Menu
 

Rīgas un Pierīgas attīstības plānošana (ne)iet kopsolī

  • Autors:  Daina Vārpiņa
Lai viestu kvalitatīvas pārmaiņas, Rīgai un Pierīgai ne vien speciālistu, bet arī politiskajā vidē jāspēj vienoties. Publicitātes foto Lai viestu kvalitatīvas pārmaiņas, Rīgai un Pierīgai ne vien speciālistu, bet arī politiskajā vidē jāspēj vienoties. Publicitātes foto

Rīga, plānojot savu attīstību, ir aizmirsusi Pierīgas pašvaldības – gan transporta, gan Rīgas reģiona kā metropoles, gan administratīvi teritoriālās reformas kontekstā –, tāpēc Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam dokuments ir jāpilnveido un tikai pēc tam jāpieņem.

Jāspēj vienoties par Rīgas metropoles areāla kopējām prioritātēm

Lai Rīga un Pierīga veiksmīgi attīstītos kā vienots metropoles areāls, ir jānosaka kopīgas prioritātes. Tam ir jānotiek īsā laikā un konstruktīvi. Pierīgas pašvaldībās atzīst, ka sadarbība ar Rīgu notiek, tomēr tai ir jākļūst mazāk fragmentārai. Kopumā vēl daudz jādara, lai skatījums par svarīgāko būtu vienots.

"Es uzskatu, ka Rīga ir mūsu dārgakmens, bet īsta metropole tā var būt kopā tikai sadarbībā ar citām Pierīgas pašvaldībām. Tam ir jābūt iezīmētam arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā (NAP), kas ir galvenais vidēja termiņa valsts attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Jāņem vērā, ka ne tikai iedzīvotāji, bet ir arī tādi ražotāji, kas ir atstājuši Rīgu un strādā apkārtējās pašvaldībās, piemēram, Mārupē. Ir daudz kopīgu problēmu un vajadzību dēļ straujās Pierīgas pašvaldību izaugsmes. Tādēļ, iespējams, ka jāiet vēl tālāk par labu sadarbību un jādomā par Rīgas metropoles pārvaldības līmeni, apvienojoties Rīgai un Pierīgas pašvaldībām noteiktu funkciju veikšanai ar atsevišķu budžetu," nesen notikušajā konferencē "Rīga – metropoles teritoriālās attīstības plānošana: risina vai rada jaunas problēmas?" komentēja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece attīstības un plānošanas jautājumos Gunta Lukstiņa.

Rīgai un apkārtējām pašvaldībām jāveido tuvāki kontakti, kaimiņu attiecības jāveido ciešāk, nekā to paredz tikai likumdošana. Daudzējādā ziņā tas jau tiek arī darīts, tomēr vēlme aktīvāk sadarboties teritoriju attīstības plānošanas un citos praktiskajos pašvaldību pārrobežu jautājumos pašvaldību attīstību uzlabotu vēl vairāk, – uzskata eksperte.

Veiksmīgas attīstības pamatā – kompleksa un secīga plānošana

Tā kā Rīgas pilsēta un Pierīga funkcionāli un ģeogrāfiski ir vienots veselums, pašsaprotama ir kompleksa šo teritoriju attīstības plānošana, tātad visu funkcionālajā telpā esošo administratīvo teritoriju plānošanas dokumentiem un to īstenošanai esot sasaistē savstarpēji un ar hierarhiski augstāka – reģionāla un nacionāla – līmeņa plānošanas dokumentiem, vienlaikus atbildot arī uz globāliem izaicinājumiem, – pārliecināta Rīgas plānošanas reģiona Telpiskās attīstības plānošanas speciāliste Sabīne Zāģere.

