Menu
 

Vai baznīca jāceļ parkā? Apriņķis.lv

  • Autors:  Una Griškeviča
Jaunmārupes iedzīvotājus satrauc doma, ka, būvējot pievedceļu, pa kuru tiks nogādāti būvmateriāli jaunā centra būvniecībai, varētu tikt likvidēts, piemēram, nesen atjaunotais skeitparks. Katoļu kūrijas pārstāvji gan šīs bažas noraida. Foto: www.marupe.lv un Una Griškeviča Jaunmārupes iedzīvotājus satrauc doma, ka, būvējot pievedceļu, pa kuru tiks nogādāti būvmateriāli jaunā centra būvniecībai, varētu tikt likvidēts, piemēram, nesen atjaunotais skeitparks. Katoļu kūrijas pārstāvji gan šīs bažas noraida. Foto: www.marupe.lv un Una Griškeviča

"Rīgas Apriņķa Avīze" saņēma Jaunmārupes iedzīvotājas Sarmītes Grīgas vēstuli, kurā viņa pauž bažas par kādu projektu – proti, Jaunmārupes dabas parkā, kas ir aizsargājama dabas teritorija, provizoriski tiek plānots celt katoļu baznīcu jeb kultūras, sociālo un garīguma centru "Kairos". Visvairāk apkārtējo privātmāju iedzīvotājus satrauc fakts, ka šā iemesla dēļ parkā, kas ir iecienīta pastaigu vieta, nāksies izcirst vismaz 65 kokus. Tādēļ lūkojām noskaidrot visu triju pušu – iedzīvotāju, novada domes un Katoļu kūrijas – viedokli.

Plānā – kultūras, sociālais un garīguma centrs

Lai noskaidrotu, kas īsti notiek, "Rīgas Apriņķa Avīze" pagājušajā nedēļā devās uz Jaunmārupi, lai klātienē pārliecinātos par to, kas cilvēkos radījis šādu satraukumu. Sarmītes Grīgas pavadībā izstaigājot bijušo Švarcekmuižas parku, kas ir viens no retajiem novada parkiem, pārliecinājāmies, ka tas ir sakopts un nav nedz aizaudzis, nedz pamests. Tiesa, zemesgabals, kas atvēlēts dievnama būvei, ir privātīpašums. Šāda situācija esot radusies 90. gadu sākumā – tā sauktās pirmās privatizācijas laikā, kad apmēram hektārs parka teritorijas nonācis privātīpašumā. "Mēs esam samierinājušies ar to, ka šī zeme no pārējā parka atdalīta ar žogu un ka Neriņas upītes krastā ierīkoti mazdārziņi, taču pirms vairākiem gadiem uzzinājām, ka daļa šīs teritorijas – apmēram puse hektāra – uzdāvināta katoļu baznīcai un ka tur ieplānots celt baznīcu," stāsta Sarmīte.

Pie žoga piestiprinātā informatīvā zīme norāda – šeit tiešām ieplānots celt garīga rakstura ēku, un par to ikviens var pārliecināties arī Katoļu kūrijas tīmekļa vietnē www.katolis.lv – tur pieejamā informācija liecina, ka baznīcai uzdāvinātajā zemesgabalā taps kultūras, sociālais un garīguma centrs "Kairos", kas tiks nodots jezuītu apsaimniekošanā. Projekta autori, spriežot pēc 3. jūnijā publicētās ziņas, ir arhitektu biroja SIA "SZK/Z" arhitekti Uģis Zābers un Evija Vizule, un ēka esot iecerēta latviešu viensētas veidolā, savukārt projekta iespējamās izmaksas svārstās 1,2–1,5 miljonu eiro robežās.


Apmēram hektārs no parka ir privātīpašums, un to ieskauj sēta. Šajā zemesgabalā ierīkoti mazdārziņi, taču puse hektāra uzdāvināta Romas katoļu baznīcai, un, kā liecina pie sētas piestiprinātā informatīvā plāksne, tuvāko gadu laikā šeit varētu tikt uzcelts baznīcai piederošs kultūras, sociālais un garīguma centrs.

"Neesam pret baznīcu, bet nav jāizcērt parks!"

Aprunājoties gan ar vēstules autori, gan viņas kaimiņiem Astrīdu, Pēteri un citiem vietējiem iedzīvotājiem (jāpiebilst, ka vienīgā publiskā projekta apspriešana notikusi 17. jūnijā un to apmeklējuši aptuveni 50 jaunmārupieši), top skaidras cilvēku bažas. "Šim parkam nav neviena pievedceļa, pa kuru varētu nogādāt būvmateriālus topošajai celtnei. Vai tiešām tiks nojaukts nesen par lielu summu atjaunotais un bērnu iecienītais skeitparks?" neizpratnē ir viens no "Rīgas Apriņķa Avīzes" sarunbiedriem, savukārt otrs atgādina, ka celtniecību varētu ierobežot 10 metru platā tauvas josla Neriņas krastā, un tas nozīmē, ka topošo baznīcu nāksies celt faktiski mežā. Tiesa, ja vien netiks mainīts zemesgabala zonējums. "Tā kā tajā upes krastā nav itin nekādu komunikāciju – ne elektrības, ne ūdens, ne kanalizācijas –, mēs esam diezgan droši pārliecināti, ka ar 65 koku – skaistu, veselu ozolu un priežu – izciršanu viss nebeigsies! Turklāt, kā skaidri var redzēt, celtniecībai iecerētais zemesgabals nebūt nav aizaudzis ar krūmiem. Vienīgie krūmi tur ir vilkābeļu žogs, un tas pats ir speciāli stādīts," norāda Sarmīte.

