Levits gandarīts par partiju panākto kompromisu budžeta veidošanā un to atbalsta

Levits žurnālistiem pastāstīja, ka ar premjeru pārrunājis budžeta veidošanas procesu, administratīvi teritoriālo reformu un citus valdības dienaskārtības jautājumus. 

Prezidents pauda gandarījumus, ka budžeta veidošanā partijām izdevies panākt kompromisu. Lai arī nākamā gada budžets būs ievērojami lielāks nekā šī, prezidents vērsa uzmanību, ka arī partiju un ministriju vēlmes ir kļuvušas lielākas. 

"Esmu apmierināts, ka ir panākts budžeta kompromiss. Es domāju, ka tas ir saprātīgs kompromiss, ar ko var dzīvot un samierināties visas koalīcijas partijas. Protams, ka katram ir savas vēlmes un prioritātes," teica prezidents.

Viņam gan personīgi liekoties, ka "vienā vai otrā budžeta postenī" uzsvars varētu būt lielāks. "[..] Taču es domāju, ka mums visiem jāatbalsta šis panāktais kompromiss. Tas ir panākts demokrātiskā procesā un tas pierāda arī valdības stabilitāti. Esmu par šo budžetu," norādīja Levits.

Vaicāts, vai nepieciešams ievērot likumā ierakstīto par mediķu algu palielināšanu konkrētā apmērā, Levits izteicās: "Es domāju, ka šis ir likumā paredzēts, bet jautājums ir, kad to dara". Levits arī piebilda, ka plašāk šo jautājumu varētu komentēt Ministru prezidents.

Kariņš atbildēja, ka katru gadu, veidojot budžetu, katra valdība piedāvā budžetu iespēju robežās. Lai arī iepriekš Saeima atsevišķās reizēs ar balsu vairākumu budžetā "iebalsoja" vēlmes, kas nav skatītas kopskatā ne ar valsts izaugsmi, ne budžeta iespējām, viņa un valdības atbildība ir skatīties uz reālām vajadzībām un iespējām, norādīja premjers.

"Esam panākuši, ka ir vienošanās, ka veselības aprūpei būs nozīmīgs budžeta pieaugums. Mēs jau izdodam vairāk par miljardu eiro veselības aprūpei un 2020.gadā tiek pielikti vēl papildu 50 miljoni eiro. Mums ir veselības ministre, kura strādā pie tā, lai šī papildu nauda tiktu jēgpilni izmantota, proti, algas pieaugums būtu tiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams," atbildēja premjers.

Kā ziņots, valdība otrdien lēma veselības nozares prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā novirzīt papildu 50 miljonus eiro. Kopā ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus pārdalīt 173,9 miljonus eiro.

Tagad Finanšu ministrijai līdz šā gada 11.oktobrim ir jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā vispārējās valdības budžeta plāna projekts, kā arī likumprojekts par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam un likumprojektu par valsts budžetu 2020.gadam.

Galīgo lēmumu par nākamā gada valsts budžetu pieņems Saeima.

Tikmēr LVSADA lēmusi, ka nevar atbalstīt budžetu, kurā nav ievērotas Veselības aprūpes finansēšanas likuma normas. LVSADA arodorganizācijām tuvākajā laikā jāizsaka viedokļi un priekšlikumi par iespējamām protesta akcijām. Nākamajā sēdē, kas notiks 15.oktobrī, arodbiedrība izskatīs šo jautājumu.

Vienlaikus, ja par spīti arodbiedrības centieniem solītie 120 miljoni eiro netiks rasti, padome lēma lūgt noteikt, ka piešķirtais finansējums jāsadala atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un līdzšinējai praksei to grozīšanā, proti, konsultējoties ar sociālajiem partneriem.

Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērtēs iespēju sākt proaktīvas darbības, iestājoties par nevienlīdzības mazināšanu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, aģentūrai LETA pastāstīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Vanaga ar arodbiedrības valdi pārrunās iespējamās rīcības, cenšoties panākt darba slodzes un darba samaksas līdzsvarošanu, neizslēdzot arī iespēju "iziet ielās".

"Partijām piešķirtie papildu pieci miljoni eiro ir nekorekti, parādot patiesās prioritātes, kurām ātri var atrast finansējumu. Bet jomām, kur gadiem ir problēmas, līdzekļu neesot," sacīja Vanaga.