Speciāliste skaidro, ka atbilstoši normatīvajam regulējumam vietējo pašvaldību kompetence ietver ilgtspējīgas attīstības stratēģijas – stratēģiskā redzējuma, attīstības programmas – plānošanu sasaistē ar finansējumu, teritorijas plānojumu, lokālplānojumu, detālplānojumu un tematisko plānojumu izstrādi, apstiprināšanu un dokumentu īstenošanas koordinēšanu un uzraudzību. Pašvaldības teritorijas plānojuma kā teritorijas attīstības plānošanas dokumenta pamatuzdevums ir teritoriju funkcionālās izmantošanas noteikšana, paredzot teritorijām savstarpēji atbalstošu un nekonfliktējošu izmantošanu, pamatojoties uz stratēģiskajiem uzstādījumiem. Līdz ar to saprotams, ka ar teritorijas plānojumu sasaisti vai labu plānošanas praksi vien ir nepietiekami.

"Jāteic, ka šodien būtiskāka loma ir spējai sasniegt augstākas plānu īstenošanas kvalitātes. Lai viestu kvalitatīvas pārmaiņas, Rīgai un Pierīgai ne vien speciālistu, bet arī politiskajā vidē jāspēj vienoties par Rīgas metropoles areāla kopējām prioritātēm, savstarpēji koordinētām rīcībām pašvaldību iekšienē un par valstiskas nozīmes rīcībām, kas īstenojamas iesaistīto pašvaldību koordinētā sadarbībā, un vienoties par šādu aktivitāšu finansēšanu ciešā sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām," uzsver Sabīne Zāģere.

Jāpanāk visu pušu koordinēta sadarbība

Kā mēģinājumu iedibināt šādu mērķorientētas sadarbības praksi Rīgas plānošanas reģions pašlaik izstrādā reģionāla līmeņa tematisko plānu "Rīcības plāns Rīgas metropoles areāla attīstībai". Plāna izstrādes mērķis ir panākt Rīgas metropoles areāla saskaņotu attīstību un tur notiekošo procesu koordinēšanu, izmantojot integrētu pieeju un kompleksus risinājumus, lai saskaņotu valsts, Rīgas pilsētas, Rīgas metropoles areālā ietilpstošo pašvaldību un iedzīvotāju intereses. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam Rīgas metropoles areāls noteikts kā nacionālo interešu telpa ar izcilu vērtību un nozīmi valsts ilgtspējīgai attīstībai un identitātes saglabāšanai. Arī Rīgas pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā akcentēta metropoles areāla nozīme un atzīta nepieciešamība aktīvi sadarboties ar aglomerācijā ietilpstošajām pašvaldībām, Rīgas plānošanas reģionu un valsts pārvaldes institūcijām. Tomēr koordinēta šo pušu sadarbība metropoles areāla attīstībai vēl joprojām nav nonākusi ikdienas darba kārtībā, – norāda Sabīne Zāģere.

Pēc viņas teiktā, Rīgas metropoles areālā galvenie stratēģiski risināmie jautājumi ir saistīti ar Rīgas metropoles starptautiskās konkurētspējas veicināšanu, kas tiešā veidā ietekmē Latvijas attīstību. Tāda mērķa sasniegšanai būtisks priekšnosacījums ir areālā notiekošo procesu sakārtošana, ietverot tādus jautājumus kā transports un mobilitāte, uzņēmējdarbības infrastruktūras koordinēta izveide un popularizēšana, publiskie pakalpojumi (izglītība, veselība, kultūra u.c.), apdzīvojuma struktūra un vides kvalitāte. No tā, cik veiksmīgu attīstību salīdzinoši ar citām Eiropas metropolēm spēs īstenot Rīgas metropoles areāls kā valsts ekonomikas virzītājs, lielā mērā atkarīga arī Latvijas reģionu attīstība.

No ekspertu teiktā izriet, ka Rīgas un Pierīgas attīstības plānu sasaiste ar NAP ir ārkārtīgi nozīmīga, tāpēc svarīgi vispirms definēt valsts attīstības prioritātes, bet pēc tam – galvaspilsētas areāla un pārējo valsts teritoriju attīstību. NAP sagatavošanas darbs vēl nav pabeigts, tāpēc nebūtu loģiski pakārtotus plānus apstiprināt vispirms, turklāt ņemot vērā, ka nav noslēgusies arī Administratīvi teritoriālā reforma.


Būtu vajadzīga tramvaja attīstība uz lidostu caur Mārupes ciemu.

