Reportāža: Kā Pierīgas novados sokas ar sniega tīrīšanu? ^{Apriņķis.lv}

Vai vērojamas krasas atšķirības pie novadu robežām? Par to “Rīgas Apriņķa Avīzes” korespondentes sagatavotajā reportāžā.

Stopiņos sniegu tīra četras tehnikas vienības

Savu izbraucienu pa Pierīgas novadiem, lai klātienē novērtētu ceļu un ietvju tīrību ziemas periodā, nolemju sākt otrdien, 29. janvārī. Esmu iecerējusi apbraukāt divus – Stopiņu un Salaspils – novadus, taču putenis braucienu cauri Rīgai, kur atrodas “Rīgas Apriņķa Avīzes” redakcija, tik ļoti aizkavē, ka daļa no izbraukumam atvēlētā laika paiet Rīgas sastrēgumos, tāpēc otrdien paspēju aizbraukt tikai līdz Stopiņiem.

Nolemju nebraukt pa šīs apdzīvotās vietas centrālo ielu, bet izbraukt mazākas nozīmes ceļus, tāpēc pirms Līču ciemata iegriežos “Dzidriņās” un braucu virzienā uz Ulbrokas vidusskolu. Ceļš ir neticami skaists, ar apsnigušiem kokiem abās tā pusēs, un garām man pabrauc vien dažas automašīnas, jo rīta duna ir noskrējusi. Lai gan joprojām putina, skaidri redzams, ka ceļš ir nogreiderēts, un izbraukt to nav nekādu problēmu. Aprunājoties ar apkārtnes ļaudīm, noskaidroju, ka jau pirms deviņiem no rīta sniega tīrītājs uz ceļa ir redzēts. Cilvēki pieļauj iespēju, ka tas pat esot bijis jau otrais reiss.

Tālāk mans ceļš ved uz Līčiem, lai apskatītos, kā sokas ar jaunā, šogad noasfaltētā ceļa tīrīšanu. Esmu patīkami pārsteigta – tīrīta tiek ne tikai ceļa braucamā daļa, bet arī ietve. Kad piebraucu pie traktorista un lūdzu atļauju nofotografēt to laikrakstam, saņemu laipnu atļauju, tomēr mans lūgums fiksēt sniega tīrīšanu darbībā tobrīd netiek īstenots. Traktorists vien nosaka: “Vispirms man ir jātiek laukā!” Sniega patiešām ir daudz, tā ka nemaz nav tik viegli ar to tikt galā arī ar tehnikas palīdzību. Atpakaļceļā ievēroju, ka viss ir veiksmīgi beidzies un sniegs no gājēju celiņa ir notīrīts.

Informācija Stopiņu novada pašvaldības mājaslapā liecina, ka pašvaldības ceļu un ielu uzturēšanu un tīrīšanu šeit veic PA “Saimnieks”. Ceļu tīrīšanu un kaisīšanu nodrošina četras tehnikas vienības saskaņā ar pašvaldības autoceļu uzturēšanas klasēm ziemas periodā, sākot ar A1 klases ceļiem.

Kad izpētu mājaslapā atrodamo informāciju, konstatēju, ka esmu braukusi pa B un C klases ceļiem, un varu teikt, ka arī pa tiem sniega dēļ izbraukt grūtību nebija, vēl jo vairāk, ņemot vērā to, ka tajā dienā puteņoja.

Nākamajā dienā turpinu savu izbraucienu, bet šoreiz dodos uz Salaspili. Tā kā atkal sanāk braukt cauri Ulbrokai, piestāju, lai aprunātos ar traktoristu, kurš tobrīd tīra gājēju celiņu, sākot no Ulbrokas centra. Var redzēt, ka virzīšanās uz priekšu traktoram sagādā grūtības, jo vairākas reizes tas spiests braukt atpakaļgaitā, lai sakrājušos sniegu varētu nošķūrēt nost no ceļa. “Viegli nav!” atzīst traktorists, uz īsu brīdi piestājis, lai saprastu, kāpēc uzstājīgā kundzīte tik ļoti vēlas viņu nofotografēt.

Salaspilī vietām sniegs tīrīts, vietām ne

Tālāk gar uzņēmumu “Knauf” dodos Salaspils virzienā, un šodien braukšana jau ir pavisam citāda. Gaisa temperatūra turas ap nullīti, un lielās šosejas drīzāk ir mitras, nevis sasnigušas. Apstājos pie dzelzceļa pārbrauktuves. Redzams, ka pēc vakardienas puteņa tīrīta ne tikai ietve, bet arī pie kafejnīcas esošā autostāvvieta.

Braucu tālāk uz Salaspils centru. Tur, pussagruvušā kultūras nama “Enerģētiķis” apkārtnē, sniega tīrītāji, ja arī ir bijuši, tad stipri pasen – redzamas apsnigušas automašīnas, stāvvieta nav tīrīta, un arī cilvēki, kuriem jānokļūst no veikala uz autobusa pieturu, pārvietojas lēnām, uzmanīgi liekot soļus. Pavecāka kundzīte, kuru fiksēju vairākās bildēs, ir tik ļoti koncentrējusies uz to, lai nepaslīdētu, ka manu klātbūtni pat nepamana. Toties veikalam otrā pusē, pie automazgātavas, jauns cilvēks sparīgi strādā ar sniega lāpstu, un šajā vietā piebraukt vairs nav problēmu.

