Menu
 

Opozīcijas un "KPV LV" mēģinājumi apturēt izmaiņas vēlēšanu kārtībā Rīgas domes atlaišanas likumprojekta pieņemšanu varētu atlikt par dažiem mēnešiem

  • Autors:  LETA
Foto - Saeimas administrācija Foto - Saeimas administrācija

Saeimas 34 opozīcijas deputāti vērsušies pie Valsts prezidenta Egila Levita, lūdzot apturēt likumprojektu izsludināšanu un iespēju vākt parakstus par referenduma rosināšanu, lai atceltu grozījumus, kas ļautu Rīgas domi tās atlaišanas gadījumā ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Satversmes 71.pantā teikts, ka "desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu". Savukārt Satversmes 72.pantā teikts, ka Valsts prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem un "viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu". Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to parakstu vākšanā būs pieprasījuši ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju.

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis aģentūrai LETA apliecināja, ka opozīcijā pārstāvētie politiskie spēki ir vērsušies pie Levita ar lūgumu apturēt likumprojektu izsludināšanu.

Deputāts Viktors Valainis (ZZS) aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka Levits lūgts vai nu likumprojektus nodot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā vai arī apturēt likumprojektu izsludināšanu uz diviem mēnešiem, lai šajā laikā tiktu vākti nepieciešamie paraksti par referenduma izsludināšanu par likumprojektiem.

Arī koalīcijā esošās partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens aģentūrai LETA norādīja, ka Levitam tiks iesniegtas vairāk nekā 40 deputātu kopīgi parakstītas vēstules par likumprojekta izsludināšanas apturēšanu.

Partijas "Saskaņa" līderis Jānis Urbanovičs aģentūrai LETA pastāstīja, ka opozīcijas partijas vērsušās pie Valsts prezidenta, lūdzot iespēju izsludināt vākt parakstus par grozījumu atcelšanu. Jautāts par iespēju Levitam lūgt likumprojektus neizsludināt, Urbanovičs sacīja, ka "labi zinām prezidenta pozitīvo noskaņojumu pret koalīciju neatkarīgi no tā, kādas kvalitātes likumus viņi ražo", tāpēc opozīcija vērsusies pie prezidenta ar minēto lūgumu.

Urbanovičs norādīja, ka viņš nesaskata iemeslus, kāpēc prezidents nevarētu akceptēt opozīcijas lūgumu, tāpēc politiskie spēki grib saņemt "adekvātu Satversmei rīcību". Politiķis gan brīdināja par "tiesiskas turbulences laikmetu" un "bezkompromisa beztiesiskumu", kur likums ir mazāk svarīgs par politisko izdevīgumu.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu varētu netikt skatīts tik ilgi, kamēr spēkā nestāsies grozījumi likumā "Par pašvaldībām" un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā. Līdz ar to, ja prezidents piekritīs opozīcijas lūgumam, likumprojektu par atlaistu pašvaldību ārkārtas domes vēlēšanām stāšanās spēkā, nesavācot nepieciešamo parakstu daudzumu, varētu tikt atlikta par vismaz diviem mēnešiem, kuru laikā Rīgas domes atlaišanas likumprojekts Saeimā varētu tikt "pieturēts".

Grozījumi likumos par pašvaldību ārkārtas vēlēšanām varētu tikt piemēroti uz Rīgas domi, ja tā tiks atlaista un ja tie stāsies spēkā pirms Rīgas domes atlaišanas likuma spēkā stāšanās. Koalīcijas partijas līdz šim gan bijušas izvairīgas, atbildot uz jautājumiem, vai minētie grozījumi virzīti tāpēc, lai nodrošinātu iespēju Rīgas domi tās atlaišanas gadījumā ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Sākotnēji ticis paredzēts, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas varētu notikt 29.februārī vai marta sākumā, taču vēlāk Latvijas Televīzija ziņojusi, ka politiķu vidū tiekot apsvērta iespēja vēlēšanas rīkot vēlāk - maija sākumā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šāds datums koalīcijā izskatīts, apzinoties iespēju uz laiku atlikt likumprojektu par pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtību stāšanos spēkā.

Valsts prezidentam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.

Ja divu mēnešu laikā attiecīgais parakstu skaits netiks savākts, likums stāsies spēkā. Savukārt parakstu savākšanas gadījumā tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balsotu par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izteiktos ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.

Šādā gadījumā Centrālajai vēlēšanu komisijai jārīko pilsoņu parakstu vākšana referenduma ierosināšanai par šo jautājumu. Divu mēnešu laikā savācot vismaz vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu, būtu jārīko referendums. Tautas nobalsošana gan nenotiktu, ja izmaiņu pieņemšanu atbalstītu vismaz trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.

Kā ziņots, neskatoties uz opozīcijas iebildumiem, kā arī vienas koalīcijas partijas pretēju nostāju, koalīcijas partijas 19.decembrī panākušas grozījumu likumos pieņemšanu, kas atlaišanas gadījumā Rīgas domi ļaus ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem. 

Opozīcijas deputāti asi kritizēja koalīcijas rīcību, akcentējot, ka tiek klaji ignorēti likumi un notiek varas uzurpācija. Deputāti notiekošo dēvēja par farsu, atzīstot, ka viņiem ir kauns par to, kas patlaban notiek parlamentā. 

Savukārt koalīcijas deputāts Daniels Pavļuts (AP) sacīja, ka, saglabājot pašreizējo regulējumu, Rīgas domi apmēram 15 mēnešus vadītu administratori, kas lielākās daļas valdību veidojošo partiju politiķu ieskatā, nav laba prakse. Pavļuts arī aicināja ar likumu grozījumu pieņemšanu viest skaidrību, kāda būs kārtība, kā tiks sarīkotas "šķiet, daudz maz neizbēgamās" Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas. 

Saeima konceptuāli atbalstījusi valdības virzīto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Par to galīgajā lasījumā paredzēts lemt janvāra vidū.

 
atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.