Pierīgai joprojām daudz atvērtu jautājumu

Kāda veida sadarbība starp Rīgu un Pierīgas pašvaldībām teritoriju plānojumu apspriešanā notiek? Piemēram, Garkalnes novada domes Telpiskās attīstības plānotāja Daiga Gruzīte apliecina, ka Garkalnes novada dome ir sniegusi atzinumu par Rīgas teritorijas plānojumu, kā arī ik pa laikam notikušas atsevišķas tikšanās ar Rīgas Attīstības departamenta pārstāvjiem, pārrunājot abu kaimiņu pašvaldību jautājumus. Garkalnes novada dome rekomendējusi Rīgas un Garkalnes novada administratīvās teritorijas pierobežā, kur būs plašāks atļautais izmantošanas spektrs kā rindu māju apbūve un daudzdzīvokļu māju apbūve, noteikt, ka zemes vienību apbūve iespējama tikai pēc centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūves.

Mārupes novada Domes Attīstības nodaļas vadītāja Ilze Krēmere skaidro, ka no Mārupes novada pašvaldības viedokļa, viena no būtiskākajām teritorijas plānojumu risinājumu sasaistes jomām ir tieši satiksmes infrastruktūra, un tas ir ļoti būtiski kā pašai Rīgas pilsētai, tā arī apkārtējām pašvaldībām. Mārupes novada un Rīgas robežu lielā daļā veido ielas blīvi apbūvētās dzīvojamās teritorijās, kur ielas vienā pusē ir Rīga, bet otrā – Mārupe. Tāpat Mārupi šķērso vairāki valsts nozīmes autoceļi, kurus izmanto rīdzinieki, kā arī pievedceļš Rīgas lidostai. Ceļu infrastruktūra un atbilstošu satiksmes savienojumu risinājumi ir būtiski, lai nodrošinātu iedzīvotāju ikdienas svārstmigrāciju no Pierīgas ciemiem uz darbavietām Rīgas pilsētā un arī otrādi, jo, attīstoties jaunām uzņēmējdarbības teritorijām, arvien vairāk rīdzinieku arī izmanto darbavietas Mārupes novadā.

Lai gan Mārupes novada agrāk sniegtie priekšlikumi par transporta risinājumiem ir ņemti vērā, būtiska loma ir ceļu piederībai. "Šajā gadījumā jāatzīmē, ka liela daļa no Mārupes maģistrālajām ielām ir VAS "Latvijas Valsts ceļi" īpašumā un apsaimniekošanā, bet Rīgā, piemēram, Tēriņu iela vai Kantora iela, kuras Mārupes ciema daļā ir valsts autoceļš, Rīgas teritorijā pieder pašvaldībai. Katrai no šīm pusēm ir cits skatījums uz konkrētā ceļa nozīmi – Rīgai tās ir pilsētas perifērijas ielas, Mārupes pašvaldībā būtiski savienojumi ar Rīgu, savukārt VAS "Latvijas Valsts ceļi" uz tām skatās kā uz maģistrāliem ceļiem, kuru galvenais uzdevums ir nodrošināt vietējos un reģionālos savienojumus, nevis apkalpot blīvi apbūvētas dzīvojamās teritorijas. Tas arī apgrūtina plānojumos paredzētā faktisko īstenošanu, kad jāizvērtē prioritātes finansējuma piešķiršanai konkrēto ceļu posmu sakārtošanai," problēmsituāciju skaidro Ilze Krēmere.


Mārupes pašvaldības redzējums ir, ka būtu jāveicina Rīgas un Mārupes sadarbība izglītības iestāžu nodrošinājumā un savstarpējā komunikācijā, ņemot vērā to, ka Mārupē būtiski pietrūkst vietas ne tikai bērnudārzos, bet arī skolās.