Jāpiebilst, ka Ievu ielas iedzīvotājus satrauc vēl cits aspekts: "Esam dzirdējuši, ka jaunajā dievnamā būs ne tikai lūgšanu telpa, bet arī kafejnīca un sociālais centrs dzīves pabērniem. Vai tas nozīmē, ka pa parku, kas atrodas tieši blakus Jaunmārupes vidusskolai un skeitparkam, klīdīs narkomāni un mētāsies izlietotas šļirces?! Turklāt pēc diviem gadiem šeit netālu plānots celt bērnudārzu ar 300 vietām. Kā baznīca ir iecerējusi risināt šo jautājumu?" Sarmīte arī piebilst, ka pret šo ieceri iebilst liela daļa apkārtējo māju iedzīvotāju, kuri savu nostāju apliecinājuši, parakstot oficiālu vēstuli, kas jau tuvākajā laikā tiks iesniegta novada domē. "Protams, ir, kas par ieceri šeit būvēt baznīcu priecājas, jo tuvākā katoļu baznīca atrodas Rīgā, Liepājas ielā, blakus P. Stradiņa slimnīcai. Vēlreiz gribam uzsvērt – mēs neesam pret dievnama celtniecību, taču uzskatām, ka novadā var atrast tai daudz piemērotāku vietu, nepostot un neizcērtot parku," rezumē Sarmīte un atzīst, ka skaidru atbildi uz šiem jautājumiem novada domē nav saņēmusi. "Īsi sakot, tur plātīja rokas un atbildēja – tā kā šis zemesgabals ir privātīpašums, viņi neko daudz nevarot iesākt. Tā ka ir vēl ļoti daudz neatbildētu jautājumu."

Lēmums par celtniecību vēl nav pieņemts

Lūgta izklāstīt pašvaldības viedokli plānotās ieceres sakarā, Mārupes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Uva Bērziņa sniedza rakstisku atbildi: "Konkrētas atbildes uz jūsu redakcijas iesūtītajiem jautājumiem pašlaik nevaram sniegt, jo publiskā apspriešana vēl nav noslēgusies. Vēl līdz 1. jūlijam var iesniegt atsauksmes un priekšlikumus par kultūras un sociālā garīguma centra būvniecību Jaunmārupē. Būvvalde lēmumu varētu pieņemt līdz 8. jūlijam. Iedzīvotāju izteiktais viedoklis, kā arī jūsu minētie jautājumi par kokiem un piebraucamo ceļu noteikti tiks ņemti vērā un izvērtēti lēmuma pieņemšanas procesā."

"Kairos" sola meklēt risinājumu un izskatīt alternatīvas

Kā "Rīgas Apriņķa Avīzei" skaidroja viens no projekta attīstītājiem, fonda ""Kairos" kultūras, sociālā un garīguma centrs" pārstāvis Jānis Meļņikovs, attīstot būvniecības ideju, izsvērti dažādi varianti, mēģinot rast iespēju, kas ļautu izcirst pēc iespējas mazāk koku, un koku izciršanas gadījumā paredzot iestādīt vietā jaunus, tādā veidā atjaunojot audzi un pat paplašinot meža teritoriju. Tā kā iepriekšējie mēģinājumi atrast piemērotāko zemesgabalu būvniecībai neesot bijuši veiksmīgi, centra izveidošanai pieņemts pašreizējais risinājums. "Tomēr, ņemot vērā vēlmi saglabāt kokus, joprojām tiek apsvērtas iespējas būvniecību veikt citā, līdzvērtīgā zemesgabalā. Lai gan šobrīd citu piedāvājumu nav, esam atvērti saprātīgām idejām un piedāvājumiem."

Tāpat J. Meļņikovs norāda, ka topošais garīguma centrs "nebūs nedz ārstniecības iestāde, nedz arī patversme. Šāds pieņēmums ir maldinošs. Centrs būs atbalsta punkts un sistēma cilvēkiem, kuri joprojām spēj veikt savu profesionālo darbību, taču stresa, ģimenes problēmu, izdegšanas, tuva cilvēka zaudējuma vai nopietnas slimības dēļ piedzīvo grūtības personiskajā dzīvē un kuriem nepieciešams līdzcilvēku atbalsts un stiprinājums. Līdz ar to centrs būs vieta, kur iespējams tikties un sadarbībā ar speciālistiem risināt kādu problēmu, dzīves izaicinājumu."

Atbildot uz jautājumu par iespējamajiem pievedceļiem būvmateriālu piegādei, «Kairos» pārstāvis atzīst, ka šī problēma ļoti nodarbina arī projekta attīstītājus, jo šobrīd vienīgā piekļuve, šķiet, varētu būt pa gājēju celiņu. "Tas paredzētu celiņa paplašināšanu, labiekārtošanu un atjaunošanu. Šis jautājums joprojām tiek risināts, lai neradītu nesamērīgus apgrūtinājumus cilvēkiem, kuri ceļu izmanto. Tomēr, veicot celiņa pārbūvi, tas varētu būt ieguvums arī tā lietotājiem."

Tāpat "Kairos" pārstāvis teic, ka apkārtējo ielu iedzīvotāji var neuztraukties, ka pie viņu mājām dievlūdzēji atstās savu autotransportu, jo Jaunmārupes  attīstības plānā paredzēts labiekārtot teritoriju ap skolu, lai nodrošinātu gan drošu piekļuvi skolai, gan optimālu stāvvietu skaitu. "Līdz ar to tiek plānots, ka laikā, kad centra būvniecība varētu tikt pabeigta, jau būs vairāk labiekārtotu stāvvietu, ko varētu izmantot arī centra apmeklētāji papildus jau esošajām stāvvietām, kuru skaits gan ir ierobežots. Tomēr arī šis ir jautājums, kam tiek meklēti papildu risinājumi."

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.