Logo
Drukāt šo lapu

Saulkrastu kokteilis. Nav katastrofas, nav attīstības Apriņķis.lv

Saulkrastu kokteilis. Nav katastrofas, nav attīstības Foto - arhīvs, LETA

Cerams, lieliskā Saulkrastu vasaras sporta un izklaides notikuma rīkotāji piedos, ka virsrakstā likts šā pasākuma nosaukums. Taču grūti atrast efektīgāku apzīmējumu aizvadītā gada nogalē notikušajai Saulkrastu novada varas maiņai, tās iemesliem, fonam, argumentiem. Varētu saukt par Saulkrastu rasolu, tomēr kokteilis, kā zināms, parasti reibina, un patiešām – pēc iedziļināšanās argumentos par un pret, galva ātri vien sāk griezties.

Vadībai pietrūkst ambīciju. Tagad būšot

Liekot kopā pēdējo vecā gada numuru, “Rīgas Apriņķa Avīze” saņēma ziņu, ka tūlīt, tūlīt Saulkrastos balsos par novada domes priekšsēdētāja Ervīna Grāvīša atbrīvošanu no amata. Iemesli diezgan miglaini: pašvaldība netiekot pārvaldīta pietiekami profesionāli, netiekot novērtēts un izmantots novada izaugsmes potenciāls, novada vadībai pietrūkstot enerģijas un pozitīvu ambīciju spert izlēmīgus un drosmīgus soļus ikvienā jautājumā...

Ar ilggadējo pašvaldības vadītāju Ervīnu Grāvīti “Rīgas Apriņķa Avīzei” diemžēl neizdevās sazināties. Cilvēcīgi var saprast, tomēr arī tas kaut ko liecina par atklātības izpratni.

Vismaz labi, ka nav jāraksta par korupcijas skandāliem kā galvaspilsētā. Arī nu jau jaunais domes vadītājs Normunds Līcis piekrīt, ka nav katastrofas, drīzāk var runāt par neveiksmīgiem projektiem, par to, ka neredz attīstību, ka īsti nav, ar ko domē parunāties... Tā arī būšot viena no lietām, kas jāsakārto, – būt atvērtākiem sabiedrībai.

Aicināts iezīmēt arī kādu labu iepriekšējā vadītāja īpašību, Līcis nevilcinoties nosauc diplomāta spējas. Tās gan nu jau ekspriekšsēdētājs vairāk esot izmantojis, lai apietu, nevis risinātu sarežģītus jautājumus. Līcis nenoliedz gan domubiedru, gan oponentu teikto, ka ir ambiciozs cilvēks, tostarp – ar motivāciju vadīt domes darbu. Arī pats jau pielietojis zināmu diplomātiju, jo amatā (vismaz pagaidām) paliek iepriekšējais priekšsēdētāja vietnieks Bruno Veide, kurš nebija “dumpinieku rindās” un balsojumā par Grāvīša atbrīvošanu atturējās.

Līcis vērtē, ka Veide aktīvi dara iesāktos darbus un viņš kā priekšsēdētājs nedalot cilvēkus pēc politiskās piederības. Norimstot pirmajām kaislībām, esot sākušās “ražīgas diskusijas”, un viņš daudzos saskatījis vēlmi darboties...

Pats Bruno Veide uzrunāts par notikušo teic, ka tas viņam bijis pārsteigums. Noliedz, ka iepriekšējā domes koalīcija maz darījusi, gluži otrādi – vismaz viņš strādājis maksimālā režīmā. Par iespēju saglabāt amatu vēl runāts neesot, bet, ja piedāvātu, tad piekristu.

Jaunajam Saulkrastu novada mēram Normundam Līcim būtu jāieklausās ne tikai oponentu, bet arī domubiedru kritikā. Citādi pēc neilga laika mums nāksies rakstīt par kārtējo varas maiņu Saulkrastos.

Pārsteigtie un zinātāji

Pārsteigums par notikušo esot arī no “Vienotības” saraksta ievēlētajai Selgai Osītei. Raksta autoram savukārt pārsteigums par pārsteigumu, jo arī viņa taču parakstījusi vēstuli. Jā, Grāvītis esot visu sevi atdevis un nu piekusis, pilsētā nekas nenotiekot (labs jau raksta ievadā pieminētā kokteiļa elements, jo Veides kungs, kā lasījāt, apgalvo pilnīgi pretējo!).