Jānovērš šķēršļi līdzsvarotai attīstībai

Taču Mārupes pašvaldībai ir vairāki priekšlikumi, lai abas kaimiņu pašvaldības attīstītos vienlīdzīgi. Te Ilze Krēmere vēlreiz uzsver jau iepriekšminētos satiksmes infrastruktūras jautājumus, papildinot: "Kā arī ļoti būtiski būtu sakārtot un turpmāk skatīt plašākā mērogā Rīgas sabiedriskā transporta sistēmas attīstību – tieši attiecībā uz sistēmas lietošanas vienotu risinājumu visā Pierīgā, izvērtējot arī stāvparku sistēmas ieviešanu. Būtu vajadzīga tramvaja attīstība uz lidostu caur Mārupes ciemu. Būtiska ir veloceliņu kopīga attīstība, sasaistot tos arī tālāk ar Olaines un Babītes novadiem." Vēl svarīgs jautājums, kas būtu risināms pašvaldībām savstarpējā sadarbībā, ir arī Pierīgas rekreācijas teritoriju attīstība, jo esot skaidrs, ka rīdzinieki izmanto Pierīgas pašvaldību zaļās teritorijas. "Arī šajā situācijā, vismaz Mārupes novada gadījumā, būtisks kļūst teritoriju piederības jautājums, jo liela daļa mežu un dabas teritoriju Mārupes novadā pieder Rīgas pašvaldībai vai SIA "Rīgas meži", līdz ar to teritoriju labiekārtošana un apsaimniekošana neizbēgami jārisina sadarbībā ar īpašnieku. Šajā jomā Mārupes novads sagaida lielāku Rīgas pilsētas iesaistīšanos," norāda Ilze Krēmere.

Liela loma ir arī izglītības iestāžu nodrošinājumam, kur Mārupes pašvaldības redzējums ir, ka būtu jāveicina Rīgas un Mārupes sadarbība izglītības iestāžu nodrošinājumā un savstarpējā komunikācijā, ņemot vērā to, ka Mārupē būtiski pietrūkst vietas ne tikai bērnudārzos, bet arī skolās. Lai nebūtu jābūvē jauna infrastruktūra, situācijās, kad Rīgā skolas kļūst tukšākas, pēc Ilzes Krēmeres teiktā, būtu vēlama sadarbība šajā jomā.

Vēl jautājums, kas jārisina – kanalizācijas jautājumu sakārtošana attiecībā uz tarifu politiku. "Rīga ir ieinteresēta pietiekamas kanalizācijas plūsmas nodrošināšanā ne tikai no Mārupes, bet arī citām Pierīgas pašvaldībām, ņemot vērā tendenci pašā Rīgā plūsmai samazināties. Tai pašā laikā būtu jāpiemēro taisnīga tarifu politika Pierīgas pašvaldībām, kuras tehniski izmanto tikai daļu Rīgas pilsētas kanalizācijas sistēmas, kā arī neizmanto ne administratīvos resursus, ne reinvestīcijas, ne kapitāla atdevi tādā apjomā, kā pašā Rīgas pilsētā," rosina Mārupes novada Domes Attīstības nodaļas vadītāja Ilze Krēmere.

Protams, savas izmaiņas sev līdzi nesīs arī gaidāmā administratīvi teritoriālā reforma, kuras īstenošana uztrauc ne vienu vien Pierīgas pašvaldību. Piemēram, kā konferencē "Rīga – metropoles teritoriālas attīstības plānošana: risina vai rada jaunas problēmas?" diskusijā minēja Carnikavas pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ināra Stalidzāne – reformas iespaidā mākslīgi izveidotie centri attīstību neveicinās, un Pierīgā tādus veidot nebūtu vajadzīgs.

Rīgas teritorijas plāns – secinājums no Pierīgas

Rīgas teritorijas plānojums nākamajiem 10 gadiem ir ļoti svarīgs, taču šobrīd tas izskatās mazliet "ārpus kalendāra", proti, nav skaidrības par ES struktūrfondu līdzekļiem, nav pabeigts NAP, sadarbība ar Pierīgas pašvaldībām ir diezgan fragmentāra un nav sistēmiska, skaidrs arī, ka administratīvi teritoriālā reforma ienesīs diezgan būtiskas izmaiņas, tāpēc šobrīd ir laika logs, kurš jāizmanto Rīgas teritorijas plānojuma pilnveidošanai, lai to apstiprinātu labākā kvalitātē.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.