Covid-19 radītās krīzes mazināšanai valsts līdz šim piešķīrusi 842,63 miljonus eiro

Būtiskākais finansējuma avots slimības radīto seku mazināšanai ir budžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kurā kopumā šogad pieejami 625 miljoni eiro. Līdz jūlija sākumam valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīrusi 385,6 miljonus eiro.

Līdz šim valdība lēmusi no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 101,8 miljonus eiro Valsts ieņēmumu dienestam dīkstāves pabalstu izmaksai nodarbinātajiem. Tāpat no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem rezervēti 45,5 miljoni eiro lauksaimniecības nozares atbalstam, Veselības ministrijai paredzēti 13,9 miljoni eiro medicīnas aprīkojuma, aizsardzības līdzekļu, medikamentu, vienreizējo materiālu iegādei paredzēti, astoņi miljoni eiro – piemaksām medicīnas darbiniekiem, bet 1,3 miljoni eiro – veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības nodrošināšanai.

Līdz šim no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 49,3 miljoni eiro piešķirti Labklājības ministrijai, no tiem 2,2 miljoni eiro sociālo pabalstu izmaksai, 10,6 miljoni eiro vecāku pabalsta izmaksu turpināšanai, 6,3 miljoni eiro piemaksām par apgādībā esošu bērnu, bet 30,3 miljoni eiro bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksai.

Aizsardzības ministrijai paredzēti 45,7 miljoni eiro individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādei un transportēšanai, Satiksmes ministrijai – 75 miljoni eiro projektu īstenošanai autoceļu jomā, bet Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirti 5,6 miljoni eiro attālināta mācību procesa nodrošināšanai un valsts pētījumu programmas izveidei. Mediju atbalstam piešķirti 2,3 miljoni eiro. Iekšlietu ministrijai piešķirts 3,1 miljons eiro piemaksu nodrošināšanai par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, aizsardzības līdzekļu iegādei un dalībai Eiropas Savienības novērošanas misijā Gruzijā.

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 60 000 eiro piešķirti Valsts kancelejai, lai segtu SIA "Tet" izmaksas par saziņas nodrošināšanu un tīmekļa vietnes izveidi. Tieslietu ministrijai piešķirti 800 000 eiro, no tiem 200 00 eiro baznīcām, 500 000 eiro Ieslodzījuma vietu pārvaldes nodarbinātajiem piemaksu nodrošināšanai, bet 20 000 eiro Latvijas Zvērinātu notāru padomei servera iegādei.

Kultūras ministrijai neparedzētiem gadījumiem piešķirti 20,8 miljoni eiro, tai skaitā 10,6 miljoni eiro, lai stabilizētu finanšu situāciju ministrijas kapitālsabiedrībās, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Latvijas Nacionālajā arhīvā, muzejos un Valsts kultūrkapitāla fondam. 9,8 miljoni eiro piešķirti kultūras piedāvājuma sabiedrībai attīstīšanai un jaunu Latvijas filmu ražošanai, bet 400 000 eiro paredzēti investīcijām kultūras infrastruktūrā.

Ekonomikas ministrijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirti 800 000 eiro repatriācijas izmaksu segšanai tūrisma operatoriem. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai piešķirti 7000 eiro Bauskas novada pašvaldībai Bulgārijas valstspiederīgo uzturēšanai karantīnas režīmā.

Savukārt no citiem finansējuma avotiem 457 miljoni eiro piešķirti valsts kontrolētām kapitālsabiedrībām. Tostarp "Attīstības finanšu institūcijai "Altum"" piešķirti 100 miljoni eiro krīzes garantiju programmas finansēšanai un krīzes aizdevumu programmas finansēšanai. Tāpat 15 miljoni eiro piešķirti trim lielākajām slimnīcām – Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcai un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai – pamatkapitāla palielināšanai. Savukārt "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanai novirzīti 286,3 miljoni eiro, VAS "Latvijas gaisa satiksme" – seši miljoni eiro, bet VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pamatkapitāla palielināšanai novirzīti 49,9 miljoni eiro.

Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā līdz 9.jūnijam bija izsludināta ārkārtējā situācija. Pēc finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iepriekš paustā, valsts iespējamais atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai sasniedzis četrus miljardus eiro.