Osītes kundze savu balsojumu komentē šādi: savai partijai viņa uzticas, un, ja “viņi” (hmm, vai nebija jāsaka “mēs”?) tā domā, tad uzskata par pareizu balsot tā, kā “viņi” domā. Jaunais priekšsēdētājs? Ambiciozs cilvēks. Varēts just, ka pats grib kļūt par domes vadītāju... Būtu labi, ja būtu labāks, ne tikai citādāks, bet to rādīšot laiks.

Uzrunātos Saulkrastu vietvaras deputātus var iedalīt divās daļās – tie, kam notikušais bija pārsteigums, un tie, kuri jau to paredzēja. Starp “paredzētājiem” ir arī Aiva Aparjode. Jautājums gaisā esot virmojis gada garumā, un rezultāts ir likumsakarīgs. Vairākas lietas ilgstoši neesot varējuši atrisināt, piemēram, kultūras un sporta aģentūras darba noregulēšanu. Tāpat novadā vēl arvien neesot peldbaseina, rodas jautājumi par estrādes jaunā jumta izmaksām.

Te gan jāpiebilst, ka pati A. Aparjode bijusi domes koalīcijā, un, tikai mainot viedokli un pieslienoties opozīcijai, bija iespējams veikt varas maiņu Saulkrastu novadā. Vaicāta par šādu pārliecības maiņu, A. Aparjode teic, ka cilvēks (cik noprotams, viņa pati) dzīvē var kļūdīties, bet nu esot iespēja savu kļūdaino izvēli labot. Pret Grāvīša kungu viņai nekā personīga neesot... Starp citu, viņa nesteidz saukt urravas arī par jauno domes vadītāju. Bet tas, kā bijis līdz šim, esot strupceļš.

Par godīgām pārmaiņām

Mārtiņš Kišuro ir starp tiem, kam notikušais bija pārsteigums. Normundu Līci viņš pazīstot krietnu laiku. Kamēr bijis vietnieks, esot bijusi spēcīga komanda, taču šajā sasaukumā esot nostājies opozīcijā, līdz ar ko saskanīgā strādāšana nedaudz pajukusi. M. Kišuro nepiekrīt, ka lietas neiet uz priekšu. Jā, iespējams, varēja ātrāk un enerģiskāk, piebilstot, ka nereti bijuši gadījumi, kad jautājumus nevarēja virzīt, jo opozīcija vienkārši neesot nākusi uz sēdēm (to piemin vēl vairāki aptaujātie).

Nomainīto koalīciju pārstāvošā Guna Lāčauniece sazvanīta teic, ka esot par pārmaiņām... bet godīgām pārmaiņām. Vaicāta, kas tad bijis negodīgs, atzīst, ka negodīgs bijis veids, kādā situācija risināta. Viņa neko nevarot pārmest Grāvīša kungam. Izpalīdzīgs, godīgs, demokrātisks. Normunds Līcis? Labāk neizteikšoties...

Lāčaunieces kundze sūrojas, ka nemaz tik viegli neesot ko uzsākt, jo daudzi labās vietās esoši īpašumi privatizēti, bet netiek kopti un attīstīti, jo īpašniekiem neesot naudas. Lielie investori? Nenākot. Esot aicināti, bet nenākot.

“Rīgas Apriņķa Avīze” uzrunāja arī divus uzņēmējus, kuri dzīvo Saulkrastos, bet nav tieši atkarīgi, piemēram, no domes iepirkumiem. Interesanti, ka abi akcentē vienu problēmu, kura, iespējams, novedusi pie varas maiņas Saulkrastos – vismaz netieši.

Varas maiņu Saulkrastos var salīdzināt ar nesen notikušo Saulkrastu Baltās kāpas nobrukumu. Lielākajai sabiedrības daļai tas bija pārsteigums, dabiskus attīstības procesus grūti nobremzēt, nekāda katastrofa nav notikusi... Ak, jā, un vēl – Baltā kāpa atrodas jūras malā, tāpat kā viens cits gan Saulkrastu novada bijušo, gan esošo vadību ļoti interesējošs objekts – Skultes osta.

