Valsts prezidents aicina sabiedrību ar mierīgu sirdi un reālu optimismu skatīties nākotnē

Levits sacīja, ka, dzirdot konferences nosaukumu, nodomājis, ka mēs visi esam cilvēki, tomēr cilvēcība ir īpašs jēdziens. Cilvēcība nozīmē to, kā mums citam pret citu būtu jāizturas – kā mēs solidāri izturamies cits pret citu, kā mēs palīdzam un kā cits citu respektējam. "Šajā situācijā, kad ir jāsēž mājās, cilvēce līdz šim nekad vēl nav bijusi. Patiešām tas vairāku tūkstošu gadu cilvēces vēsturē notiek pirmo reizi. Šī situācija mums visiem ir jauna – gan mums Latvijā, gan Eiropā, gan visā pasaulē. Un tas arī rada šo jautājumu, kā mēs izturamies cits pret citu," teica preizdents.

Tāpat viņš norādīja, ka jāskatās arī uz to, kā izmantot īpašo krīzes situāciju, ko varētu salīdzināt ar alu laikmetu, kad katrs pamatā atrodas savā "alā". Tāpēc Levits retoriski jautāja, kā šo laiku var izmantot produktīvi un pavadīt sev un sabiedrībai interesantā veidā. Viņaprāt, šīs laiks sniedz izdevību izdomāt tās lietas, ko mēs vienmēr esam gribējuši domāt, bet tam mums nav atlicis laika.

Prezidents sacīja, ka filozofiem vajag zināmu klusumu un mieru, lai izdomātu kaut ko jaunu. Tagad katrs var būt par filozofu pašam sev. "Tiem, kuriem ir šī izdevība būt sev par personīgajiem filozofiem, vēlu atrast domas, kas paplašina pasauli un redzesloku tā, lai pēc šīs situācijas mēs pasauli saprastu labāk. Mums nav laika ikdienas straujajā ritumā par to visu domāt, bet tagad mums ir vairāk laika, un es domāju, ka šī izdevība ir jāizmanto," pauda valsts pirmā amatpersona.

Levits norādīja uz to, ka daudziem cilvēkiem tas nav iespējams, kad pārdesmit kvadrātmetros kopā dzīvo vairāki cilvēki – ir skaļums, bērnu jautājumi, jo viņi mācās. Šādos apstākļos nekāda klusuma un miera filozofēšanai nebūs. Viņaprāt, šajā momentā ir cita īpašība, ko var izkopt, – kļūt par daudzfunkcionālu personību, kas vienlaikus var cept kotletes, palīdzēt otrās klases skolēnam un arī septītās klases skolēnam, kā arī veikt vēl visus citus mājas darbus un varbūt vēl attālināti atrasties savā darbavietā. "Tas ir zināms izaicinājums sev, bet es domāju, ka šī daudzfunkcionalitāte ir arī zināma prasme, ko mēs varam izkopt," sacīja prezidents.

Viņš pavēstīja, ka šajā laikā viņš domā arī par tiem iestāžu, uzņēmumu, struktūrvienību vadītājiem, kuru darbinieki patlaban sēž mājās un strādā tiešsaistes režīmā. Prezidents aicināja padomāt par viņiem un pateikt kādu labu vārdu, jo tas cilvēku vienmēr motivē. Arī darbiniekiem šī situācija ir jauna. "Strādāšanai tiešsaistes režīmā ir gan plusi, gan mīnusi. Tas ir daļēji efektīvāk tādēļ, ka mēs varam komunicēt attālināti, bet, no otras puses, mēs arī šo to zaudējam, jo īsta, dzīva komunikācija vienmēr ir daudz niansētāka. Taču šis tiešsaistes darbs dod mums jaunu pieredzi," pauda Levits.

Pēc Levita vārdiem, šajā īpatnējā situācijā latviešiem ir jau zināmas vēsturiskas iestrādne, jo pastāv uzskats, ka latvietis ir viensētnieks un introverts. Patlaban šī viensētniecība un introvertība ir tieši tās īpašības, kas ir vajadzīgas un kas dod zināmas priekšrocības. "Turklāt latvietis kā viensētnieks nozīmē, ka viņš ir arī zināmā veidā autonoms. Autonomāks nekā, teiksim, tās sabiedrības, kurās cilvēki visu laiku "burzās" cits ar citu. Tas nozīmē, ka, iespējams, mēs labāk tiekam galā ar šo pašizolāciju un kontaktu samazināšanu," pieļāva prezidents, norādot, ka latviešiem piemīt arī tas, ka viņi ir ne tikai viensētnieki, bet īpašās, kritiskās situācijās viņi spēj vienoties un bez īpašas vadības pieņemt kā kolektīvs, kā sabiedrība pareizos lēmumus.

Prezidents pieminēja arī 4.maiju, kad atcerēsimies, kā pirms 30 gadiem atjaunojām Latvijas valsti. Viņaprāt, tas ir pasaules vēsturē unikāls gadījums, ka vesela nācija spēja pašorganizēties, lai panāktu kopēju rezultātu – izpildītu uzdevumu, ko tā bija sev uzdevusi. Līdz ar to latviešu viensētniecība un vienlaikus spēja solidarizēties ir labs pamats, lai mēs nedaudz vieglāk par citām sabiedrībām šo situāciju izturētu.

"Arī mūsu tautasdziesmās ir ietverti zināmi principi. Mums daudzkārt ir gājis grūti, tomēr, ja salīdzina, tad tas ir bijis daudz, daudz grūtāk nekā pašreiz. Mums visiem ir zināma tautasdziesma: "Liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādama..." Lai gan tā ir sieviete, kura to saka, arī vīrieši ir aicināti darīt tieši to pašu – ar mierīgu sirdi un ar reālu optimismu skatīties nākotnē," aicināja prezidents.

Piektdien tiešsaistē norisinās cilvēcības konference "Paliec mājās – paliec cilvēks!". Konferences rīkotāji iepriekš akcentēja, ka tajā uzstāsies vairāk nekā 20 dažādu nozaru pārstāvji un viedokļu līderi, kas sniegs informatīvu, izglītojošu un izklaidējošu programmu. "Paliec mājās – paliec cilvēks!" viens no idejas autoriem Viesturs Koziols ir paudis, ka konferences unikalitāte slēpjas tās ekspertos. Pasākuma rīkotāju pamatideja ir vienkopus sapulcēt sabiedrības viedokļu līderus, kuri katrs sniegtu savu subjektīvo redzējumu par to, kā izdzīvot šībrīža pārbaudījumu un izaicinājumu – jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pandēmija.

Konferences organizatori akcentēja, ka "Paliec mājās – paliec cilvēks!" galvenais pamatuzdevums ir lektora Arstarulsmirus vārdiem teiktais: "Iemācīties mācīties!", proti, "neieslīgt apātiskā nolemtībā, bet spēt paņemt no šībrīža pasaules dzīves sniegtās iespējas".