada vietu attīstībai.

Rudens izskaņā mediji ziņoja, ka nobrukusi Saulkrastu Baltā kāpa. Uztraukumam nav pamata – nobrukusi ir neliela daļa kāpas ziemeļu pusē, līdzi paņemot dēļu laipu. Kāpas erozija nav nekas neparasts, tā ir noticis arī iepriekš – vēji un jūra dara savu. Šoreiz tas izskanēja ļoti plaši, jo mūsdienās ikviens var būt ziņas radītājs – viens ieraksts feisbukā rada nacionāla mēroga ziņu –, kārtējo reizi apliecinot, ka sociālajiem tīkliem ir liels spēks!

Šā gada cilvēki – Saulkrastu jauktais koris “Anima” ar māksliniecisko vadītāju un diriģenti Lauru Leontjevu, kas 18. novembrī prezentēja unikālu lībiešu mūzikas albumu “Jūrd/Saknes/Roots”. Radošā kolektīva un kora veikums ir pieteikts mūzikas ierakstu gada balvai “Zelta mikrofons 2019” kategorijā “Akadēmiskās mūzikas albums”.

(Marika Grasmane, Saulkrastu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste)

Siguldas novads

Šajā gadā atklāts atjaunotais kultūras centrs “Siguldas devons”. Foto – Siguldas novada pašvaldība

Siguldas novadā 2018. gada notikumu trijnieku nav iespējams izvirzīt. Mums ir stabils sešinieks, jo Sigulda kļuvusi par mīlētāko pilsētu visā Latvijā un nominēta kā viena no divām kandidātēm partnerībā ar Stokholmu organizēt 2026. gada olimpiskās spēles. Šajā gadā atklāts atjaunotais kultūras centrs “Siguldas devons” un Siguldas pils kompleksa ēkas, turpinās Siguldas Jaunās pils restaurācija. Kopā ar Latviju simtgadi nosvinēja arī Siguldas Valsts ģimnāzija, kurai uzsākta jauna korpusa būvniecība.

Šajā gadā projekta “Latvijas karogs” ietvaros virs bobsleja un kamaniņu trases “Sigulda” 16 metrus augstā mastā pacelts monumentāls Latvijas karogs – augstākais virs ēkas paceltais karogs, kurš tapis par Siguldas novada iedzīvotāju un uzņēmēju saziedotiem līdzekļiem.

Siguldas novadā dzīvo rūķi, un mēs esam droši par to! Kurš gan cits Siguldā rudeņos krāso sārtākās un oranžākās lapas, kurš atnes dziļāko sniegu, lai slēpot varētu agrāk nekā citur? Kurš organizē visskanīgākos augsta līmeņa koncertus vai iesmaržina ikkatru Gaujas senlejas ievziedu koku? Protams, ka aizraujošie, radošie un brīnumu nesošie rūķi! Viņiem ir oranžas mices un jaciņām uz muguras izšūts S!. Neticat? Atbrauciet jebkurā gadalaikā un satiksit viņus!

(Sindija Brikmane, Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja)

Visas tiesības aizsragātas © apriņķis.lv 2018