Menu
 

Valdība atbalsta noteikumu grozījumus nekustamo īpašumu atsavināšanai "Rail Baltica" vajadzībām

  • Autors:  LETA
Vizualizācija - edzl.lv Vizualizācija - edzl.lv

Valdība otrdien apstiprina grozījumus noteikumos par zemes ierīcības projekta izstrādi, lai nodrošinātu nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanai.

Satiksmes ministrija (SM) izstrādājusi noteikumu projektu, lai paredzētu iespēju izstrādāt zemes ierīcības projektu, zemesgabala robežai šķērsojot būvi, pirms projekta apstiprināšanas vietējā pašvaldībā. Tas būs iespējams ar nosacījumu, ka projekta izstrāde ierosināta par nekustamo īpašumu, ko paredzēts atsavināt sabiedrības vajadzībām.

Pašreiz noteikumi paredz, ka projektētā robeža var šķērsot būvi, ja būvi var sadalīt, ja tā ir lineāra inženierbūve vai būvi ir paredzēts nojaukt, un tas tiek veikts pirms zemes ierīcības projekta apstiprināšanas vietējā pašvaldībā.

Ministrija norāda, ka atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem, lai iegūtu sabiedrības vajadzībām tieši tik lielu zemes platību, kāda tā nepieciešama attiecīgā projekta īstenošanai, sākotnēji būtu jāveic visas būves atsavināšana un nojaukšana un tikai tad zemes vienības sadale un sabiedrības vajadzībām paredzētajam projektam nepieciešamās nodalītās zemes daļas atsavināšana. Minētā nekustamā īpašuma atsavināšanas procesa īstenošana būtu iespējama tikai ar nosacījumu, ka zeme un būve tiek izdalīta atsevišķos patstāvīgos nekustamajos īpašumos.

Šādu ēkas un zemes sadalīšanu atsevišķos nekustamajos īpašumos ierobežo Civillikums, kas noteic, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu. Tāpat atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam, ja zemes vienība un zemes īpašniekam piederošās būves ir reģistrētas Kadastra informācijas sistēmā kā vienots nekustamais īpašums, tad, dalot nekustamo īpašumu, būve nav atdalāma no zemes vienības, uz kuras tā atrodas.

SM skaidro, ka zemes ierīcības projekta izstrāde ir laikietilpīga, jo īpaši tajos gadījumos, kad projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma atbalstu un tam noteikts nacionālo interešu statuss, piemēram, "Rail Baltica" projekta īstenošanas gadījumā. Ar noteikumu projektu ir rodams risinājums, kā procesu padarīt efektīvāku. Vienlaikus esošais regulējums ierobežo iespēju iegūt sabiedrības vajadzību nodrošināšanai tieši tik lielu zemes platību, kāda tā nepieciešama attiecīgā projekta īstenošanai, savukārt zemes īpašniekam tas ierobežo iespēju saglabāt tiesības uz nekustamā īpašuma daļu, kas nav nepieciešama sabiedrības vajadzībām.

Lai nekustamā īpašuma īpašnieks varētu paturēt savā īpašumā zemes platību, kas nav nepieciešama attiecīgā projekta īstenošanai, bet uz kuras atrodas ēkas daļa, kas nav nodalāma un kura tiks atsavināta sabiedrības vajadzībām pilnā apjomā un demontēta, ar zemes īpašnieka piekrišanu zemes sadale tiek veikta atbilstoši attiecīgā projekta robežai (šķeļot būvi).

Ministrija skaidro, ka uz minētās problēmas risināšanas aktualitāti norāda tas, ka "Rail Baltica" projekta dzelzceļa infrastruktūras izbūve atbilstoši sākotnējās izpētes datiem skars vairāk nekā 1600 nekustamos īpašumus, kurus nepieciešams atsavināt sabiedrības vajadzībām, no kuriem vairāk nekā 1000 nekustamo īpašumu sastāvā ir ēkas. Lai nodrošinātu iespēju iegūt sabiedrības vajadzībām tieši tik lielu zemes platību, kāda tā nepieciešama attiecīgā projekta īstenošanai normatīvajos aktos būtu rodams risinājums efektīva un sabalansēta nekustamā īpašuma atsavināšanas procesa īstenošanai, vienlaikus nodrošinot ēkas un sabiedrības vajadzībām nepieciešamās zemes daļas atsavināšanas procesa īstenošanu.

Lai atrisinātu situāciju, MK noteikumi papildināti ar jaunu apakšpunktu, paredzot, ka zemesgabala projektētā robeža var šķērsot būvi arī gadījumā, ja to ir paredzēts nojaukt un tas tiek veikts pēc projekta apstiprināšanas vietējā pašvaldībā, kad projekta izstrāde ierosināta par nekustamo īpašumu, kuru paredzēts atsavināt sabiedrības vajadzībām.

SM skaidro, ka, lai nodrošinātu vienotu Zemes ierīcības projekta izstrādes noteikumu piemērošanu, vienlaikus noteikumu projekts paredz noteikt, ka pašvaldības izsniegto projekta izstrādes nosacījumu maksimālais izpildes termiņš ir divi gadi līdz projekta iesniegšanai vietējā pašvaldībā.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.