Bremzējas lielās lietas

Pirmais uzņēmējs darbojas īpašumu pārraudzības un riska vadības jomā. Teic, ka nekādu lielu skandālu Saulkrastos nav bijis, vietvara rūpējas par pensionāriem, kopj dabu un vidi. Kas nav paveikts? Piemēram, cilvēkiem, kuri vēlas apmeklēt baseinu un spēj par to maksāt, jābrauc uz Rīgu vai Krimuldu. Netiekot attīstītas lielās lietas, un diemžēl Grāvīša kungs šo attīstību, viņaprāt, bremzējis.

Uzņēmējs gan kritiski izsakās arī par jauno priekšsēdētāju. Līcis esot intrigants, “lentīšu griezējs” pasākumos... nu, tāds “zīmulis” (tāds, kam patīk “zīmēties”). Šaubās, ka situācija Saulkrastos kļūs labāka, bet – “dzīvosim, redzēsim”.

Otrajam uzrunātajam Saulkrastos pieder vairāki viņa sakopti nekustamie īpašumi. Viņa teiktajā jūtams aizvainojums pret nu jau bijušo novada vadību par nespēju vai nevēlēšanos risināt nekustamā īpašuma nodokļa jautājumus. Normundu Līci nevērtē, jo viņu gandrīz nepazīstot, taču uzskata, ka pašvaldībā ir pienācis laiks dot iespēju sevi pierādīt citiem. Neesot gan tā, ka šobrīd viss ir slikti, taču, kas zīmīgi, Saulkrasti esot sakopti mazās vienībās. Vadība negribot vai neprotot attīstīt lielās lietas.

Šis refrēns “Rīgas Apriņķa Avīzes” uzrunāto saulkrastiešu teiktajā ieskanējās bieži – gan citādiem vārdiem, gan no atšķirīgi domājošo mutes. Tāda kā lokāla stagnācija. Sakopts celiņš un katlumāja, protams, ir labi, taču šodiena paģēr attīstību uz priekšu. Saulkrastiem ir virkne dabas un infrastruktūras dotu trumpju, kuri tādu vai citu iemeslu dēļ netiek izmantoti.

Jā, investorus piesaistīt nav viegli, motivēt zemes īpašniekus ko uzsākt arī nav viegli. Tomēr citur viss notiek. Nāk iekšā uzņēmēji, mainās īpašnieki, sprēgā sabiedriskās apspriešanas, rok un lej pamatus, grozās celtnieki un inženieri... Šķiet, Saulkrastos īpaši daudz no tā visa neredz.

Otra lieta – ja novada domes vadība nemainās ļoti ilgi, ir grūti noturēt virzienu uz attīstību. Ar laiku sāk gribēties tādu rāmāku ritējumu. Un ir taču tik daudz argumentu, kādēļ to vai citu lietu ieviest nevar.

Epiloga vietā

Veidu, kā tika pārņemta vara novadā, nekādi nevar uzskatīt par korektu. Virknes koalīcijas deputātu pārvilināšanas manevri, ārkārtas sēžu un izskatāmo jautājumu ignorēšana, pēkšņs (vismaz daļai deputātu) “galma” apvērsums, par paldies teikšanu vispār nerunājot... Skaidrs, ka aizvainojums zaudētājos saglabāsies, kaut sarunās diez vai kāds to teiks. Un tad jau arī konstruktīva kopā strādāšana grūti iedomājama.

Otrs risks ir Normunda Līča rakstura īpašības un problēmu risināšanas metodes. Arī domubiedri – cits slēptāk, cits atklātāk – pauž bažas par jaunā priekšsēdētāja rakstura kvalitātēm, kas var ietekmēt tālāko darbu. Ja klāt vēl pieliek ne gluži korektās varas maiņas atpakaļ lecošās dzirksteles, aina nešķiet īpaši pievilcīga, taču pārmaiņas kvalitātes un apjomu ziņā varēs redzēt jau pēc pāris mēnešiem.

Būtu muļķīgi jaunajai vadībai nevēlēt veiksmi. Nebūt ne! Lai viss notiek! Taču jānovēl apzināties arī riskus. Nav tālu jāmeklē daža laba pašvaldība, kur politiskās varas svārsts pēc neilga līksmības laika nošūpojās atpakaļ. Arī to der ielāgot.

Visas tiesības aizsragātas © apriņķis.lv 2024