Citāda aina paveras pie lielveikaliem. Tur ietves faktiski ir sausas un, novietojot auto stāvvietā, nav jāsatraucas par sniegu, bet gan par peļķēm, kas veidojas vietās, kur acīm redzami ticis kaisīts sāls.

Ironiskā kārtā, meklējot informāciju par sniega tīrīšanu pašvaldību tīmekļvietnēs, vienīgi Salaspils uzturētajā interneta vietnē atrodu komplimentāru rakstiņu, ka sniega tīrīšanai Salaspils ir gatava. Citur informācija ir lietišķa, bet citāts no Salaspils lapas ar anonīmu iedzīvotāju sajūsmu par čaklajiem sniega tīrītājiem neviļus vedina domāt, ka arī pozitīvisma pārpilnas ziņas vieš tikpat lielas aizdomas par viltus informāciju, cik nomelnojušās:

“Komunālā dienesta darbinieki sāka rosīties jau ap diviem naktī. Pavisam novada teritorijā sniega darbos ir iesaistītas divas smagās tehnikas, četri traktori, kas tīra ceļus, un trīs, kas iesaistīti gājēju ietvju un stāvlaukumu tīrīšanā. Protams, lielu darbu un pūles iegulda arī tie vairāk nekā 20 “rūķi”, kuri sniegu tīra ar lāpstām. Paldies arī ikvienam sētniekam, kurš palīdz uzturēt kārtībā daudzdzīvokļu māju pagalmus!”

“Biju patiesi pārsteigta, ka jau septiņos no rīta uz staciju varēju doties pa notīrītu ietvi. Paldies čaklajiem strādniekiem!” trešdienas rītā saņēmām ziņu no kādas salaspilietes.”

Atpakaļceļā no Salaspils pa priekšu man brauc kravas automašīna, un tās piekabe ir pilna ar sniegu. Kamēr mēģinu braucošo auto fiksēt foto, redzu, ka no sānu celiņa izgriežas otra kravas mašīna – tāpat piekrauta pilna ar sniegu. Un tikai tad attopu, ka ar sniega tīrīšanu stāsts vēl nebūt nebeidzas – brauktuvju un ietvju malās sastumtās sniega grēdas taču ir jādabū prom no pilsētām un ciemiem, lai tas nekrātos līdz pavasarim.

Mārupē krasa robeža ar Rīgu

Savu izbraukumu pa Pierīgas novadiem turpinu piektdien, kad pa nakti atkal ir snidzis, un šoreiz braucu uz Daugavas otro krastu – uz Mārupi. Braucu pa galveno ielu un esmu ceļā uz novada domi, vien iegriežoties dažās sānieliņās privātmāju rajonā. Pievēršu uzmanību gājēju celiņam, jo nedēļas nogalē gaisa temperatūra vairs nav mīnusos, tāpēc braucamā daļa ir pilnīgi bez sniega. Gājēju celiņš tiek lietots mazāk, tāpēc šeit tehnikas un cilvēku roku darbs ir uzskatāmi redzams. Gar centrālo ielu sniegs ir kārtīgi notīrīts, taču sānieliņās gan braucamā daļa, gan gājēju ietves izskatās daudz bēdīgāk. Te viss, šķiet, atstāts pašu namīpašnieku un saimnieku ziņā, un tiešām – vīriešus ar sniega lāpstu te var redzēt vairumā.

Pie Mārupes novada domes ēkas viss šķiet sakopts un tīrs. Uz jumta rosās divi vīri spilgti dzeltenās vestēs – viņi tīra sniegu no domes ēkas jumta –, savukārt trešais, tērpies tādā pašā vestē ar “Rīgas ūdens” logo, laiku pa laikam izkliedz komandas, vērojot, lai no jumta krītošais sniegs netraucē gājējus. Vieta gan ir nožogota arī ar sarkanbaltu lentu, tomēr lieka piesardzība nekad nav par skādi.

Jau braucot prom no Mārupes, beidzot ieraugu ainu, kurai pievērst uzmanību aicināja “Rīgas Apriņķa Avīzes” galvenais redaktors. Tiešām – kā ar nazi nogriezts izskatās gājēju celiņš Mārupes pusē un otrā pusē, Rīgas teritorijā! Mārupes novadā tas ir skaisti notīrīts, bet Rīgas pusē, ja arī tīrīts, tad vēl pirms pēdējās snigšanas.

Kopsavilkuma vietā

“Rīgas Apriņķa Avīze” nevar pretendēt uz pilnīgas ainas atspoguļošanu par pašvaldības organizētajiem sniega tīrīšanas darbiem visos Pierīgas novados, tomēr, nedēļas laikā apbraukājot vairākus tuvējos novadus, neliels priekšstats par to ir radies. Redzētais liek secināt, ka sniegs tiek tīrīts ne tikai no ceļu braucamās daļas, bet arī autostāvvietās un uz gājēju celiņiem. Tāpat varam apgalvot, ka no lielākajām apdzīvotajām vietām sniega kaudzes tiek arī izvestas. Novados, kuru teritorija ir mazāka, to izdarīt droši vien var operatīvāk nekā Rīgā, tādēļ plašajā galvaspilsētas ielu tīklā mazāk svarīgās ietves var palikt netīrītas ilgāku laiku, par ko liecina korespondentes novērojumi uz Rīgas un Mārupes novada robežas.